×
Mobilā versija
Brīdinājums +12.7°C
Jānis
Svētdiena, 24. jūnijs, 2018
22. februāris, 2018
Drukāt

Māris Zanders: Nevajag histēriķot par Rimšēviču un bankām (34)

Foto-Timurs SubhankulovsFoto-Timurs Subhankulovs

Māris Zanders

Sākot no otra – secinājumu – gala, pēdējo dienu notikumu ir radījuši situāciju, kas, no vienas puses, ir diezgan unikāla, tomēr vienlaikus nevajadzētu arī to dramatizēt.

Vispirms par unikalitāti. Patiesībā arī citās valstīs laiku pa laikam ļoti augstas amatpersonas iekuļas ķezās, tiesvedībās un vienlaikus nevēlas atkāpties no amata. Klasisks piemērs ir ilggadējais Itālijas premjers Silvio Berluskoni, kurš savu iesaisti vairākās prāvās ar smagām apsūdzībām (kukuļdošana, krāpšanās ar nodokļiem utt.) neuzskatīja par argumentu aiziešanai no posteņa. Ir Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu, kuram tieši šobrīd ir saķeršanās ar valsts tiesībsargājošām iestādēm (tiek vainots dāvanu saņemšanā no uzņēmējiem) un kurš arī negrasās demisionēt. Ir Brazīlijas prezidents Mišels Temers, kuru tur aizdomās par mudināšanu uz kukuļa došanu, bet kurš spējis nodrošināt balsis parlamentā, lai nenāktos jau šobrīd stāties tiesas priekšā. Varētu uzskaitīt vēl piemērus, tomēr nenāk prātā gadījumi, kad līdzīgā situācijā būtu nonācis tieši centrālās bankas vadītājs. Kaut kādas analoģijas var saskatīt Starptautiskā valūtas fonda vadītājas Kristīnes Lagardas lēmumā posteni nepamest arī pēc tam, kad pret viņu parādījās pārmetumi par, formulēsim tā, nolaidīgu pienākumu pildīšanu vēl iepriekš Francijas finanšu ministres amatā. Tomēr Rimšēvičam izvirzītās apsūdzības ir smagākas, tādēļ Latvijas gadījums tiešām ir diezgan unikāls, kas, protams, nekas labs nav.

