Foto – Zane Bitere/LETA

Kādus speciālistus uzņēmumiem ir grūtības atrast? 10

Ingūna Kucina, SIA “Gaujas koks” personāla daļas vadītāja: “Trūkst gan speciālistu, gan vienkāršu strādnieku. Visvairāk to izjūtam Jēkabpils rajonā, taču tas ir aktuāli arī Pierīgā. Strādniekus atrast ir nedaudz vieglāk nekā speciālistus, taču kadru mainība ir bieža, līdz ar to tas sagādā raizes. Bet inženiertehniskā sastāva – konstruktoru, mehatroniķu, automātiķu, būvniecības speciālistu – trūkst katastrofāli. Darbiniekus meklējam pa dažādiem ceļiem, pēdējā laikā par labu esam atzinuši sludinājumus profesionālajās datubāzēs. Tur lieliski redzams, ka ne mēs vienīgie meklējam konkrēto specialitāšu darbiniekus. Vēl pirms diviem gadiem, ievietojot sludinājumu par brīvu vakanci, saņēmām pieteikumus un bija no kā izvēlēties, bet tagad to vienkārši nav. Patiesi labu speciālistu ir ļoti maz, turklāt jaunie ir ļoti vāji. Mēs būtu ar mieru ņemt darbā arī kādu talantīgu studentu, bet nav no kā izvēlēties. Ja nepieciešams, saviem speciālistiem nodrošinām papildu zināšanu ieguvi, apmācām darba specifikai, taču nodarboties ar izglītošanu mums vienkārši nav laika.”

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 33
Lasīt citas ziņas

Doloresa Volkopa, AS “Valmieras stikla šķiedra” valdes locekle, personāla vadības direktore: “Mums patlaban ir daudz vakantu darba vietu. Mūsu nozare ir specifiska, tāpēc kā kvalificētus, tā vidēji vai mazāk kvalificētus darbiniekus rūpīgi apmācām tieši mūsu uzņēmuma vajadzībām. Pieņemam arī darbiniekus, kuru iepriekšējā kvalifikācija mums nav svarīga, jo 3 – 6 mēnešu ilgās apmācībās sniedzam viņiem mūsu jomā nepieciešamās zināšanas. Manuprāt, daļa darbinieku vienkārši nav piedzimuši deviņdesmitajos gados, ar to saprotot, ka mēs šobrīd izteikti jūtam demogrāfiskās sekas. Daļa darbspējas vecuma darbinieku vairs nav Latvijā, un droši vien ir arī citi iemesli. Ar speciālistiem ir nedaudz vieglāk, jo to nevajag skaitliski tik daudz kā strādnieku. Tomēr, piemēram, enerģētikas inženieri mēs meklējam ļoti ilgi. Sadarbības modeļa “Darba vidē balstītā mācīšana” ietvaros apmācām Valmieras tehnikuma audzēkņus, taču arī tur neiet tik spīdoši. Plānoto trīs audzēkņu grupu vietā izdevās nokomplektēt tikai vienu.”

Indra Amatniece, SIA “Brīvais vilnis” personāla daļas vadītāja: “Iespējas atrast speciālistus mums šeit, mazpilsētā, ir ierobežotas. Piesaistīt no malas grūti, jo ir problēma ar brīvām dzīvesvietām. Tie, kas sākuši pie mums strādāt pirms 30 gadiem, te arī turas. Bet, kad kāds aiziet pensijā vai pamet darbu citu iemeslu dēļ, atrast aizvietotāju ir grūti. Patlaban, piemēram, meklējam pārtikas tehnologu. Tomēr problēmas ir arī atrast ceha strādniekus, piemēram, zivju apstrādātājus. Šobrīd gan divi pārstrādes uzņēmumi nestrādā ar pilnu jaudu, tāpēc ražošanā nodarbināti daudz mazāk cilvēku, bet, ja vienu dienu tiktu atvērts Krievijas tirgus un vajadzētu papildu darbiniekus, būtu tiešām liela problēma. Pieredze liecina, ka par darbu interesējas maz cilvēku. Darbiniekus meklējam, sadarbojoties ar tuvējo pašvaldību sociālajiem dienestiem, un secinājums ir tāds – tie, kas ir gribējuši strādāt, strādā jau gadiem vai ir aizbraukuši peļņā uz ārzemēm, bet tie, kas nav gribējuši, – to negrib aizvien un nez vai gribēs, bet turpina dzīvot no pabalstiem. Vairākums uzņēmumā nodarbināto pienākumu veikšanai tiek apmācīti pāris dienās. Bet tādiem speciālistiem kā grāmatveži, juristi, tehnologi un laboratorijas darbinieki ir regulāri mācību kursi.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Žozita Beresņeva, “Latvijas Mobilā telefona” personāla vadības direktore: “Ne vienmēr ir iespēja atrast speciālistu ar konkrētajam amatam nepieciešamajām prasmēm. Tad vai nu pēc kāda laika izsludinām atkārtotu konkursu, vai arī mainām prasības, vienlaikus mainot amata atbildību. Darbs uzņēmumā ir saistīts ar jaunākajām tehnoloģijām, tāpēc mums praktiski nav mazkvalificētu amatu. 81% darbinieku ir vismaz augstākā izglītība. Latvijas darba tirgū patlaban visvairāk pietrūkst dažādu specializāciju IT speciālistu, tostarp programmētāju un analītiķu. Arī inženiertehniskie speciālisti parasti nav ar tādām zināšanām un prasmēm, kādas mums nepieciešamas. Tehnoloģiju attīstība norit ļoti strauji, tādēļ lielus resursus uzņēmums investē darbinieku izglītošanā.”

UZZIŅA

 Latvijā darba devēji saskaras ar būtiskām grūtībām darbaspēka pieejamībā – 70% pastāvīgi, bieži vai diezgan bieži trūkst kvalificēta darbaspēka.

 Meklējot darbiniekus, 
47% uzņēmumu dod priekšroku speciālistiem ar profesionālo kvalifikāciju.

Avots: LDDK