Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
1. jūlijs, 2014
Drukāt

Nauda sadalīta; taps 15 jaunas filmas

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Nacionālais Kino centrs konkursa kārtībā sadalījis 130 299 eiro, atbalstot sešu spēlfilmu, trīs animācijas un sešu dokumentālo filmu projektus no kopumā 35 iesniegtajiem pieteikumiem, vēsta Latvijas filmu nozares informācijas vadītāja Astra Spalvēna.

Konkursa mērķis ir atbalstīt filmu projektu attīstīšanu, tai skaitā scenāriju rakstīšanu, tēmu izpēti, tēlu un vizuālo risinājumu izstrādi, veicinot Latvijas filmu tematisko, žanrisko un māksliniecisko daudzveidību.

Konkursā iesniegtos projektus vērtēja NKC spēlfilmu eksperti Andis Mizišs un Edmunds Jansons, animācijas filmu eksperti Zane Balčus un Dzintars Krūmiņš, dokumentālo filmu eksperti Pēteris Krilovs un Anna Rozenvalde, kā arī NKC pārstāvis (visās ekspertu komisijās) Uldis Dimiševskis.

“Projektu attīstīšanas konkursu izdevies atjaunot pēc sešu gadu pārtraukuma, un tas apliecina, ka filmu nozare atgūstas pēc finansiālās krīzes. Iegūs gan skatītāji, gan nozares profesionāļi – skatītāji varēs baudīt kvalitatīvas un žanriski daudzveidīgas filmas, nozares profesionāļi varēs pilnvērtīgi strādāt,” secina spēlfilmu eksperts Andis Mizišs.

“Šim konkursam tika iesniegts liels skaits spēlfilmu projektu. Projektu izvērtējumā svarīgākā bija ideja, tās oriģinalitāte, kā arī stāsta kvalitāte, aktualitāte un komandas spēja to īstenot. Rezultāts, manuprāt, ir ļoti veiksmīgs – atbalstīti tematiski un žanriski daudzveidīgi projekti, ko pārstāv dažādu paaudžu kino veidotāji. Turklāt visi izvēlētie projekti ir ar lielu skatītāju piesaistes potenciālu,” pauž Mizišs

Atbalstītie projekti:

Nila Skapāna animācijas filma “Brilles” (studija “Lokomotīve”, 26 minūtes, plastilīna leļļu animācijas tehnika)
Piešķirtais finansējums – 8 000 eiro
Anotācija: vecmāmiņa rotaļu laukumā pieskata mazbērnus – brāli un māsu. Gadās tā, ka meitene pazaudē brilles un tad nu visi – vecmāmiņa, puika, meitene un šunelis – dodas tās meklēt. Tas pārvēršas piedzīvojumā ar laimīgām beigām, jo brilles tiek atrastas. Un izrādās, ka vecmāmiņa ir mazliet neparasta – viņa ir raganiņa.

Edmunda Jansona animācija filma “Nedēļas nogale” (studija “Atom Art”)
Piešķirtais finansējums – 8 000 eiro
Anotācija: nedēļas nogale kalnos pulcē visdīvainākā paskata, visdažādākās formas, krāsas, vecuma, dzimuma un tautības ziemas sporta veida aktīvistus un vienkārši atpūtniekus. Karnevālisks košums. Visa filma ir novērojumu kopums, kas fiksē dzīves absurdumu šo varoņu ceļā augšup kalnā. Tas viss beidzas ar strauju nobraucienu, kura laikā visi košie tēli pārvēršas krāsainā abstrakta dejā.

Jāņa Cimmermaņa animācijas filma “Meistara slepenā dzīve” (studija “Animācija Brigāde”)
Piešķirtais finansējums – 8 000 eiro
Anotācija: 2015. gadā aprit simt gadu, kopš dzimis leļļu kino pamatlicējs Latvijā Arnolds Burovs. Būdams jau pusmūžā un starptautiski atzīts leļļu teātra režisors, Burovs Rīgas kinostudijā izveidoja leļļu filmu grupu un sāka jaunu ceļu mākslā. Meistars riskēja un uzvarēja – kļuva par vienu no izcilākajiem telpiskās animācijas māksliniekiem pasaulē.
Stāstā, savijoties fantāzijai ar pagātnes konkrētību, filmu fragmentiem ar jaunradītām epizodēm, īpaši apstrādātas kinohronikas un fotogrāfijas ar dokumentāli fiksētiem Burova dzīves un darba brīžiem veido mistisku atmiņu spēli par Meistaru.