Tajā pašā laikā, manuprāt, pārspīlēts ir dramatiskais tonis, kādā tiek apgalvots, ka gan apsūdzības pret mūsu centrālās bankas vadītāju, gan jezga ap “ABLV” un “Norvik banku” draud uz teju vai ilgiem gadiem sagraut Latvijas tēlu ārvalstīs, apgrūtināt investīciju piesaisti un parādu izdevīgu pārfinansēšanu. Skaidrs, ka konkrētās valsts vadītāju personībām un šajā valstī iedibinātajām lēmumu pieņemšanas praksēm ir nozīme. Ir jābūt ļoti stiprai nervu sistēmai un/vai pārgalvībai, lai investētu, piemēram, Zimbabvē, Venecuēlā vai Afganistānā. Tomēr neliekas, ka mēs būtu nodzīvojušies līdz tik sistēmiskām problēmām – problēmas Latvijas gadījumā tomēr ir saistītas ar konkrētu personu un konkrētu uzņēmumu nedienām. Un šādos gadījumos lēmumu pieņēmēji (politikā, biznesā) citās valstīs ir pietiekami racionāli vai, ja vēlaties, ciniski, lai vairītos no vispārinājumiem. Piemēram, nav dzirdēts, ka kriminālapsūdzības par krāpšanos ar Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, kas vērstas pret Čehijas šā brīža premjeru Andreju Babišu, būtu kaut kā jūtami pasliktinājušas Čehijas pievilcību investoru acīs vai finanšu tirgos. Atsevišķas Šveices bankas ir bieži bijušas spiestas taisnoties (un maksāt sodus) par apsūdzībām “slīpas” naudas legalizācijā, palīdzībā citu valstu pilsoņiem izvairīties no nodokļiem utt. Ja atceramies visus “brīnumus”, kas uzpeldēja Grieķijas krīzes laikā, – statistikas datu viltošana, elites paradums slēpt savus ienākumus un īpašumus utt. – varētu likties, ka Grieķijai kārtīgi un nopietni ļaudis met līkumu, bet tā nav. Šādi piemēri, protams, nenozīmē, ka var vienā mierā apkalpot šaubīgas izcelsmes naudu un pievērsties no likuma viedokļa sodāmām darbībām, jo, redz, citi arī tā dara un no zemes virsas pazuduši nav. Runa ir tikai par to, ka nevajag histēriķot, ir mierīgi jānoskaidro fakti un problēmas jāatrisina. Kā piemēru šajā kontekstā var minēt Argentīnu. Tās iepriekšējo valdību savdabīgas politikas dēļ valsts tiešām bija nonākusi zināmā izolācijā no finanšu tirgu un ārvalstu investoru puses. Jaunā (pašreizējā) valdība ir sākusi kļūdas labot, un, lai gan Augeja staļļu iztīrīšanai būs nepieciešami gadi un pagaidām uzlabojumi ir nelieli, šie centieni tiek novērtēti – valsts tēls un iespējas ir uzlabojušās. Līdzīgā situācijā – reāls darbs kļūdu labošanā tiek starptautiski novērtēts – šobrīd pēc līderu nomaiņas ir Dienvidāfrika, kas arī bija sakrājusi pamatīgu negatīvo reputāciju (aizdomas par augstāko amatpersonu korumpētību utt.). No Latvijas tiek gaidīta nevis vaimanāšana pašai par savām problēmām, bet šo problēmu risināšana, un, ja tāda notiks, tas tiks pienācīgi novērtēts.

Pievienot komentāru

Komentāri (34)

  1. Jūtamies vīlušies,tik tukšs un piesardzīgs raksts no Zandera vēl nebija bijis! Vai tik labi maksā par tv 24 jau visai pareizo runāšanu, pat drīzāk kliķei jau tīkamos teikumos, ka tas viss “labums”ir pieveicis seno, reiz cienijami atklāto ZANDERU? Vai tiešām vēl viens žurnālists būs nicināmo kliķes dziesminieku baram klātu nācis?

  2. Precīzi beidzot viens prātīgs vards no sakariga džeka savadak visi tikai kaut ko murgo .pienāks laiks visu noskaidros

  3. Nu nevajag tā dzēst komentārus, ja tie ir par TV24 raidījumiem! Tā histēriķošana tiešām notiek TV 24 Bogustova un Ceriņa raidījumos. Mums katram ir tiesības izteikt savu ivedokli, nedrīkstat ierobežot

  4. Visvairāk histeriķo Rģa 24 TV Bogustovs un Ceriņš, Zanderu ieskaitot.Vairāk kā nedēļu maļ un maļ vienu un to pašu. Katru dienu aicina dažādus darboņus un tad notiek zīlēšanas seansi. Kādas tik versijas netiek izdomātas! Bogustovs ar putām uz lūpām ar saviem pareģojumiem pārtrumpo pārējos. Nu rimstieties, kungi! Ļaujiet KNAB darboties un tautai atpūsties

  5. ticet Zanderam ir tas pats kas Rimsevica melus udenenu liesanai skatas tautai acis un sveti stasta ka nav vainigs tur iznakums jau zinams meliem isas kajas

  6. Zanders kārtējo reizi maldina sabiedrību – …”Rimšēvičam izvirzītās apsūdzības ir smagākas, tāpēc Latvijas gadījums tiešām ir diezgan unikāls…” Nu NAV Zanderīt izvirzītas apsūdzības Rimševičam! Ir viņam noteikts aizdomās turamā statuss, kas pagaidām balstīts uz pieņēmumiem, nevis faktiem un pierādījumiem. Un tā ir ļoti liela atšķirība. Bet tu jau sāc viņu notiesāt pirms laika,un tā ir daudzu mūsu žurnālistu nelaime, ka presē un TV ar žurnālistu svētību viņš jau tiek nolinčots. Tiek sabradāta viņa personība un viņa gods. Kādēļ? Lai tikai rakstos būtu vairāk sensācijas. Vai tā ir demokrātija, vai tomēr nelaimē nonākuša cilvēka pazemošana, piesedzoties ar demokrātiju? Varbūt aizdomājies, kā tu justos, ja tu būtu Rimševiča vietā.

