Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
13. oktobris, 2016
Drukāt

Kādus speciālistus uzņēmumiem ir grūtības atrast? (10)

Foto - Zane Bitere/LETAFoto - Zane Bitere/LETA

Ingūna Kucina, SIA “Gaujas koks” personāla daļas vadītāja: “Trūkst gan speciālistu, gan vienkāršu strādnieku. Visvairāk to izjūtam Jēkabpils rajonā, taču tas ir aktuāli arī Pierīgā. Strādniekus atrast ir nedaudz vieglāk nekā speciālistus, taču kadru mainība ir bieža, līdz ar to tas sagādā raizes. Bet inženiertehniskā sastāva – konstruktoru, mehatroniķu, automātiķu, būvniecības speciālistu – trūkst katastrofāli. Darbiniekus meklējam pa dažādiem ceļiem, pēdējā laikā par labu esam atzinuši sludinājumus profesionālajās datubāzēs. Tur lieliski redzams, ka ne mēs vienīgie meklējam konkrēto specialitāšu darbiniekus. Vēl pirms diviem gadiem, ievietojot sludinājumu par brīvu vakanci, saņēmām pieteikumus un bija no kā izvēlēties, bet tagad to vienkārši nav. Patiesi labu speciālistu ir ļoti maz, turklāt jaunie ir ļoti vāji. Mēs būtu ar mieru ņemt darbā arī kādu talantīgu studentu, bet nav no kā izvēlēties. Ja nepieciešams, saviem speciālistiem nodrošinām papildu zināšanu ieguvi, apmācām darba specifikai, taču nodarboties ar izglītošanu mums vienkārši nav laika.”

 

Doloresa Volkopa, AS “Valmieras stikla šķiedra” valdes locekle, personāla vadības direktore: “Mums patlaban ir daudz vakantu darba vietu. Mūsu nozare ir specifiska, tāpēc kā kvalificētus, tā vidēji vai mazāk kvalificētus darbiniekus rūpīgi apmācām tieši mūsu uzņēmuma vajadzībām. Pieņemam arī darbiniekus, kuru iepriekšējā kvalifikācija mums nav svarīga, jo 3 – 6 mēnešu ilgās apmācībās sniedzam viņiem mūsu jomā nepieciešamās zināšanas. Manuprāt, daļa darbinieku vienkārši nav piedzimuši deviņdesmitajos gados, ar to saprotot, ka mēs šobrīd izteikti jūtam demogrāfiskās sekas. Daļa darbspējas vecuma darbinieku vairs nav Latvijā, un droši vien ir arī citi iemesli. Ar speciālistiem ir nedaudz vieglāk, jo to nevajag skaitliski tik daudz kā strādnieku. Tomēr, piemēram, enerģētikas inženieri mēs meklējam ļoti ilgi. Sadarbības modeļa “Darba vidē balstītā mācīšana” ietvaros apmācām Valmieras tehnikuma audzēkņus, taču arī tur neiet tik spīdoši. Plānoto trīs audzēkņu grupu vietā izdevās nokomplektēt tikai vienu.”

 

Indra Amatniece, SIA “Brīvais vilnis” personāla daļas vadītāja: “Iespējas atrast speciālistus mums šeit, mazpilsētā, ir ierobežotas. Piesaistīt no malas grūti, jo ir problēma ar brīvām dzīvesvietām. Tie, kas sākuši pie mums strādāt pirms 30 gadiem, te arī turas. Bet, kad kāds aiziet pensijā vai pamet darbu citu iemeslu dēļ, atrast aizvietotāju ir grūti. Patlaban, piemēram, meklējam pārtikas tehnologu. Tomēr problēmas ir arī atrast ceha strādniekus, piemēram, zivju apstrādātājus. Šobrīd gan divi pārstrādes uzņēmumi nestrādā ar pilnu jaudu, tāpēc ražošanā nodarbināti daudz mazāk cilvēku, bet, ja vienu dienu tiktu atvērts Krievijas tirgus un vajadzētu papildu darbiniekus, būtu tiešām liela problēma. Pieredze liecina, ka par darbu interesējas maz cilvēku. Darbiniekus meklējam, sadarbojoties ar tuvējo pašvaldību sociālajiem dienestiem, un secinājums ir tāds – tie, kas ir gribējuši strādāt, strādā jau gadiem vai ir aizbraukuši peļņā uz ārzemēm, bet tie, kas nav gribējuši, – to negrib aizvien un nez vai gribēs, bet turpina dzīvot no pabalstiem. Vairākums uzņēmumā nodarbināto pienākumu veikšanai tiek apmācīti pāris dienās. Bet tādiem speciālistiem kā grāmatveži, juristi, tehnologi un laboratorijas darbinieki ir regulāri mācību kursi.”