Jāņa Norda spēlfilma “Izdzīvotājs” (studija “Tasse Film”)
Piešķirtais finansējums – 15 376 eiro
Anotācija: filma stāsta par kādu skolas direktoru un uzņēmēju, kurš, nonācis samilzušu naudas un tiesisko problēmu virpulī, inscenē savu nāvi, lai sāktu dzīvi no jauna. Cerot uz lielu ieguvumu, galvenais varonis iziet cauri virknei bīstamu, bet vienlaikus skatītājam aizraujošu notikumu – bēgšanu deltaplānā, nāves inscenēšanu, slēpšanos no likuma u.c. No otras puses, viņš pastāvīgi atrodas uz emocionāla sprādziena robežas, mēģinot glābt irstošās attiecības ar sievu un saglabāt atbildību dēla priekšā. Šie divi pretmeti ir filmas emocionālais enkurs un dzinējspēks.

Aika Karapejana spēlfilma “Pirmdzimtais” (studija “Lokomotīve”)
Piešķirtais finansējums – 15 375 eiro
Anotācija: vidēja vecuma inteliģents, cenšoties atjaunot savu reputāciju sievas acīs, veic nejaušu slepkavību, taču viņš sāk arī saskatīt saikni starp mirušo, sievas grūtniecību un noslēpumainu šantāžistu, kurš viņu piespiež rīkoties pret savu gribu. Filmā trilleris savienots ar mistikas elementiem, izraisot skatītājos psiholoģiskas šausmas un uzturot spriedzi no filmas sākuma līdz beigām.

Līgas Gaisas scenārijs spēlfilmai “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” (studija “Air Productions”)
Piešķirtais finansējums – 5 969 eiro
Anotācija: kad tētis sešgadīgo Jēkabu no Rīgas klusā centra plašā dzīvokļa aizved uz noplukušo Maskačku pavadīt vasaru, puika ne vien atklāj neredzētu vidi, iepazīstas ar savu tēvoci, izbijušu jūrnieku Ērgli, un māsīcu – viszini Mimmi, bet arī sadraudzējas ar Bosu – runājoša suņu bara barvedi. Vai bērniem izdosies sadraudzēties un kopā ar runājošo bezpajumtes suņu baru glābt priekšpilsētu no bagātā dižkunga Imanta Rauša, kurš romantisko priekšpilsētu vēlas pārvērst par bezpersonisku stikla debesskrāpju un iepirkšanās centru kvartālu?

Māra Martinsona filma “Maģiskais kimono” (studija “Krukfilms”)
Piešķirtais finansējums – 15 375 eiro
Anotācija: japānietes Keiko ceļojums uz Rīgu atklāj viņas kimono maģisko iedarbību un ar katru soli ved pie pārgalvīgas idejas par restorāna atvēršanu svešā zemē kopā ar vīru – samuraju, ko redz tikai viņa pati. Filma tiks veidota krāšņa un piepildīta ar patiesām, autentiskām lietām un zināšanām par Latvijas un Japānas kultūru, vēsturi, tradīcijām un virtuvi.

Vara Braslas filma “Atvari” (studija “F.O.R.M.A.”)
Piešķirtais finansējums – 15 375 eiro
Anotācija: tuvojas 1949. gada Ziemassvētki. Dziedāšanas skolotāja Velta domā par kāzām ar klasesbiedru Juri, pagasta milici. Negaidīti Atvaru mājās parādās pazudušais mežabrālis Ēvalds, Veltas lielā mīlestība. Visi trīs kļūst par NKVD kapteiņa Kazimira operatīvā plāna objektiem. Dramatiskais 1949. gads kalpo kā fons cilvēciskajām attiecībām, nezūdošajai vēlmei ne tikai izdzīvot, bet pilnasinīgi dzīvot, priecāties un mīlēt.

Annas Vidulejas filma “Pansija pilī” (studija “Mistrus Media”)
Piešķirtais finansējums – 15 375 eur
Anotācija: laikā, kad Latvijā tiek būvēta pirmā brīvvalsts, jauns mākslinieks Anšlavs Eglītis uzņemas izveidot pansiju vecā, pamestā barona muižā kopā ar pieciem groteskiem, bet paštaisniem “mantotajiem” īrniekiem. Žanriski filma iecerēta traģikomiski ironiska, vienlaikus iezīmējot kādu nenojaušamu vēsturisku pavērsienu tuvošanos.

Kristas Burānes dokumentālā filma “Viņš un viņa” (studija “Elm Media”)
Piešķirtais finansējums – 3 909 eiro
Anotācija: filma stāsta par sievieti un vīrieti pusmūžā, kuri satikās pirms pieciem gadiem, iemīlējās un tagad dzīvo un strādā kopā kā fūres šoferi – viņu mājas ir smagās automašīnas kabīne, viņu dzīves vieta ir Eiropas ceļi, viņu sabiedrība ir cilvēki, kas atrodas tālu prom no savām ģimenēm.

