Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
26. jūlijs, 2012
Drukāt

Naudas atmazgāšanā arvien vairāk iesaistās jaunieši

Foto-LETAFoto-LETA

Viena no pēdējā laika izplatītākajām naudas atmazgāšanas metodēm saistīta ar tā saukto “phishing” jeb naudas izzagšanu no banku kontiem, nelikumīgi savācot drošības paroles. Turklāt šajā procesā arvien vairāk iesaistās studentu vecuma jaunieši.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienesta vadītājs Viesturs Burkāns intervijā aģentūrai LETA atklāja, ka patlaban Latvijā ir divas populārākās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas metodes – viena saistīta ar tā dēvēto “phishing” un uzņēmumu grupējumi, kas veic dažādus savstarpējos darījumus ar mērķi izvairīties no nodokļu nomaksas vai izkrāptu pievienotās vērtības nodokli.

Burkāns skaidroja, ka ar “phishing” metodi krāpnieki ielaužas ārvalstu banku klientu kontos, noņem no tiem naudas summas un izsūta vairākiem adresātiem uz vairākām valstīm. Šo naudu tālāk saņem tā saucamie “mūļi” – cilvēki, kas par nelielu samaksu šo naudu vai nu pārskaita tālāk, vai izņem skaidrā naudā.

“Pirmajos gados tie naudas izņēmēji pārsvarā bija, vienkārši sakot, bomži. Nākamais vilnis bija, ka naudas izņēmēji galvenokārt bijušie notiesātie. Pagājušogad un šogad pārsvarā tie ir jauni cilvēki studentu vecumā – no 19 līdz 25 gadus jauni,” stāstīja dienesta vadītājs.

Viņš piebilda, ka tie ir cilvēki, kuri gatavi sniegt šādus pakalpojumus, jo tīko pēc ātrā veidā viegli iegūstamas naudas. Pārsvarā ieguvums ir daži desmiti latu. Tāpat viņš neizslēdz iespēju, ka daudzi no šiem “mūļiem” ir piesaistīti ar viltus palīdzību, proti, stāstot, ka jaunam uzņēmumam nepieciešams pārstāvis Latvijā.

Runājot par otru izplatītāko metodi, kad uzņēmumu grupējumi izkrāpj PVN vai izvairās no nodokļu nomaksas, Burkāns informēja, ka vidēji gadā tiesībsargājošajām iestādēm tiek nosūtīts ap 50 lietu par šādiem grupējumiem. Piemēram, pagājušajā gadā nosūtīti 52 materiāli par lielajām krāpniecības shēmām. Pagājušajā gadā šādu krāpniecisko shēmu uzņēmumu banku kontos iesaldēti 3,5 miljoni latu, savukārt šā gada pirmajos sešos mēnešos – jau 7,5 miljoni latu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+