 

Žozita Beresņeva, “Latvijas Mobilā telefona” personāla vadības direktore: “Ne vienmēr ir iespēja atrast speciālistu ar konkrētajam amatam nepieciešamajām prasmēm. Tad vai nu pēc kāda laika izsludinām atkārtotu konkursu, vai arī mainām prasības, vienlaikus mainot amata atbildību. Darbs uzņēmumā ir saistīts ar jaunākajām tehnoloģijām, tāpēc mums praktiski nav mazkvalificētu amatu. 81% darbinieku ir vismaz augstākā izglītība. Latvijas darba tirgū patlaban visvairāk pietrūkst dažādu specializāciju IT speciālistu, tostarp programmētāju un analītiķu. Arī inženiertehniskie speciālisti parasti nav ar tādām zināšanām un prasmēm, kādas mums nepieciešamas. Tehnoloģiju attīstība norit ļoti strauji, tādēļ lielus resursus uzņēmums investē darbinieku izglītošanā.”

 

UZZIŅA

 Latvijā darba devēji saskaras ar būtiskām grūtībām darbaspēka pieejamībā – 70% pastāvīgi, bieži vai diezgan bieži trūkst kvalificēta darbaspēka.

 Meklējot darbiniekus, 
47% uzņēmumu dod priekšroku speciālistiem ar profesionālo kvalifikāciju.

Avots: LDDK

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Re kā,vairs nestāv tā rinda ,tur, pie vārtiem.Tagad stāvēt varat paši tai rindā uz tiem kvalificētajiem darbiniekiem. Siem bija labas algas,viņi aizņemās bankās naudas, gribēja tākā cienīgāk dzīvot un parādus maksāt . Tad kalvītis savilka jostu,jūs apgriezāt algas un divus no trijiem atlaidād.Tie darbinieki, tomēr, no sava iegādāta ateikties negribēja aizbrauca arzemēs sēnes un gurķus lasīt un maksāt parādus,nevis zaudēt visu un līdz mūža galam, un vel ilgāk vergot smirdīgām bankām. Uzņēmēji- ka tavu māti…

  2. Nav problēmu atrast darbinieku, ja kā uzņēmejs vari viņam līgumā iekļaut: vietējam cenu līmenim atbilstošu pilnīgi legālu algu, kas dotu pirktspēju līdzvērtīgu Luksemburgai, apmaksātu dienesta auto, ja nepieciešams braukt darba darīšanās, apmaksatu apmācību – papildkvalifikacijas iegūsanu, kas nepieciešama darba pienakumu veikšanai, skaidru darāmā darba aprakstu, apmaksatu dienesta telefonu, veselības apdrošināšanu, kurā ir iekļauti pilnīgi visi iespējamie pakalpojumi.

  3. Kāds naivums meklēt speciālistus! Pat vienkārši normālu strādnieku atrast ir bezcerīgi. Tikai tādi gadījuma pabiras, kas nesaprot ar kuru galu lāpsta jādur zemē. Man pagājušo rudeni vajadzēja veikt darbus četrās jomās, bet tā arī neko prātīgu neviens nespēja piedāvāt. Pat ne tik daudz, lai pareizi nomērītu kapa vietu.

    • neķer ar cauru maisu bebrus ! Atbildēt

      Tie strādnieki,
      ar maziem maziem
      Izņēmumiem,
      mājās SEV tos pašus darbus
      izdara ar glanci un fiksi.
      Ja gribi maksaāt zem
      minimuma, tad neko
      labāku arī negaidi !
      Ārzemniekiem maksās
      minimālo vismaz, bet
      vietējiem pigu,
      tad pigu arī dabūsi !
      Nevienam nav pienākums
      tevi altruistiski balstīt, lai
      pēc tam ar tukšu kabatu un
      bez darba aizietu no tevis !

  4. Man ir grūtības atrast kompetentu, strādīgu santehniķi, īpašu tādu kurš prot latviski.

    • Nespamo netā, bet pameklē aprakstu, kā to tev vajadzīgo darbu dara, saspļauj saujās un uz priekšu !
      Paliks nauda kabatā un darbs būs fiksi padarīts. 🙂

  5. Man grūti atrast inženieri, kurš būtu gatavs strādāt par 400 eiro mēnesī (inženierim jābūt ar savu datoru, automašīnu un arī telefonu pašam jāapmaksā). Bēgļu inženieri no Sīrijas nepiesakās, bet vietējie pārāk izvēlīgi.

  6. Darba devēji gaida, ka viņi saņems gatavu speciālistu. Bet tāds izaug darbā, tamdēļ darba devējiem (kā to dara Vācijā) ir jāiegulda arī savs devums, t.sk. finansiāls.

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (31)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No elektrības cenām neatkarīgs slēpošanas kalns

Dažas Latvijas slēpošanas trases uzsāka sezonu jau novembra pirmajā pusē, kad uzsniga pirmais sniegs. Ja laika apstākļi turpmāk būs labvēlīgi, slēpotāji drīz atkal varētu atsākt ziemas sportošanu. Vienīgais sarūgtinājums, ka elektrības izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina arī cenas. Daži uzņēmēji pat teikuši, ka elektrības izmaksas ir tik lielas, ka trase vispār jāslēdz.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+