Anda Miziša dokumentālā filma “Mantinieki” (studija “Vivat!”)
Piešķirtais finansējums – 3 909 eiro
Anotācija: pieci latviešu vīrieši simts gadu pēc Ļeņina revolūcijas atklāj sevī vectēvu – latviešu sarkano strēlnieku – gēnus un nodod tālāk šo mantojumu. Viens šobrīd ir avantūrists un piedzīvojumu meklētājs, otrs ir situācijas upuris, trešais – tipisks lūzeris, kam nav kur likties, ceturtais – idejas cilvēks, bet piektajam Latvijā viss ir par sīku un mazu – vajag globālu vērienu un adrenalīnu.

Jāka Kilmi dokumentālā filma “Cilvēki no nekurienes” (studija “Mistrus Media”)
Piešķirtais finansējums – 3 909 eur
Anotācija: 1978. gadā Ņujorkā ANO pārstāvniecībā kā tulks PSRS delegācijas sastāvā strādāja LPSR VDK darbinieks un Latvijas Kultūras sakaru komitejas vadītājs Imants Lešinskis un viņa dzīvesbiedre Rasma. Imants un Rasma kādā oktobra dienā nolēma pāriet ASV pusē, līdz ar viņiem arī Imanta meita Ieva, kas tolaik pavadīja brīvlaiku ASV. Viņiem tika piešķirtas jaunas identitātes un piedāvāts sākt dzīvi kā citām personām. 80. gadu vidū, pēc tam, kad Imants Lešinskis bija publiski nācis klajā ar VDK darbību Latvijā izgaismojošiem faktiem, viņš nenoskaidrotos apstākļos nomira. Filma ir Imanta Lešinska meitas Ievas stāsts par šiem notikumiem, mēģinājums noskaidrot patiesību par savu tēvu un tiem aukstā kara notikumiem, kuros viņa pati bija iesaistīta.

Kristīnes Briedes dokumentālā filma “Baltijas jaunais vilnis” (Vides filmu studija)
Piešķirtais finansējums – 3 909 eiro
Anotācija: filma par Baltijas poētiskā kino skolu dokumentēs Baltijas kinematogrāfa lepnumu – tiešos poētiskā kino pionierus un izstāstīs par viņu radīto pasauli. Filmas varoņi ir trīs Baltijas valstu režisori – Ivars Seleckis no Latvijas, Marks Sosārs no Igaunijas un Audrjus Stonis no Lietuvas. Skatu no malas filmā pievienos Tūe Stīns Millers – dokumentālā kino eksperts no Dānijas, kas ir baltiešu kino pazinējs, cienītājs un popularizētājs.

Māra Maskalāna dokumentālā filma “Maita” (Vides filmu studija)
Piešķirtais finansējums – 3 909 eiro
Anotācija: filmas galvenie vizuālie tēli ir reālas maitas – dažādi beigti dzīvnieki vai to atliekas – un tie, kuri izmanto maitu uzturā. Fonā būs redzami daudzi izteiksmīgi un sižetu akcentējoši zooloģiski tēli. Filmas veidotāju nolūks ir aizraut un pārsteigt visplašāko auditoriju ar savdabīgu skatījumu uz dabas likumiem. Nāve ir ne vien parasta, bet pat nepieciešama, tieši viena radījuma beigas nereti ir citas būtnes sākuma obligāts pamats.

Dāvja Sīmaņa dokumentālā filma “Mūris” (studija “Ego Media”)
Piešķirtais finansējums – 3 909 eiro
Anotācija: Berlīnes mūris bija viens no ideoloģiskā konflikta simboliem, gadiem ilgi tas atdalīja t.s. sociālistisko valstu bloku no pārējās pasaules. Berlīnes mūra krišana nozīmēja ne tikai sabiedriskās iekārtas maiņu – daudzām Austrumeiropas tautām, arī latviešiem, tā nozīmēja brīvības atgūšanu. Filma ietvers vēl piecus stāstus par mūriem dažādās pasaules vietās ar specifisku vēsturi un izcelsmi. Katra mūra raksturojums radīs universālu priekšstatu par to, ka mūri top konfliktu, neiecietības, agresijas un nebrīves rezultātā. Paralēli mūra portretējumam tiks vizuāli attēlota ar konkrēto mūri saistīto cilvēku ikdiena, kas tiks izspēlēta kādā īpašā epizodē.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+