Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
23. oktobris, 2014
Drukāt

Valsts kontrolei liegta informācija pārbaudēm veselības aprūpē (5)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Gan bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba, gan viņas pēctece Elita Krūmiņa ne reizi vien informējušas Saeimas deputātus, ka nav iespējams iegūt pilnvērtīgu ainu par medicīnai piešķirtās naudas likumīgu izlietojumu, kamēr Valsts kontrolei (VK) nebūs piekļuves pacientu sensitīvajiem datiem (slimības vēsturēm, personu kodiem utt.). Tomēr nekas uz labo pusi nemainās.

Kaut gan Satversmes tiesas 2011. gada 14. marta spriedums neierobežo iespējas mainīt likumus nolūkā piešķirt VK tiesības pieprasīt informāciju par pacientu, tomēr likumdevējs neko vairāk nedara, kā vien par vienu un to pašu iztaujā VK amatpersonas.

Vakar kārtējo reizi kontroliere Krūmiņa kopā ar kolēģēm bija uzaicinātas uz Saeimu, šoreiz uz Pieprasījumu komisiju un, cik gudras atnāca, tik aizgāja. Lielākā daļa deputātu atsēdēja klusējot, izņemot komisijas vadītāju Romualdu Ražuku un deputāti Ingunu Rībenu, pēc kuru jautājumiem tika panākta vienošanās, ka VK ciešāk jāsadarbojas ar Veselības inspekciju, jo tā, lūk, drīkst iepazīties ar pacientu datiem. Tomēr nekļuva skaidrs, kā inspekcija šo informāciju nodos VK, ja tai pieeja datiem ir liegta. E. Krūmiņa uzsvēra, ka VK revidē un vērtē, kā darbojas sistēma kopumā. “Piemēram, pagājušajā gadā, veicot revīziju par kompensējamajiem medikamentiem, mēs Nacionālajam veselības dienestam (NVD) lūdzām informāciju par pacientiem un ārstiem, kas izrakstījuši kompensējamo zāļu receptes. Taču dienests datus iesniedza šifrētā veidā, atsaucoties uz Datu valsts inspekcijas viedokli, kas, neprasot paskaidrojumus VK, nolēma, ka revīzijas veikšanai šādi dati neesot nepieciešami,” sacīja valsts kontroliere.

VK padomes locekle Inga Vārava pastāstīja, ka, analizējot kompensējamo medikamentu apmaksas norēķinu sistēmas datus par pacientiem ar epilepsiju, konstatēts, ka slimnieks vienā dienā apmeklē trīs ārstus un saņem vienpadsmit receptes, kurās parakstīts viens un tas pats medikaments. Vai cits piemērs – pacients divas dienas pēc kārtas apmeklē vienu un to pašu ārstu un saņem 12 receptes, kurās parakstīts viens un tas pats medikaments. Pacients šīs receptes atprečojis vienā dienā dažādās aptiekās. VK lūdza Veselības inspekcijai pārbaudīt minētos gadījumus un noskaidrot, vai ār­sta rīcība bijusi tiesiska un pamatota. Inspekcija atbildēja, ka nav iespējams nodrošināt zāļu izlietojuma kontroli, jo ārsti, izrakstot receptes, nevar pārliecināties par citu ārstu iepriekš izrakstītajām receptēm. Šāds atzinums Valsts kontroles ieskatā liek šaubīties par inspekcijas pārbaužu efektivitāti.

I. Vārava deputātiem pastāstīja, ka informācija par pacientu, tostarp piekļuve personu sensitīvajiem datiem VK turpmāk varētu būt nepieciešama, lai pārliecinātos, vai NVD veiktā samaksa ārstniecības iestādei par sniegto pakalpojumu pacientam atbilst tiesību aktu prasībām un faktiski ārstniecības ie­stādē izlietotajiem līdzekļiem. Arī lai pārliecinātos, vai bijuši gadījumi, kad pacienti nepamatoti apkalpoti ārpus rindas.