    • Patiešām, Tev taisnība. Apbrīnojami ir tas, cik pārmēru centīgs ir KNAB, cik vieglprātīgi apņēmīga ir viņu rīcība. Ja Rimševica apvainošana izrādīsies blēņas, ko tad?

  7. ABLV- prāt zskatās, ka ir 2 rindas. – viena,reāla, kas jau izņēmusi 600 000 000 un ļoti grib izņemt vēl, otra kas kāro noguldīt 400 000 000. Un ļoti vērtīgi vērtspapīri, kurus nez kāpēc investori neņem un tādēļ jāiesmērē Latvijas bankai, t.i. mums. Varbūt Zimbabves vai Venecuēlas naudiņās?
    Kā reiz “ieteica man viens biznesa konsultants no Vācijas: “ja ir darījums ar ēbreju, pārskaiti savus pirkstus pirms un pēc darījuma

    • tie “vērtspapīri” ir pašu ABLV atejā sadrukāti !
      Tāpēc, labi padaloties ar ar LB bosu, var
      bez aizķeršanās iesmērēt suvenīrus
      ražojošajam kantorim…

  8. “Histēriķot” nav vārds.

  9. Jùs sakàt – problèmas bankas prezidentà bet problèma ir valdìbà kura visu to redz un piesedz dotot jau atkàrtoti milzu naudu privàtbankai kuras saimniekiem problèmas bùtu jàrisina paßiem lìdz ar to dodot iemeslu domàt ka ABLV zina ko tàdu par valdìbu kas novestu viñus visus uz tiesas sola jeb ABLV ßantaźè valdìbu kura nebrìnos ka arì ir iesaistìta kadas naudas atmazgàßanà

  10. Viedi vārdi! Valdībai jāstrādā nevis jāsūkstās, kā vecai tantei!!!

  11. lūk tprezidentu vajag pakratīt,kas atbildīgs par valsti!!!!!!!!!!!!!!!!!!???????????????????????????

