Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
26. oktobris, 2012
Drukāt

Naudas vairāk, tomēr aug arī tēriņi

Foto - Ilze PētersoneFoto - Ilze Pētersone

Latvijas mājsaimniecības salīdzinājumā ar Igaunijas un Lietuvas mājsaimniecībām izceļas ar vislielākajiem skaidras naudas uzkrājumiem “zeķē”, vismazākajām bankās glabātajām noguldījumu summām un vismazāko uz rokas saņemto darba samaksu, kā arī ar vislielāko reālās algas (pirktspējas) kāpumu, kas gan šā gada 2. ceturksnī bija vien par 1,5% lielāks nekā šajā laika posmā pērn.

 

Tāpat pārspējam Lietuvu un Igauniju vēl pēc diviem rādītājiem – pēc citās valstīs veiktajiem pirkumiem un tēriņu pārsniegumu pār mājsaimniecību naudas ienākumiem. Tie ir vien daži no SEB bankas Baltijas valstu mājsaimniecību apskata veidotāju secinājumiem.

 

Optimisti latvieši

Kā norāda SEB makroekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis, Latvijas mājsaimniecības arī šajā gadā turpina tērēt aizvien vairāk. Šā gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar šo laika posmu pērn patēriņa izdevumi salīdzināmajās cenās kāpa par 6,3% straujāk nekā cilvēku regulārie naudas ienākumi, kas bija 1,5% lieli. E. Rudzītis šai tendencei nosauc trīs iemeslus – aplokšņu algas, emigrējušo vai peļņās devušos cilvēku uz Latviju sūtītā nauda un cilvēku noskaņojuma uzlabošanās. Izrādās, ka šā gada septembrī Latvijas patērētāju noskaņojums sasniedza visaugstāko līmeni kopš 2007. gada decembra, un jau četrus mēnešus tas ir pozitīvs (šis rādītājs nozīmē, ka lielākā daļa sabiedrības paredz savas mājsaimniecības ienākumu kāpumu nākotnē). Mazāk iepriecinoši ir absolūtie skaitļi – pēc nodokļu nomaksas šā gada pirmajā pusgadā Latvijā bija viszemākā vidējā alga – 481 eiro (Ls 338). Lietuvā tā bija 483 eiro (Ls 339), bet Igaunijā 687 eiro (Ls 480). Prognoze nākamajam gadam Latvijā ir visoptimistiskākā – 4% – 5% liela izaugsme bruto algai, tomēr jāņem vērā, ka mūsu valstī ir vislielākie darbaspēka nodokļi.

Nākamajā gadā gan, visticamāk, par 1% mazāks būs iedzīvotāju ienākuma nodoklis. SEB bankas eksperti Igaunijā un Lietuvā paredz 2,5% lielu vidējās algas kāpumu, vienlaikus gan uzsverot – vidējais rādītājs nenozīmē, ka naudas būs vairāk visiem.

Visās trīs Baltijas valstīs kāpj arī bankās glabātās naudas summas. Šā gadā jūnijā salīdzinājumā ar 2011. gada jūniju visstraujāk Igaunijā – no 3126 līdz 3410 eiro (rēķinot uz vienu iedzīvotāju) jeb par 5,5%. Lietuvā izaugsme bija 3,3%, bet Latvijā kopējie noguldījumi kāpa vien par 46 miljoniem eiro jeb par 1%. Latvijā ir vislielākais pieprasījumu depozītu īpatsvars. “Cilvēkiem zemās procentu likmes dēļ nav intereses glabāt naudu bankā, viņi cer to ieguldīt kaut kur citur. Visās valstīs termiņa depozīta noguldītāju skaits samazinās,” tā SEB bankas eksperte Julita Varanauskiene.

Visās trīs valstīs šajā gadā ir vērojama izteiktāka tendence uzkrāt skaidru naudu. Pēdējā laikā Igaunijā skaidras naudas attiecība pret noguldījumiem finanšu iestādēs bija 9,7%, Lietuvā – 22,4%, bet Latvijā – 33%. Iemesli šai tendencei – finanšu pakalpojumu centru samazinājums rosinājis mājsaimniecības glabāt skaidru naudu mājās, rekordmazie noguldījumu procenti bankās un arī ēnu ekonomika. Tāpat jāņem vērā, ka Latvijā kopš 2008. gada bankrotēja divas, bet Lietuvā viena banka, kas uzticību banku sistēmai nerosina.

