Nauda piešķirta minimālai “lietu sakārtošanai” 2
Ierobežoto resursu un iespēju dēļ Latvija nevarēs viena uzvarēt propagandas karā ar Krieviju; šī pretdarbība jāveic kopā ar Eiropas Savienību (ES), un sagaidāms, ka ES tuvākajā laikā ieguldīs lielākus līdzekļus informācijas cīņā, LU Vēstures un filozofijas fakultātē rīkotajā diskusijā atklāja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Pēc Rinkēviča teiktā, Ukrainas notikumu dēļ līdz Rietumu politiķu apziņai beidzot nonākusi sapratne, ka Krievija īsteno bezprecedenta informatīvo karadarbību, kurā iesaistīti visi iespējamie kanāli – prese, TV, radio, internets. Notiek plaša manipulācija ar notikumiem un faktiem. Padomju propaganda savulaik nodarbojās ar puspatiesību izplatīšanu un noklusēšanu, bet mūsdienu Krievija – ar atklātu, brutālu melošanu. ES valstis to beidzot sapratušas, tādēļ “notikusi strauja kustība”. Eksperti gan izslēdzot iespēju veidot kādu jaunu “Eiropas propagandas kanālu”, kas nodarbosies ar Krievijas paustā atspēkošanu. Tā vietā akcents tikšot likts uz maksimāli precīzas informācijas sniegšanu un izplatīšanu dažādos veidos. Bet pagaidām efektīva mehānisma, kā pretdarboties Krievijas propagandai, Eiropai nav.
Komentējot valdības lēmumu ieguldīt 682 399 eiro krievu valodas radio un televīzijas ziņu programmu paplašināšanai sabiedriskajos medijos, ārlietu ministrs piekrita, ka jautājums ir diskutabls, jo, no otras puses, krievvalodīgo cilvēku daļu vajadzētu iesaistīt latviešu valodas informācijas telpā, taču “pilnībā atstāt šo informatīvo telpu bez pieskatīšanas arī nevar”. Valdības dotais līdzekļu piešķīrums esot domāts minimālai “lietu sakārtošanai” medijos.
Diskusijas dalībnieki atzina, ka Ukrainas notikumu vērtējumā vienotības trūkst ne tikai Latvijas sabiedrībā, bet arī Eiropā, kur Krievijas nostājai atrodas atbalstītāji kā galēji labējās, tā kreisajās aprindās. “Šī sadalīšanās nav saistīta ar ģeogrāfiskām robežām vai etnisko piederību. Tā ir prātos. Ir cilvēki, kas seko austrumnieciskām, patriarhālām vērtībām, un ir rietumnieki, kas seko liberālām vērtībām, demokrātijai,” uzsvēra vēsturnieks Valters Ščerbinskis. Arī ārlietu ministrs Rinkēvičs piekrita, ka Krievija patlaban savas sabiedrības mobilizēšanai veido jaunu konservatīvo “Eirāzijas” ideoloģiju, ko pretstata Rietumu liberālajām vērtībām: “Krievijā mēs šobrīd redzam ļoti spēcīgu izteiktu nacionālismu, kas lielā mērā balstās uz vienojošu 9. maija tradīciju. Otrkārt, redzama visu Rietumu vērtību – demokrātijas, vārda brīvības – ierobežošana. Treškārt, vēršanās pret viendzimuma partnerību kā “sapuvušo Rietumu” ideoloģiju.” Kādi no minētajiem elementiem var šķist simpātiski arī dažām aprindām Eiropā.
Rinkēvičs brīdināja, ka vairs nedzīvojam tādā pasaulē, kāda tā izveidojās 1945. gadā un modificējās 1989. gadā. Šī kārtība jau ir sabrukusi. Starptautisko tiesību principi un teritoriālā integritāte vairs nav “svēti”. Ukrainas notikumi likuši apmulst kā ES, tā NATO. Patlaban tiekot meklēts līdzsvars starp vērtībām un interesēm.