  12. VEJOŅA KANCELEJĀ!!!!!!!!!!!!!!!!!!
    Pilnu pārskatu par prezidenta kancelejas darbinieku pērn saņemtajām prēmijām, piemaksām un naudas balvām, kā arī par to oficiālo pamatojumu publicējis portāls Pietiek.com.
    Regulāras piemaksas pie algas ar identisku pamatojumu mēnesi pēc mēneša. Pat vairāk nekā divarpus tūkstošus eiro lielas prēmijas nevis par konkrētu veikumu, bet vienkārši „atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem”. Naudas balvas it kā par darbinieka padarīto ar viņa specialitāti pilnīgi nesaistītās jomās. Valsts prezidenta kancelejā, kā rāda līdz šim nepubliskoti finanšu dati, pērn ir sākušies jauni „treknie gadi”, secina portāls.
    Regulāras piemaksas ar īpatniem pamatojumiem
    Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejā pērn finanšu līdzekļi dāsni tērēti darbinieku atalgošanai arī papildus darba līgumos noteiktajām summām, – šādu secinājumu liek izdarīt pēc oficiāla pieprasījuma prezidenta kancelejas sagatavotais pārskats par 2016. gadā šajā iestādē aprēķinātajām un izmaksātajām prēmijām, naudas balvām un piemaksām.
    Kā rāda šis pārskats, pērn ik mēnesi virknei prezidenta kancelejas darbinieku papildus noteiktajai darba algai piešķirtas vērā ņemamas piemaksas – turklāt ne tikai gadījumos, kad bijis jāaizvieto kāds kolēģis, bet arī ar acīmredzami formāli piemeklētu pamatojumu.
    Tā, piemēram, kancelejas Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece Linda Puķīte visu gadu ik mēnesi saņēmusi piemaksu, kuras lielums bijis no 220 līdz 730 eiro pirms nodokļu nomaksas. Šī amatpersona katru mēnesi esot īpaši intensīvi „nodrošinājusi tiesisko pamatojumu Rīgas pils Priekšpils aprīkojuma un mēbeļu restaurācijai, jaunu, analogu un reprezentācijas mēbeļu izgatavošanai un iegādei”.
    Savukārt Valsts prezidenta ekonomikas padomnieks Andis Jēkabsons piemaksas saņēmis trīs gada pēdējos mēnešus – attiecīgi 683 eiro, 1024 eiro un 878 eiro. Viņš tieši šajos trijos mēnešos īpaši intensīvi un nepārtraukti esot nodarbojies ar „ārējās ekonomiskās sadarbības veicināšanu un investīciju piesaisti, apzinot Latvijas un ārvalstu investorus, izstrādājot iespējamos darbības virzienus potenciālo investīciju piesaistei”.
    Naudas balvu un prēmiju lietus
    Pagājušā gada oktobrī pār Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem masveidā nolijis arī īsts naudas balvu lietus, – tikai tādu naudas balvu, kuru lielums pārsniedzis tūkstoš eiro, bijis kopumā 34, bet lielākā pārsniegusi 2600 eiro. Taču arī daudzu šo balvu piešķiršanas pamatojums rada neizpratni.
    Valsts prezidenta padomniekam Jānim Plepam, kurš oficiāli nodarbojas ar konstitucionālo tiesību jautājumiem, 2241 eiro naudas balva piešķirta par kaut ko pilnīgi citu – par starptautiskas konferences „dalībnieku pieņemšanu Rīgas pilī plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu”.
    Savukārt ar „augstāko Latvijas valsts apbalvojumu svinīgo pasniegšanas ceremoniju 2016.gada 4.maijā Melngalvju namā, plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu” īpaši intensīva darba apstākļos esot nodarbojusies… Apžēlošanas dienesta vadītāja Elena Lodočkina, par to arī saņemot 1906 eiro lielu naudas balvu.
    Divus mēnešus vēlāk, pagājušā gada decembrī ir pienācis lielais prēmiju izmaksas brīdis. Tikai tādu prēmiju skaits, kuru lielums pārsniedzis 1000 eiro, bijis deviņpadsmit, bet lielākā prēmija bijusi gandrīz 2000 eiro. Tiesa, pamatojums visām bijis pilnīgi identisks – „par darbu 2016.gadā atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem”.
    Uz iespaidīgo četrciparu balvu un prēmiju fona izceļas vienkāršajiem darbarūķiem izmaksātās summas. Leģendārais Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas ugunsdrošības un civilās aizsardzības inspektors Rolands Majors, kurš Rīgas pilī aizvadījis 62 darba gadus, par pagājušā gada veikumu saņēmis 193 eiro prēmiju, bet par darbu pils iekārtošanā un prezidenta rezidences pārcelšanā no Melngalvju nama uz Rīgas pili – 258 eiro naudas balvu.
