Keris turpina vadīt mediķu arodbiedrību; izsaka atzinību Straujumai 3
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) 6. kongresā par priekšsēdētāju atkārtoti trešo reizi uz pieciem gadiem ievēlēts Valdis Keris.
Kongresa dalībniekus pagodināja gan Saeimas deputāte, partijas “No sirds Latvijai” (“NSL”) valdes priekšsēdētāja Inguna Sudraba, gan Rīgas domes priekšsēdētājs un “Saskaņas” līderis Nils Ušakovs, kā arī veselības ministrs Guntis Belēvičs, kurš pārstāv Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). LVSADA šā gada sākumā pēc “Saskaņas” uzaicinājuma parakstīja vienošanos ar šo partiju par turpmāko sadarbību, bet februārī LVSADA vadību uz sarunām par sadarbības stiprināšanu uzaicināja arī ZZS Saeimas frakcija.
Vakar kongresa aizkulisēs izskanēja baumas, ka arodbiedrības priekšsēdētājs Keris nesen kļuvis par saskaņieti, iestājoties partijā. “Tā nav taisnība, un, lai noņemtu visas spekulācijas ap šo jautājumu, kongresā pieņēmām statūtu grozījumus, ka arodbiedrības valdes loceklis nedrīkst būt nevienas partijas biedrs,” aizdomas kliedēja Keris.
Deputāte Sudraba uzrunā pauda sarūgtinājumu, ka Saeima ir noraidījusi “NSL” frakcijas deputātu priekšlikumu Ministru kabinetam līdz nākamā gada augustam sagatavot plānu, kas nodrošinātu, lai līdz 2020. gadam veselības aprūpes finansējums būtu vismaz 5% no iekšzemes kopprodukta.
Veselības ministrs G. Belēvičs kongresa delegātiem sniedza atskaiti par paveikto. Viņš uzsvēra, ka veselības aprūpe saglabājusi labu līmeni uz ārstiem un medicīnas māsām pienācīgi nesamaksātā atalgojuma un pacientu augsto līdzmaksājumu rēķina. Ministrs secināja, ka šogad esot panākts zināms progress mediķu atalgojuma jautājumā. Piešķirti 8,2 miljoni eiro minimālās algas paaugstināšanai no 320 līdz 360 eiro, bet nākamgad minimālās algas celšanai par 10 eiro veselības aprūpes joma saņems 1,3 miljonus eiro.
G. Belēvičs: “Papildus tam man ir izdevies pārliecināt valdību un Saeimu, ka veselības aprūpes jomai ir papildus jāpiešķir vēl 10 miljoni eiro (aplausi). Šī nauda netiks ieplūdināta tarifā, bet gan atsevišķā Nacionālā veselības dienesta un slimnīcu līguma pielikumā, slimnīcu vadītājiem tiks uzlikts par pienākumu, ka visi šie miljoni pilnā apmērā ir jānovirza ārstniecības iestādēs strādājošajiem.” Ministrs solīja darīt visu, lai 2016. gadā iegūtu nepieciešamos līdzekļus lielākām algām.
Pretēji N. Ušakovam, kurš norādīja, ka papildu 10 miljoni saņemti, pateicoties mediķu arodbiedrības aktīvam darbam, veselības ministrs arodbiedrības nopelnu nepieminēja un īsi pirms arodbiedrības priekšsēdētāja stāstījuma par 2015. gada aprīlī sarīkoto protesta akciju pie Gaismas pils, lai pievērstu Eiropas Savienības valstu veselības ministru uzmanību nepietiekamajam finansējumam Latvijas medicīnai, atstāja zāli.
V. Keris ir aprēķinājis, ka ar protesta akcijām piecu gadu laikā ir izdevies veselības aprūpes budžetu papildināt par 173 miljoniem eiro. Tas esot apliecinājums, ka šādas akcijas, kuru rīkošanai arodbiedrība tērējusi vairāk nekā 100 tūkstošus eiro, nav bijušas bezjēdzīgas.
Arodbiedrības priekšsēdētājs veltīja atzinīgus vārdus valdības vadītājai Laimdotai Straujumai, jo viņa ir turējusi doto vārdu par finansējuma pieaugumu nozarei. V. Keris: “Ar Veselības ministriju esam kopīgi apņēmušies strādāt, lai situāciju uzlabotu, un nākamgad mums ir apsolīts, ka veselības nozarē strādājošo vidējā darba samaksa palielināsies par ne mazāk kā pieciem procentiem. Jācer, ka tomēr tā būs vēl lielāka.”