Veselības inspekcija 2014. gada deviņos mēnešos kopumā ir konstatējusi zaudējumus veselības aprūpes budžetam un pacientiem 267 474 eiro apmērā, kas apliecina, ka problēmas pastāv. Tomēr VK uzskata, ka nepietiek tikai ar pārbaudēm nozares “iekšienē”, ka ir nepieciešama neatkarīga kontrole. Piemēram, patlaban tikai un vienīgi pacientu ziņā ir kontrolēt tiesību akta normu, kas noteic, ka pacients ir atbrīvots no pacientu iemaksas, ja šī iemaksu kopsumma par veselības aprūpes pakalpojumiem gadā pārsniedz 569 eiro. Pārmaksu iespējams saņemt tikai pēc paša iniciatīvas, ja ir sakrāti maksājumus apliecinoši dokumenti. Ja slimnieks par to nav informēts, nauda netiek atmaksāta.

Pacientu tiesību likums ļauj informāciju par pacientu izsniegt gana daudz iestādēm. Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško pat sacīja, ja viņai būtu dotas tiesības šo iestāžu sarakstu koriģēt, tad tas tiktu samazināts vismaz divreiz. E. Krūmiņa pauda pārsteigumu, ka tieši uz VK lūkojas ar aizdomām, ka tā var kaut kur pacientu datus noplūdināt, bet vienlaikus neviens deputāts nav nobažījies par garo iestāžu sarakstu, kuru rīcībā jau sen ir šie dati.

NVD direktors Māris Taube uzskata, ka naudas izlietojuma kontrole ir jāuzlabo, tomēr, viņaprāt, VK nereti šaujot ar lielgabalu uz maziem zvirbuļiem. Viņš minēja starptautiskos ekspertus no OECD, Pasaules bankas, ES, PVO, kas analizē arī veselības aprūpes sistēmu. Neviens neesot apgalvojis, ka sistēmā tiek pieļautas lielas kļūdas. M. Taube: “Nenoliedzami, nepilnības naudas izlietojumā gadās. Kad pilnībā tiks ieviesta e-veselība, elektroniskās zāļu receptes, tad izzudīs iespēja manipulēt ar zāļu receptēm un ārstniecības pakalpojumiem. Līdz 2015. gada 1. janvārim ir jāpabeidz šīs sistēmas testēšana, lai to var iedarbināt.”

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Kāpēc tādas bailes no Valsts Kontroles? Kas vainīgs, tas bailīgs? VK ir jāļauj darīt savu darbu bez kādiem ierobežojumiem. Par iedzīvotāju sensitīvajiem datiem, tās tikai tādas atrunas. Tik sensitīvi tie ir tikai tad, ja tuvojas nopietnas pārbaudes, bet ikdienā tie tik slepeni nemaz nav.
    Pirms vēlēšanām I. Sudrabai pārmeta, ka neko reālu nav paveikusi, strādājot VK. Tagad ir redzams, ka Valsts Kontrole nemaz netiek pie strādāšanas.

  2. Kad es vērsu uzmanību uz nereģistrēto zilo lapu kaudzēm ģimenes ārstu praksē KNBS bija akls,kurls un mēms.Labklājībā un medicinā joprojam ir neizsmeļami nekontrolējamu finanšu krājumi.

  3. nav ko slēpt, tad kāpēc tāda slepenība? Valsts kontrole vairs nedrīkst valsts iestādi kontrolēt? Cik tālu vēl mēs iesim visatļautībā? Vai tiešām VM anarhijai nebūs gals???

  4. zvirbuļi………pat soronča noposta visu ražu. Dīvaini, ka VM negrib godīgumu. Dīvaini. Psihiatrija, slimnīcas…vienmēr viens un tas pats

  5. Tieši tad, kad ieviesīs elektronisko uzraudzību, arī tiks pavērta iespēja jebkurai nelikumīgai darbībai, elektroniskos datus iespējams sekundes laikā pielāgot jebkuras pārbaudes vajadzībām.

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+