Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
12. decembris, 2012
Drukāt

Naudas straume NVO virzienā. Kam tā tiks?


Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Nevalstiskās organizācijas no Sabiedriskās integrācijas fonda (SIF) programmas “NVO fonds” drīzumā saņems 9,7 miljonus eiro jeb gandrīz septiņus miljonus latu. Lauvas tiesa naudas nāks no Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas, bet 383 398 lati jeb pieci procenti no kopējās summas ir Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums.

 

Kam un kā tiks sadalīta šī nauda, vaicāju SIF direktorei Aijai Bauerei.

 

A. Bauere: – “NVO fonds” sastāv no trijām sadaļām. “NVO darbības atbalsta programma” domāta organizāciju ikdienas tēriņiem, un tās mērķis ir atbalstīt nevalstiskās organizācijas, kas attīsta demokrātiju, strādā cilvēktiesību, pretdiskriminācijas u. c. jomās. Otrā ir “NVO projektu programma”, un te nevalstiskais sektors strādās vienotas sabiedrības veidošanā un sociālajā jomā. Trešā sadaļa ir projekts “Ilgtspējīgas pilsoniskās sabiedrības attīstības atbalsta un monitoringa sistēmas pilnveidošana Latvijā”, kur būs jāizstrādā vismaz divi vai trīs modeļi, kā finansēt nevalstiskās organizācijas. Vai nu tas būs vienots NVO fonds, līdzīgs tam, kādi darbojas citās valstīs, vai arī šī nauda nāks no kādiem azartspēļu nodokļiem vai citiem avotiem. Vēl viens mērķis ir ik pa diviem gadiem veikt pētījumu par NVO sektoru.

Tāpat mums vajadzīgi arī rādītāji vai indikatori, ar kuriem mērīt pilsonisko sabiedrību – vai mēs kopumā kļūstam aktīvāki, demokrātiskāki, vai esam gatavi līdzdarboties lēmumu pieņemšanā utt.

Norvēģi, piemēram, par sevi saka: “Mēs esam bagāti un ļoti demokrātiski, katrs cilvēks darbojas trīs nevalstiskajās organizācijās.” Taču mums šajā virzienā vēl jāstrādā, jo daudzi cilvēki pat nezina, kā un ko dara NVO, pie mums varbūt viens cilvēks no vairākiem simtiem darbojas NVO. Šo aktivitāti veiks Latvijas Pilsoniskā alianse sadarbībā ar “Latvijas Platformu attīstības sadarbībai”. Šajā aktivitātē atvēlēti 134 000 eiro.

– Cik ilgā laikā “NVO fonda” 9,7 miljoni eiro tiks sadalīti un tērēti?

– Tas notiks turpmāko četru gadu laikā. Varēsim atbalstīt pāri par 200 projektiem, varbūt arī vairāk, jo ne jau visi projekti paņems maksimālo naudu, kas ir 100 000 eiro.

– Mazas laukos strādājošas nevalstiskās organizācijas vadītāja bažījas, ka šo naudu varēs dabūt tikai lielas organizācijas, kas spēj algot profesionālus juristus un projektu rakstītājus.

– Lielās organizācijas nekonkurēs ar mazajām, un būs nauda gan lieliem, gan maziem projektiem. Pašu NVO darbības atbalstam būs gan mikroprojekti – tie ir 1500 eiro mēnesī, gan makroprojekti, paredzēti vienam, diviem vai trim gadiem. Bet citu projektu programmā būs trīs grupas – mikroprojekti no pieciem līdz 20 000 eiro gada laikā, vidējie jeb reģionālā līmeņa projekti – līdz 50 000 eiro divu gadu laikā, un tad lielie projekti no 50 000 līdz 100 000 eiro, ko saņems lielās organizācijas, kas darbojas valsts līmenī, – tādas kā “Providus”, “Delna”, “Pilsoniskā alianse” u. c.

– Vai arī reliģiskās draudzes varēs pieteikt projektus?

– To ierosinājām, jo mūsu izpratnē reliģiskā draudze ir organizācija, kas nodarbojas arī ar sociālām lietām, bet norvēģu izpratnē tā ir reliģiska organizācija, kurai valsts atbalstu nesniedz, tāpēc – ne, diemžēl nevarēs.

– Bet 2015. gadā Eiropas praida rīkotājorganizācijas droši vien varēs saņemt atbalstu?

