Naudas gūstekņi. NEDĒĻAS FILMA: Naudas monstrs 0
Kinoteātros nonāk vēl viena filma no Kannu sarkanajiem tepiķiem – Džodijas Fosteres ķīlnieku drāma “Naudas monstrs” ar Džordžu Klūniju un Džūliju Robertsu galvenajās lomās.
Jau gadiem ilgi Lī Geitss ir tas vīrs, kura padomus TV raidījumā “Naudas monstrs” uzklausa teju visa Ņujorka. Viņš ir asprātīgs un pievilcīgs, viņam ticēt ir tikpat droši kā bankā – vismaz tādus apgalvojumus viņš tiešajā ēterā saka par kādu firmu, kuras akcijas nokritušas tik katastrofāli, ka ir skaidrs – zaudējumu apjoms mērāms ļoti daudzos miljonos. Un kādā raidījumā, kad viņš atkal visā savā spozmē ir nonācis kameras priekšā, skatītāju acu priekšā Lī kļūst par ķīlnieku ne tik iespaidīgu summu – 60 tūkstošus ASV dolāru – zaudējušam akcionāram, un nu gan viņam, gan raidījuma producentei neatliek nekas cits kā, tikšķot taimerim un mēģinot novērst letālu traģēdiju, uz kuru ir gatavs iebrucējs, noskaidrot, kāpēc akcijas vien dažu stundu laikā tik strauji zaudēja savu vērtību. Ironiskā kārtā šī ķīlnieku traģēdija ir pārvērtusies par tādu kā realitātes šovu, kam seko līdzi visa pasaule, jo ziņas, pateicoties internetam un sociālajiem tīkliem, ir pieejamas jebkurā pasaules nostūrī. Un, kad Lī un viņa nolaupītājs Kails iziet ielās, lai beidzot saliktu visus punktus uz i, tam pieslēdzas mobilie telefoni, kā skumjā groteskā atklājot mūsdienu sabiedrības notrulināto spēju uz realitāti raudzīties vien caur mobilo telefonu ekrāniem.
Divus “Oskarus” ieguvušās aktrises un arī režisores Džodijas Fosteres vieta amerikāņu kinematogrāfā nav apspriežama – tāpat kā filmas “Naudas monstrs” galveno lomu atveidotāju Džordža Klūnija (divi “Oskari”) un Džūlijas Roberstas (viens “Oskars”) pozīcijas –, un līdz šai trijotnei krietni tāls ceļš mērojams vienam no šā brīža cerīgākajiem britu jaunajiem talantiem Džekam O`Konelam, kurš Luisa Zamperīni lomā Andželīnas Džolijas biogrāfiskajā drāmā “Nesalauztais” (2014) izlauza savu ceļu starptautiskajā kino arēnā. Taču viņš nav galvenais uzmanības centrā filmā “Naudas monstrs” – tā bez jebkādām šaubām pilnībā pieder Džordžam Klūnijam, savam varonim piešķirot arī zināmu ironiju par paša aktiera publisko un šķietami glancēto tēlu, kas spiests saplīst simtiem druskās. Arī no dažāda pikantuma pakāpes jociņiem viņš nav atteicies, un tas šai ķīlnieku drāmai piešķir nepiedienīgu smiekliņu fonu, kaut arī ir vairāk nekā skaidrs, ka scenārijs, kurā gaisā tiktu uzlaistas Holivudas megazvaigznes Klūnijs un Robersta – kaut arī Fosteres filmā – nekādā gadījumā nesaņemtu finansējumu. Jau kopš kinematogrāfa dzimšanas kinoaktieri ir amerikāņu aristokrātija, un ar tiem jokot nedrīkst – skatītājs, kurš ir sava maka valdnieks, to var nepiedot.
“Naudas monstrs” ir no filmām, kuru tapšana, šķiet, sagādājusi krietnu gandarījumu tās veidotājiem, kaut arī tēmas aktualitāte ir nenoliedzama un mahinācijas ar lielām naudas summām nereti tiek norakstītas kā datora kļūme – šādai PR pasaciņai nespēj noticēt arī taisnības alkstošais Kails Badvels. Taču ne jau par patiesības meklēšanu ir šis stāsts, bet par trīs cilvēkiem, kuri, iemesti neapskaužamā situācijā, cenšas rīkoties tā, kā uzskata par pareizu. Klūnija Geitss ir kā veco laiku šovmenis, Robersta pieder tai Holivudas aktrišu saujiņai, kurai ir ļauts kontrolēt apkārtējo situāciju – ne velti viņa kļuva par Kannu kinofestivāla sensāciju, uz sarkanā paklāja kāpjot basām kājām –, savukārt O`Konels, neatteicies no izteiksmīga akcenta, iemieso simtiem un tūkstošiem cilvēkus, kuru dzīvē vienīgā prieka diena mēnesī ir tā, kad beidzot saņemta alga.
UZZIŅA:
“Naudas monstrs”/”Money Monster”
ASV, 2016.
Režisore: Džodija Fostere
Lomās: Džordžs Klūnijs, Džūdija Robertsa, Džeks O`Konels, Dominiks Vests, Džankarlo Espozito
No 3. jūnija “Kino Citadele”, “K. Suns”, “Splendid Palace”