    Salīdzinājumam – Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece administratīvajos jautājumos Ramona Umblija par „Valsts prezidenta atzinības raksta “Cildinājuma raksts” idejas izstrādi un to īstenošanu” vien pagājušā gada oktobrī ir saņēmusi 910 eiro lielu naudas balvu.
    Grūtības ar pamatošanu
    Vairāku dienu laikā Valsts prezidenta kanceleja, kuru nu jau vada bijušais Latvijas Pasta vadītājs Arnis Salnājs, nespēja vai nevēlējās viest skaidrību par iespaidīgo izmaksu piešķiršanas pamatotību gadījumos, kas LA radīja īpašas aizdomas.
    To jautājumu vidū, uz kuriem saistībā ar dāsnajām izmaksām un to pamatojumu nekādas atbildes nespēja sniegt ne tikai A. Salnājs, bet arī prezidenta kancelejas Preses dienests (tā vadītāja Ilze Salna pērn prēmijā un naudas balvā kopā saņēmusi 2990 eiro) un prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis (pērn prēmijā un naudas balvā kopā saņēmis 4431 eiro), bija šādi:
    – kā tieši Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece visu gadu katru mēnesi „nodrošināja tiesisko pamatojumu” mēbeļu izgatavošanai un iegādei?
    – kā tieši prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks ir veicis „starptautiskas konferences dalībnieku pieņemšanu Rīgas pilī plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu”?
    – kādas tieši ārvalstu investīcijas ir piesaistījis prezidenta ekonomikas padomnieks un kā ir iespējams iepazīties ar viņa it kā izstrādātajiem darbības virzieniem?
    – kā tieši prezidenta nacionālās drošības padomnieks „nodrošināja Latvijas pārstāvību un dalību NATO Varšavas samitā” – un vai tiešām tieši viņš bija tas, kas organizēja un nodrošināja šo pārstāvību un dalību??
    – kādi tieši ir tie „kultūras un sabiedriski valstiska un starptautiska mēroga projekti”, kurus ar īpašu darba intensitāti ir plānojusi un koordinējusi Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece?
    – kā tieši Apžēlošanas dienesta vecākā speciāliste īstenoja augstāko Latvijas valsts apbalvojumu svinīgās pasniegšanas ceremoniju 2016.gada 4.maijā Melngalvju namā – un kāpēc šāds darbs bija uzdots Apžēlošanas dienestam, kuram it kā ir pilnīgi citas funkcijas?
    Valsts kontrole pievērsīšot uzmanību
    Valsts kontroles pārstāve Zane Ozola pašlaik atturas komentēt konkrētas izmaksas Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem un to pamatojumu, vien norāda, ka vispār likums ļauj „valsts un pašvaldību iestādēs nodarbinātajiem piešķirt naudas balvas, maksāt prēmijas, kā arī maksāt dažādas piemaksas, ievērojot likumā noteiktos nosacījumus un ierobežojumus”.
    Taču vienlaikus Valsts kontrole norāda, ka atlīdzības jautājumi ir tās aktuālo revīzijās pārbaudāmo jautājumu lokā: „Informējam, ka šobrīd Valsts kontrole veic saimnieciskā gada pārskata revīziju par valsts iestāžu, tajā skaitā arī Valsts prezidenta kancelejas 2016.gada pārskata sagatavošanas pareizību. Revīzijas ietvaros tiks pievērsta uzmanība arī valsts iestādēs izmaksātajai atlīdzībai.”
    Citās institūcijās – vēl „treknāk”?
    Valsts prezidenta kanceleja gan ir pagaidām vienīgā valsts iestāde, kas pēc oficiāla informācijas pieprasījuma saņemšanas bez kavēšanās ir atklājusi prēmēto, apbalvoto un piemaksām apveltīto darbinieku sarakstu.
    Tikmēr, piemēram, Edgara Rinkēviča vadītā Ārlietu ministrija šādus precīzus datus nodot atklātībai atsakās. Informācijas prasītājam esot visas tiesības ministrijas lēmumu apstrīdēt administratīvajā tiesā, norāda valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, tā netieši apliecinot neoficiālo informāciju, ka salīdzinājumā ar Ārlietu ministrijas pērnajiem tēriņiem šajā jomā prezidenta kancelejas „treknais gads” vēl ir bijis diezgan liess.
    19 prēmijas virs 1000 eiro „par darbu”
    Egitai Kazekai, kancelejas vadītāja vietniecei – 1974,23 eiro
    Guntim Puķītim, kancelejas vadītājam – 1952,75 eiro
    Kristīnei Jaunzemei, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskajai padomniecei – 1921,05 eiro
    Jānim Kažociņam, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam, Nacionālās drošības padomes sekretāram – 1869,82 eiro