– “Mozaīka”, jūs domājat?

“Mozaīka”, protams, var iesniegt projektus, drīzāk tas varētu būt cilvēktiesību jomā. Tomēr tai jābūt aktivitātei, kas skaidro, apmāca, palīdz izprast to, kas ir citāds nekā lielākā daļa sabiedrības. Cik atceros, tad “Mozaīka” nodarbojas ar apmācībām, semināriem, diskusijām.

Par praidu runājot, tas, manuprāt, neko nepalīdz izprast, izraisa daļā sabiedrības sašutumu un rada konfliktus.

– Pagājušā gada NVO foruma sagatavošanas laikā vienā no Saeimas komisijām dzirdēju viedokli, ka reizēm, kad nevalstiskām organizācijām nauda nāk no ārpuses, tās atbalsta intereses, kas nebūt nav Latvijas valstiskās intereses. Daļa problēmu, tostarp cīņa par dzimumu līdztiesību, pret rasismu u. tml., ir mums no ārpuses uzspiestas.

– Programmu sagatavojot, izrunājām visu iesaistīto ministriju un nevalstiskā sektora intereses, ko katrs vēlētos redzēt kā atbalstāmus mērķus, un visu saskaņojām ar naudas devējiem.

Neizdevās tur iekļaut lietas, kas saistītas ar latviešu diasporu ārzemēs. Norvēģijai šī mūsu problēma nešķiet svarīga; Norvēģija vēlas redzēt kaimiņzemi kā demokrātisku valsti ar attīstītu pilsonisko sabiedrību. Viņiem “topā” ir cīņa pret rasismu un aizspriedumiem, par cilvēktiesībām, kā arī sociālās lietas.

– Ministru kabinetā, apspriežot noteikumus par “NVO fondu”, kā mērķgrupas minētas arī “mazākumtautības un nepilsoņi”. Jādomā, vai šo naudu nevēlēsies iegūt arī organizācijas, kas mēdz rīkot sabiedrību šķeļošus pasākumus. Piemēram, šogad augustā Rīgā Maskavas namā notika “tautiešu konference”, kur politiski ambiciozi nevalstisko organizāciju pārstāvji lamāja Latviju par nedemokrātiskumu, un konferencē tika pausti arī valstij naidīgi uzskati.

– “NVO fonda” pro-gramma dalās divās daļās. Vienā ir sociālās aktivitātes bērnu, invalīdu un citu sociālās palīdzības saņēmēju atbalstam. Otra daļa ir sabiedrības saliedētības veicināšanai, un programmā nevar būt iekļauti pasākumi, kas darbojas pret Latvijas valsti. Tam ir jābūt starpkultūru dialogam un vērstam uz valsts attīstību, nevis uz sabiedrības izšķiršanu. Ideju un darbu pieteikumu atbilstību mērķiem mēs vērtēsim pašos projektos, un veicēji nevarēs īstenot aktivitātes, kas kurina naidu un neiecietību un rada sabiedrības šķelšanos.

Kā labu piemēru minēšu mūsu fonda sadarbību ar Ukraiņu biedrību. Vakaros savā semināru zālē ļaujam biedrībai bez maksas darboties, un viņi par to ir pateicīgi. Tāpat gruzīni, ebreji un citas tautības vēlas kopt savu identitāti, saglabāt savu valodu, kultūru. Šādiem projektiem naudu varēs iegūt. Bet politiskas aktivitātes, kas rada sabiedrības šķelšanos, netiks atbalstītas.

– Kad NVO var sākt pieteikties uz šo naudu, un cik lielu konkurenci paredzat?

– Līdz 14. decembrim notiek semināri par projektu nosacījumiem, un visiem interesentiem iesaku mūsu mājas lapā www.sif.lv iepazīties ar jaunāko informāciju. Sagaidāms, ka būs ap septiņiem astoņiem projektiem uz vienu vietu. Taču, lai šo konkurenci samazinātu un lai NVO lieki netērētu laiku un darbu, projektus varēs iesniegt divos posmos. Pirmajā jāiesniedz īsais variants – projekta idejas pieteikums. Pēc tam, kad ideja tiks izvērtēta un atzīta par atbilstošu programmas mērķim, nākamajā posmā jāiesniedz detalizēts projekta pieteikums. Tad, iespējams, būs divi trīs projekti uz vienu vietu, kas jau ir normāla konkurence.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+