Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
11. marts, 2016
Drukāt

Nav par vēlu apgūt e-prasmes

Foto - LETAFoto - LETA

Etnogrāfiskā ansambļa "Suitu sievas" dalībniece (no kreisās), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards un LIKTA prezidente Signe Bāliņa pirmdien diskusijā "Digitālās prasmes digitālajā vienotajā tirgū", ar kuru atklāja e-prasmju nedēļu Latvijā.

Ekonomikas ministrija savā ziņojumā uzsvērusi, ka tuvākajā nākotnē Latvijā trūks 14 tūkstoši inženieru, tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģijās (IKT).

 

Tikmēr pārprodukcija sociālo zinātņu speciālistu vidū pārsniegs 17 tūkstošus. “Šis ir vienreizējs laiks mācīties par IKT speciālistu, nekļūt par bezdarbnieku un saņemt labu atalgojumu,” e-prasmju nedēļas ievadā uzsvēra satiksmes ministrs Uldis Augulis, atminoties arī kādu gadījumu, kad senioru apmācības pasākumā vēlmi mācīties datorprasmes izteica kāda 100 gadus veca kundze.

Programmatūras izstrādes un biznesa tehnoloģiju konsultāciju uzņēmuma “RIX Technologies” valdes priekšsēdētāja Eva Butāne atgādināja, ka Latvija Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI) pakāpusies par vienu vietu, izrāpjoties no neglaimojošās pēdējās vietas 28 ES valstu vidū. “Esam ļoti zemu gan elektroniskās informācijas apmaiņā, gan mākoņpakalpojumos, gan citās sfērās. Tikai 8% no visiem Latvijas uzņēmumiem piedāvā tiešsaistes pakalpojumus, no kuriem tikai 3% piedāvā pakalpojumus ārvalstīs. Tas būtiski ietekmē Latvijas uzņēmēju investīciju iespējas,” sacīja E. Butāne, minot arī Eiropas inovāciju reitingu, kurā Latvija ir 26. vietā.

Problēma ir tieši nelielajā inovatīvo mazo un vidējo uzņēmumu skaitā, ko akcentēja arī “Microsoft Latvia” vadītājs Ēriks Eglītis. “Patīkami redzēt, ka sistemātiska virzība e-prasmju ieviešanā notiek un situācija Latvija nav ļoti slikta, tomēr situāciju tumšāku rada mazie un vidējie uzņēmumi. Gribam vai negribam, bet 90% no jebkura veida darba vietām ir atkarīgas no tā, vai pārzinām IKT. Savukārt, lai tās zinātu, jāinvestē jauniešos, lai viņi šo zinātni apgūtu,” norādīja Ē. Eglītis.

“Tikai viens no pieciem uzņēmumiem saprot IKT nozīmi savā konkurētspējas attīstībā. Labi, ka apmēram 70% uzņēmumu investē programmatūrā, licencēs, iekārtās, arī apmācībās. Tomēr 20% no uzņēmumiem neinvestē jaunos produktos un iekārtās, jo nemāk atrast sev piemērotu produktu un pieprasa valsts atbalstu, lai tiešsaistes komercija būtu iespējama. Es gan uz to skatos kritiski, jo valsts atbalsts ir – trūkst vēlmes no pašu uzņēmēju puses,” uzņēmēju kūtrumu attīstīties iezīmē “Rix Technologies” valdes priekšsēdētāja.

 

Slikta izglītība?