    Maijai Manikai Valsts prezidenta ārlietu padomniecei – 1869,82 eiro
    Andim Jēkabsonam, Valsts prezidenta ekonomikas padomniekam – 1869,82 eiro
    Jānim Siksnim, Valsts prezidenta preses padomniekam – 1869,82 eiro
    Jānim Plepam, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomniekam – 1636,09 eiro
    Mairai Sudrabiņai, Ordeņu kapitula sekretārei – 1467,68 eiro
    Ilzei Salnai, Preses dienesta vadītājai – 1426,60 eiro
    Lindai Puķītei, Juridiskās nodaļas vadītāja vietniecei – 1346,12 eiro
    Jānim Māsiņam, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas informācijas tehnoloģiju galvenajam speciālistam – 1337,22 eiro
    Ingai Šteinbrikai – 1302,04 eiro
    Renāram Vildem, Valsts prezidenta protokola vadītājam – 1284,10 eiro
    Skaidrītei Zarānei, Valsts prezidenta protokola konsultantei – 1133,70 eiro
    Ilonai Kancānei, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākai grāmatvedei – 1088,58 eiro
    Inesei Kahanovičai, Juridiskās nodaļas juristei – 1067,99 eiro
    Ievai Viļumai, Juridiskās nodaļas juristei – 1067,99 eiro
    Evitai Brečai, vecākajai ekonomikas konsultantei – 1052,90 eiro
    Naudas balvas – pat virs divarpus tūkstošiem eiro
    Egitai Kazekai, kancelejas vadītāja vietniecei – 2632,31 eiro
    Kristīnei Jaunzemei, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskajai padomniecei – 2561,40 eiro
    Andim Jēkabsonam, Valsts prezidenta ekonomikas padomniekam – 2561,40 eiro
    Jānim Kažociņam, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam, Nacionālās drošības padomes sekretāram – 2561,40 eiro
    Maijai Manikai, Valsts prezidenta ārlietu padomniecei – 2561,40 eiro
    Jānim Siksnim, Valsts prezidenta preses padomniekam – 2561,40 eiro
    Jānim Plepam, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomniekam – 2241,23 eiro
    Mairai Sudrabiņai, Ordeņu kapitula sekretārei – 2010,52 eiro
    Elenai Lodočkinai, Apžēlošanas dienesta vadītājai – 1906,65 eiro
    Lindai Puķītei, Juridiskās nodaļas vadītāja vietniecei – 1844,00 eiro
    Jānim Mūsiņam, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas informācijas tehnoloģiju galvenajam speciālistam – 1831,81 eiro
    Renāram Vildem, Valsts prezidenta protokola vadītājam – 1759,04 eiro
    Evitai Brečai, vecākajai ekonomikas konsultantei – 1754,84 eiro
    Ingai Steinbrikai, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas galvenajai grāmatvedei – 1736,05 eiro
    Ilzei Salnai, Preses dienesta vadītājai – 1563,40 eiro
    Ilonai Kancānei, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākajai grāmatvedei -1491,20 eiro
    Inesei Kahanovičai, Juridiskās nodaļas juristei – 1423,99 eiro
    Ievai Viļumai, Juridiskās nodaļas juristei – 1423,99 eiro
    Tomam Kalniņam, Preses dienesta fotogrāfam – 1387,87 eiro
    Annai Hrapan-Gromņickai, Preses dienesta tulcei – 1386,42 eiro
    Lailai Rutks arī Rutkis, sekretariāta vadītajai – 1338,92 eiro
    Vitai Ruksei, Valsts prezidenta protokola konsultantei – 1323,00 eiro
    Kristīnei Vilkai, Apžēlošanas dienesta vecākajai speciālistei – 1302,22 eiro
    Inetai Zavadskai, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas grāmatvedei – 1268,69 eiro
    Guntai Slesarei, Valsts prezidenta ārlietu padomnieces konsultantei – 1250,50 eiro
    Anetei Ugainei, Preses dienesta komunikācijas speciālistei – 1243,00 eiro
    Skaidrītei Zarānei, Valsts prezidenta protokola konsultantei – 1242,42 eiro
    Elvīrai Stepanovai, Preses dienesta komunikācijas speciālistei – 1241,85 eiro
    Zigmundam Liniņam, Jūrmalas rezidences pārvaldniekam – 1196,20 eiro
    Gatim Bergmanim, Preses dienesta operatoram – 1170,31 eiro
    Andai Pečulei, konsultantei plānošanas jautājumos – 1150,00 eiro
    Kristīnei Reisai-Dāboliņai, sabiedrisko projektu konsultantei – 1150,00 eiro
    Intai Butkus, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākajai lietvedei – 1014,25 eiro
    Žannai Trankalei, Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītājas vietniecei – 1002,94 eiro

