Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
11. oktobris, 2013
Drukāt

Naudu nedos nīkuļiem un viduvējībām


Foruma iniciatori – EP deputāti Krišjānis Kariņš, Tune Kelams (Igaunija) un Aļģirts Saudargs ( Lietuva). K. Kariņš: “Mūsu zinātne kopumā ir ļoti izolēta. Starpvalstu pētījumu un publikāciju skaits, kur iesaistījušies Latvijas zinātnieki, izņemot informātiku, ir zemākais Baltijas valstīs. Tā situācija vismaz skaitļos nav mainījusies kopš 90. gadiem, kad pats nodarbojos ar zinātni. Tiesa, valstī ir atsevišķi spējīgi zinātnieki, kas augstu kotējas pasaulē, taču zinātnes attīstības sistēma ir sadrumstalota un mēs esam atrauti no procesiem, kas notiek pārējā pasaulē.”

Konferences mērķis bija veicināt sadarbību starp Baltijas valstu zinātniekiem un pievērst Eiropas Savienības institūciju uzmanību zinātnes un inovāciju attīstībai Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Sadarbība jo īpaši svarīga tādēļ, ka no Eiropas Savienības budžeta, sākot ar 2014. gadu, tiks finansēti tikai tādi zinātnes projekti, kas tiek īstenoti starp valstīm un pētnieciskajiem institūtiem. Nīkuļiem naudu vairs nešķiedīšot.

Latvijas Universitātes zinātņu prorektors Indriķis Muižnieks atzina, ka katras valsts iespējas ir vājas, bet kopā ir iespējams sasniegt daudz labākus rezultātus, ja “tiksim vaļā no saskaldītajiem resursiem pa ministrijām un spēsim ieraudzīt kopīgo mērķi, uz kuru jāvirzās”.

Visu trīs valstu augstskolu un izglītības un zinātnes ministriju pārstāvji centās pārliecināt konferences dalībniekus, ka viņu pārstāvētajās valstīs zinātne nav atstāta novārtā un ka ir sasniegumi, kas turpināsies nākotnē. Piemēram, Tads Juknevičus, kurš atbild par zinātni Lietuvas Izglītības ministrijā, pastāstīja par pieciem lielākajiem pētniecības centriem, kuros nodarbināti vairāk nekā divi tūkstoši pētnieku un kuriem katram ir piešķirts ielejas nosaukums. Saullēktu ielejā jeb fizikas un tehnoloģiju zinātņu centrā investēti pat 102 miljoni eiro, medicīnas un informātikas tehnoloģiju centrā – vairāk nekā 68 miljoni eiro, lauksaimniecības pētījumos – 44 miljoni eiro, vairāk nekā 38 miljoni ieguldīti jūrniecības sektorā. Kopumā valstī no 2010. līdz 2013. gadam ir īstenotas sešas zinātnes nacionālās programmas, kurās ieguldīti vairāk nekā 23 miljoni latu.

Savukārt Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas Pētniecības politikas departamenta direktors Indreks Reimands uzsvēra, ka valstī radītas divas stratēģijas: inovāciju attīstības, kā arī uzņēmējdarbības izaugsmes stratēģija. Tās īsteno ne tikai izglītības, bet arī ekonomikas, lauksaimniecības un citas ministrijas. Igaunijas zinātnieki pieņēmuši lēmumu iekļauties starptautiskā pētnieku komandā, kas strādās lielā pētniecības centrā Dienvidzviedrijā.

Bet bijušais EP priekšsēdētājs profesors Jeržijs Buzeks uzsvēra, ka svarīgi pētniecībā iesaistīt jauno paaudzi. “Ņemot vērā, ka jaunieši daudz ātrāk apgūst digitālo pasauli un pētniecību, mums nepieciešams viņus iesaistīt procesos, kas rada jauninājumus,” atzina Buzeks.

Ja Baltijas valstu zinātnieki spēs sadarboties, tad Baltijas valstis tiks pie finansējuma ar Eiropas Komisijas izstrādāto zinātnes programmu “Apvārsnis 2020” starpniecību, kuras īstenošanai no 2014. līdz 2020. gadam paredzēti vairāk nekā 80 miljardi eiro.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+