Ē. Eglītis kritizē izglītības kvalitāti Latvijā. “100% uzņēmumu atzīst, ka prasme izmantot interneta servisus ir nepieciešama visiem jaunajiem darbiniekiem, neaizmirstot par digitālo drošību. Pēdējo trīs gadu laikā 63% uzņēmumu darbā pieņēmuši jauniešus uzreiz no skolas sola, tomēr nepatīkami, ka 73% no šiem jauniešiem vairs šajās darba vietās nestrādā, jo viņu zināšanas un prasmes nav atbildušas darba devēju vēlmēm,” norādīja Ē. Eglītis, kurš pieskārās arī dzimumu līdzsvara problēmai. “Aprēķini rāda – ja Eiropā palielinātos sieviešu īpatsvars IKT nozarē, Eiropas iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinātos par apmēram deviņiem miljardiem eiro gadā. Pirms divām nedēļām biju vietējā pro­grammētāju olimpiādes apbalvošanā. No 71 jaunā programmētāja tikai trīs bija meitenes,” sacīja “Microsoft Latvia” vadītājs.

 

Valsts pārvalde veiksmīgāka

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, atsaucoties uz DESI indeksu, secināja, ka praktiski visās pašvaldībās ir IKT drošības pārvaldnieki un arī sistēmas ir sakārtotas, kas liek domāt, ka vismaz pašvaldību un valsts iestāžu līmenī digitālās tehnoloģijas izmanto labāk nekā uzņēmumu vidū. “Mūsu senči pirms 200 gadiem runāja, ka jāprot lasīt un rakstīt, tagad runājam par e-prasmēm, kas ir ļoti plašs prasmju kopums, kurā jāspēj gan informāciju atrast, gan ar to rīkoties un dalīties,” sacīja VARAM ministrs, norādot, ka jau tagad visi uzņēmumi ir e-vidē, sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa uzsvēra, ka Latvijā ir ļoti laba augsne, lai šobrīd esošais IKT speciālistu deficīts pārvērstos ekonomiskos ieguvumos. “Mums ir ātrs internets, esam aktīvi ziņu lasītāji, sociālo tīklu lietotāji, vairāk nekā 80% izmanto interneta bankas. Nesen skolās sākās pirmie pilotprojekti datorikā, kuri ir veiksmīgi,” sacīja S. Bāliņa. Viņa uzsvēra, ka vislielākā nepieciešamība, lai sekmētu uzņēmumu iesaisti e-vidē, ir izpratne par digitalizāciju, kā arī digitālo prasmju apgūšana. “Latvijā tikai 1,9% no visiem nodarbinātajiem ir IKT speciālisti, kamēr Zviedrijā un Somijā tie ir 4,4%. Ja mēs proporcionāli panāktu skandināvu valstis, mūsu IKP tas dotu 500 miljonus eiro gadā,” iespējamo pienesumu ekonomikai norādīja S. Bāliņa.

 

Sevi un savi dati ir jāaizsargā

IKT speciālisti, digitālā attīstība un jauniešu izglītošana tehnoloģiju jomā nedrīkst notikt pašplūsmā – IKT jomā nekad nedrīkst aizmirst par drošību. Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta uzsvēra, ka drošības faktoriem IKT lietās būtu jābūt vienkāršiem, jebkuram saprotamiem. “Visi saprot, ka nedrīkst kāpt svešā mašīnā, bet izrādās, ka pavisam maz cilvēku sevi aizsargā tik elementāri, kā viedtālrunim uzstādot paroli. Nesen nopirku t. s. “gadžetu”, kas veic daudz un dažādas lietas, tostarp mēra skaļumu mājās. Interesanti, ka mērījumus man automātiski nosūta uz mobilo telefonu grafiku veidā, kur var redzēt, kurās stundās ir klusums un kurās stundās iet lielākais jampadracis. Kas notiks, ja kāds ļaundaris tiks klāt manam neaizsargātajam telefonam? Redzēs, kuros brīžos nedz es, nedz mana ģimene neesmu mājās,” šķietami ikdienišķās situācijas bīstami ieskicē J. Bokta, nosmejot, ka ir tāds Faradeja maciņš, kurā, ieliekot mobilo tālruni, no tā nevar nolasīt datus. Varbūt drīz vajadzēs tādu lielu Faradeja mēteli, lai aizsargātu mūs pašus.

Pievienot komentāru

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (6)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+