  13. KAS tad tā LATVIJA ir, politiķu AMBĪCIJAS par nodokļu maksātāju algu un sviedriem! Dramatizē apjukušie šova aktieri, jo režisors izspēlējis dubultkauju, salicis divas izrādes vienā! Jautājums ar kādu mērķi, vai tas ir HRONISKAIS pučisms, čekisms….priekšvēlēšanu agonija…?
    Visus politiķus uz STOP, un ko citu vietā, nezinu , varbūt viņu vietā lai ĒNO mēnesi PROFESORI NO augstskolas…ar SVAIGU REDZĒJUMU visās nozarēs, izņemot ekonomiku, jo tur māca ŠO FARSU problēmu= NAUDA GALVENĀ, štrunts par KVALITĀTI( novecināšana…liks pircējam atgriezties…) piecūkos VIDI, PAVERDZINĀS cilvēkus, izkŪp CILVĒCĪGUMS, NEsaprātīgumu!!!

  14. Šim ākstam šo “nodiktēja” tas knēvels, kas “ar gudru ğīmi” kaut ko pļurkst tvriga24?

  15. Kas ir Zanders?

  16. ciniski, bez histērijas Atbildēt

    Savulaik Zanders reklamēja kāda ārzonu afērista Gromula biznesu (Multimiljonāra (ne sevišķi jautrie) piedzīvojumi Latvijā. Māris Zanders, “Nedēļa”, rubrika: “Nedēļas cilvēks”, 18.12.2006.), kas, kā vēlāk atklājās, bija “finansu piramīda”, kurā, starp citu, daudzi pazaudēja Aizkraukles bankas izsniegtos kredītus. Pateicoties Zanderam, jo kā tad neuzticēsies tik “gudram un godīgam” žurnālistam. Pats Zanders to, protams, sen jau “aizmirsis” un nemaz nejūtas vainīgs par daudzu cilvēku izpostītajām dzīvēm un novešanu nabadzībā. Cietušo vidū bija daudz pensijas un pirmspensijas vecuma cilvēku.

  17. Prieks par jaunvārdu-HISTĒRIĶOT! Beidzot mūsu bārenīte (latviešu valoda) bagātāka taps. Gudri gan mūsu žurnaļugas.

  18. Es arī pirmajā brīdī, kad uztvēru informāciju, nodomāju, nu krahs 🙂 bet . . .
    un kas man no tā visa mainās!? Jā, varbūt nepatriotiski, tomēr atceroties teicienu, ka nepārdzīvo par to ko nevari mainīt, tad taisnība vien tam būs.
    Te visa sū sakarā lieku reizi varam pārliecināties, ka viss, pilnīgi viss, kas saistās ar Krieviju tās cilvekiem un jebkuru biznesu ir lemts lielakai vai mazākai, bet šmucei. Tā tam būs būt, reiz vienā skaista filmā teica viens jauks personāžs :))