 

Rūpes par parādiem

Ir vērojama mājsaimniecību saistību samazināšanas tendence. Šā gada vidū kopējās mājokļu aizdevumu summas salīdzinājumā ar gadu agrāk samazinājās par 1,5% Lietuvā, 1,6% – Igaunijā un 11,2% – Latvijā, kas veido Ls 500 milj. lielu naudas summu. Jāņem vērā, ka no jauna aizdevumos mājsaimniecības saņēma Ls 88 milj. – par 35% vairāk nekā gadu iepriekš. SEB bankas eksperte Trīna Messima:

“Zemās hipotēku kredītu procentu likmes balsta mājokļu kredīta tirgus atdzimšanu, tomēr kredītu pieprasījums salīdzinājumā ar ekonomikas uzplaukuma periodiem saglabāsies pieticīgs. Mājsaimniecību īpašniekus vislielākās bažas māc par savu nākotnes parādu nastu tāpēc, ka vienlaikus pieaug arī ikdienas izdevumi.”

Vienlaikus Baltijas valstīs novērojama citām ES valstīm pretēja tendence mājokļu izvēlē. Latvijā un Igaunijā dzīvokļos dzīvo 65% mājsaimniecību, Lietuvā 57% mājsaimniecību, bet ES vidējais rādītājs ir 42%, turklāt tas kopš 2005. gada ir pieaudzis par 1% (Baltijas valstīs samazinājums par 1% – 3%). Rēķinot uz vienu mājsaimniecību, Latvijā un Lietuvā pērn vidēji bija 27 m2 dzīvojamās platības, Igaunijā 30 m2, bet ES šis rādītājs vidēji ir 40 m2. T. Messima secina – Baltijas valstu mājsaimniecības tomēr vairāk nekā citās valstīs izvēlas privātmājas. Ja ieguldījumi jaunos mājokļos kāps, tad jārēķinās ar naudas samazinājumu citiem mērķiem, tostarp ceļojumiem un citiem mērķiem.

Mājokļa īpašumtiesības ir vēl viens rādītājs, kas Baltijas valstīs ir daudz augstāks nekā vidēji ES. Savs mājoklis pieder 93% Lietuvas, 86% Igaunijas un 84% Latvijas mājsaimniecību. ES šis rādītājs ir vidēji 71% .

Kopējais SEB bankas ekspertu secinājums – līdz šim Baltijas valstu tautsaimniecības attīstās labāk, nekā gaidīts, turklāt tās ir gatavas arī satricinājumiem pasaules tirgos.

Tomēr jābūt gataviem, ka rekordaugstās fosilo kurināmo cenas šās ziemas pirmajos mēnešos var pārsteigt arī ar rekordaugstu maksu par siltumu (galvenokārt par decembri). Rēķinos redzamā naudas summa būs atkarīga arī no dabas apstākļiem. Kā norāda E. Rudzītis, Latvijas mājsaimniecības 2009. un 2010. gadā samazināja naudas izdevumus pārtikas produktiem un ilglietošanas precēm, savukārt izdevumi mājoklim palielinājās tikpat daudz, cik liels bija tarifu kāpums. Tā 2012. gadā izdevumi pārtikas produktiem vienam Latvijas cilvēkam ir par 4,5% mazāki nekā 2008. gadā, pat neskatoties uz pārtikas produktu sadārdzinājumu par 9% šajā laika posmā. Toties izdevumi mājoklim vienam Latvijas cilvēkam šajā gadā būs pieauguši līdz aptuveni Ls 400 – par 21% vairāk nekā 2008. gadā.

Visneaizsargātākie šajā situācijā ir pensionāri, trūcīgie un mazturīgie cilvēki. Pensiju indeksāciju agrāk par 2014. gadu nesola.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+