Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
1. februāris, 2012
Drukāt

Nauda uz diennakti būs jāieskaita bankas kontā


Foto - LETAFoto - LETA

Mājās glabātā skaidrā nauda, kas pārsniedz 10 000 latu vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa, Latvijas iedzīvotājiem jāiemaksā banku kontos līdz šā gada 1. jūnijam plkst. 24 pēc Latvijas laika. Valsts amatpersonām šis pienākums jāpilda, ja uzkrājumi pārsniedz 4000 latu.


 

Savukārt pēc 24 stundām naudu jau varēs izņemt no kontiem un uzglabāt pēc saviem ieskatiem.

To paredz janvāra pēdējā dienā Ministru kabinetā apstiprinātā kārtība, kā saskaņā ar Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu jāiemaksā banku kontos par 10 000 latu lielāki skaidras naudas uzkrājumi.

Piemēram, ja mājās tiek glabāti 12 000 latu, tad īpašniekam būs jādeklarē Valsts ieņēmumu dienestā (VID) visa summa, bet 2000 latu jāieskaita bankas kontā. Savukārt valsts amatpersonai no mājās glabātajiem 12 000 latu bankas kontā būs jāieskaita 8000 latu.

Kā zināms, Latvijas iedzīvotājiem noteikts pienākums deklarēt kustamu un nekustamu mantu un naudas uzkrājumus pēc stāvokļa 2011. gada 31. decembrī.

Likumā ir ierakstītas vairāk nekā desmit pazīmes, pēc kurām nosaka, kam ir pienākums deklarēt mantisko stāvokli. Taču visvairāk tas varētu skart tos Latvijas iedzīvotājus, kuriem kāda nekustama un kustama manta nav reģistrēta valsts oficiālajos reģistros. Piemēram, pieder kāds zemesgrāmatā nereģistrēts nekustamais īpašums. Tāpat tas varētu skart banku kredītus ņēmušos, kuriem aizņēmuma neatmaksātā daļa pārsniedz 
10 000 latu.

Likumu pieņemot, tika noteikts nekustamās un kustamās mantas deklarēšanas termiņš – no 2012. gada 1. marta līdz 1. jūnijam.

 

Sirdsmieru dos vairākas bankas

Ņemot vērā Latvijas Krājbankas sabrukumu, valdības noteiktā kārtība neierobežo tiesības ieskaitīt naudu vairākos kontos dažādās bankās. Likumā noteiktais pienākums ieskaitīt naudu banku kontos nav jāpilda tiem iedzīvotājiem, kuri mājās uzkrājuši svešzemju valūtu, kuru bankās nepieņem.

Sods līdz 500 latiem

Ja pēc 2012. gada 1. jūnija Valsts ieņēmumu dienestā (VID) atklās, ka privātpersonai tomēr pieder naudas summas, kas pārsniedz 
10 000 latu, vai kāda kustama vai nekustama manta, tad būs jāpierāda, kā tā nonākusi tās rokās.

 

Pierādījumu naudas vai mantas izcelsmei VID pieprasīs arī tad, ja privātpersona tos nebūs deklarējusi likumā noteiktajā laikā. Par laikā neiesniegtu deklarāciju vai nepatiesu ziņu norādīšanu, ja tai nav krimināls raksturs, uzliks naudas sodu līdz 250 latiem, bet par skaidras naudas neiemaksāšanu – līdz 500 latiem.

 

Pēc VID aplēsēm, deklarēšanās pienākums varētu skart ap 70 000 Latvijas iedzīvotāju, tiem klāt varētu piepulcēt vēl ap 120 000 iedzīvotāju, kuriem neatmaksāto kredītu summas bijušas lielākas par 10 000 latu. 2011. gada 1. janvārī no 57 052 valsts amatpersonām 2863 skaidras naudas uzkrājumi pārsniedza 20 minimālās mēnešalgas jeb 4000 latu.

 

Komisijas maksas

Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ziņām par naudas termiņnoguldījumiem komisijas maksa bankās nebija noteikta. Savukārt iemaksājot skaidru naudu banku filiālēs, 2011. gada vidū komisijas maksa nebija noteikta 19 bankās. Toties trīs bankās komisijas maksa bija 30 santīmi vai bija noteikta 0,01 līdz 0,05% apmērā atkarībā no iemaksājamās summas.

Naudu iemaksājot bankomātos, sešās bankās komisijas nauda nebija noteikta, savukārt 15 komerciestādēs bankomātu vispār nebija.

 

Uzziņa

Trīs iespējas 
naudas iemaksai:

termiņnoguldījumā uz noteiktu laiku (minimālais termiņš parasti ir viens mēnesis);

termiņnoguldījumā uz nenoteiktu laiku ar noguldītāja iepriekšēju pieteikšanos par izņemšanu;

norēķinu kontos 
(norēķinu kontos skaidru naudu var iemaksāt banku filiālēs vai bankomātos, ja tādi konkrētai bankai ir ierīkoti).

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+