  19. Par kukuļošanu neko teikt nevaru ,lai skaidro juristi . Histēriskās klaigas par finanšu sistēmas krīzi izskatās pēc satraukuma izdzirdot , kaimiņu pagastā vilks aitās. ABLV problēmu piemērs ir tikai apliecinājums tam ,ka šeit ļoti maz ko saprot un zin par to kā savu darbību ir specializējušas atsevišķas bankas.Šī banka ar Latvijas klientiem gandrīz nestrādā un varam tikai priecāties ,ka maksā šeit nodokļus. Pat uzrauga to ECB. Tas ir piemērs darbībai pasaules tirgos un tā strādā gan Luksemburgā ,gan Šveicē un citviet. Un mēs tikai sakām – oh ,kā viņi pelna ! Un regulē viņus SVF ,PB un Bāzeles 2 un jaunāki noteikumi. Latvijā par to lietas kursā varbūt pārdesmit cilvēku .

  20. Ja par KNAB izmeklēšanu tā kārtējo reizi izgāzusies. Pārsteidz AM paziņojums par Krievijas kiberuzbrukumu, savulaik A.Pabriks kļūstot par satiksmes ministru izteicās ka tik sakārtotu ministriju nav redzējis. Pat Putina runasvīrs Peskovs komentējot šo paziņojumu parastās asās retorikas vietā izteica Latvijai gandrīz līdzjūtibu. Vai tiešām ZZS (kā zemnieki) visu kas nokļust rokās pārvērš mēslu čupā.

  21. Neredzam izvirzītu nevienu reālu apsūdzību pret Rimšēvicu. Jāsecina, ka tas ir tracis valdības pīļu dīķi.

  22. Māris pazudis bija, vai viņu Diena pārdeva verdzībā uz Angliju, paldies Angļu policijai ka atgrieza viņu dzimtenē.

  23. Ir, kad ZanDer un, kad ZanNeder. Šox Der.

  24. vairums nehistēriķo bet izgaršo

  25. Raksts no sērijas- ja kaimiņš zog, tad zogu es arī, tikai mazāk. Nevajag salīdzināt citas valstis ar Latviju, bet gan domāt, kā Latvijai dzīvot bez blēžiem. Jā, un mūs māca raksta autors, kura nevīžīgais izskats un izturēšanās TV raidījumos uzticību nevieš.

    • Paldies, Iveta! TIEŠI MANAS DOMAS. Nevīžīgā, nekoptā, ārēji nesakārtotā Zanderaprāt, saproties, ja jau Itālijas Berluskoni un Izraēlas Netanjahu un Brazīlijas Temers un Starptautiskā valūtas fonda Lagarda ir korumpēti, tad kāpēc lai “nekorumpētos” arī latvji? Gandrīz vai pataisa Rimšēvicu un viņam līdzīgos par VARONI!?! Ne?

  26. “Tomēr Rimšēvičam izvirzītās apsūdzības ir smagākas”
    Kādas tieši tās ir?!

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Mainu 24. septembri pret 25. jūniju!

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, pieņēma likumu, kas paredz noteikt par brīvdienu 24. septembri, kad Latviju apmeklēs Romas pāvests Francisks. Likuma izmaiņas galīgajā lasījumā atbalstīja 68 deputāti, pieci bija pret, divi – atturējās, bet vēl astoņi balsojumā nepiedalījās. Ekonomikas ministrija iepriekš neatbalstīja šo ideju, sakot, ka Latgales uzņēmēji paši varot lemt par brīvdienu pāvesta vizītes laikā un ka viena valsts noteikta svētku diena valsts budžetam radot astoņu miljonu eiro zaudējumus. Jāpiebilst, ka šogad 23. un 24. jūnijs, kas saskaņā ar likumu ir svētku dienas, šogad iekrīt sestdien un svētdien, līdz ar to svinētājiem izpaliek papildu brīvdienas.

Vai jūs balsosiet par "Saskaņu" mācītāja Pētera Sproģa dēļ?
Draugiem Facebook Twitter Google+