Foto – LETA

“Nav kur atkāpties” 4

Kā pensionāru organizācijās vērtē valdības attieksmi pret rosinātajiem labojumiem Pensiju likumā?

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Stanislava Igaune, Rēzeknes novada Bērzgales pensionāru biedrības ”Vālodzīte” valdes priekšsēdētāja: “Šobrīd pensionāriem vissvarīgākais ir, lai valdība pildītu savus agrāk dotos solījumus, ka ar šo gadu pensiju indeksācija kļūs jūtamāka. Kas notiek tagad? Kāpšanās atpakaļ. Tā ir necieņas pilna attieksme. Labklājības ministrs Auguļa kungs sacīja, ka sociālais budžets pildās, bet valdība ministrijas izstrādātos grozījumus Pensiju likumā sola skatīt tikai augustā, septembrī. Bet tad jau var būt par vēlu. Mums grib aizmālēt acis. Neizdosies! Mēs atbalstām Pensionāru federācijas parakstu vākšanas kampaņu un iespējamās protesta akcijas. Mēs gan dzīvojam 250 kilometru attālumā no Rīgas, bet nekas, atradīsim iespēju un brauksim. Tikko nospriedām, ka arī mums protestu izteikšanā jāpiedalās, lai tur lūst vai plīst. Vairs nav citas izejas. Domāju, ka tikai kopīgiem spēkiem mums iespējams kaut ko panākt.”

Māra Švāģere, Engures pensionāru padomes vadītāja: “Man absolūti nav ticības valdībai. Pensionāru teiktais, lai arī mēs esam vairāki simti tūkstoši, ir kā saucēja balss tuksnesī. Tāpēc arī neatbalstu akcijas. Acīmredzot ir jāmainās politiķu paaudzēm, pašreizējie lēmēji vairāk domā par sevi. Savu tēlu viņi cenšas uzspodrināt tikai pirms vēlēšanām. Slikti arī, ka pensionāru kustība kļūst vājāka, jo balstās galvenokārt tikai uz vecākajiem cilvēkiem. Arvien mazāk ir tādu, kas grib ko darīt, par katru sperto soli prasa samaksu.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Rita Kuļikova, Priekules pilsētas senioru biedrības “Zilais lakatiņš” vadītājas vietniece: “Mana cerība ir, ka par Valsts prezidentu ievēlēs Levita kungu. Viņš ir gudrs cilvēks, par savām prioritātēm nosauca tiesiskumu, drošību un sociālo atbildību, uzsverot, ka ikvienam cilvēkam ir ļoti svarīgi, lai valsts būtu sociāli atbildīga. Valdības attieksme ir slikta, te sola, te atkal atrunājas. Man nav ticības, ka kaut ko panāksim. Man trūkst vārdu, lai izteiktu savu sašutumu. Vai tad tā ir indeksācija? Nevienam nav skaidrības, kas ir maza pensija, kas liela. Tik daudzus gadus pensijas taču vispār neindeksēja, pagājušajā gadā piesvieda grašus, tad solīja pārskatīt indeksācijas formulu. Pirmais oktobris, kad jāindeksē pensijas, nav aiz kalniem, taču viss tiek atlikts, spriedīs un lems vēlāk. Bet tad var būt jau par vēlu. Nevajag tā smieties par mums.”

Mārīte Budēviča, Jaunjelgavas novada pensionāru apvienības vadītāja: “Valdības attieksmi vērtēju negatīvi. Nevar taču teikt, ka valstī nav naudas, ja ik pa laikam lasām, ka atkal izšķērdēts miljons un vairāk. Bet pensiju indeksācijai pēc jaunās formulas, redz, naudas nav, lai gan sociālajā budžetā ir prāvs uzkrājums. Kungiem gan jau vajadzēs savu neizdarību caurumu aiztaisīšanai. Bet mums stāsta, ka pensijas jāsaskaņo ar budžetu, ka nauda jāiegulda pensionāru veselības aprūpē. Uz Rīgas protesta akcijām noteikti brauksim, jo vairāk cilvēku piedalīsies, jo vairāk panāksim.”

Rudīte Simanoviča, Alūksnes novada Jaunalūksnes pensionāru apvienības vadītāja: “Uzreiz vēlos uzsvērt, ka tas, ko teikšu, nebūs tikai mans viedoklis, jo līdzīgi izsakās arī pārējie mūsu pensionāri. Ļoti slikti, ka kaut kas sāk kustēties tikai tad, kad cilvēki ceļ trauksmi un piedalās protestu vai atbalsta akcijās. Tomēr šis ir tas gadījums, kad noteikti akcijās jāpiedalās, jo nav kur atkāpties. Vairākumam pensija ir maza, daudziem pat zem iztikas minimuma. Visi to zina. Tad kāpēc visādas atrunas un atlikšanas? Vai ne tāpēc, ka atkal grib izbraukt sveikā cauri uz pensionāru rēķina?”

Uzziņa

Latvijas Pensionāru federācija (LPF) sākusi parakstu vākšanas kampaņu grozījumu atbalstam likumā “Par valsts pensijām” un senioru veselības aprūpes uzlabošanai, kampaņa turpināsies līdz 1. jūlijam.

Valdība grozījumu skatīšanu atlikusi līdz augustam, un to solīts skatīt kontekstā ar nākamā gada valsts budžeta izstrādi.

Grozījumi paredz turpmāk pensiju indeksēšanā līdzšinējo 25 procentu vietā ņemt vērā 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma un pensiju aprēķināšanā vairs nepiemērot negatīvus kapitāla indeksus.

Reklāma
Reklāma

Nākamā gada budžetā indeksāciju maiņa prasa vislielāko papildu finansējumu – aptuveni 30 miljonus eiro.

LPF valde nolēmusi vērsties pie savām Rīgas reģiona organizācijām, lai Pensiju likuma atbalstam rīkotu regulāras akcijas pie Finanšu ministrijas vai Ministru kabineta ēkas, iesaistot arī strādājošos, kuriem klāt pensijas vecums.