Nav pieļaujami samazināt samaksu par virsstundām 0
Kā vērtējat valdības un Latvijas Darba devēju konfederācijas centienus samazināt piemaksas par virsstundām?
Antra, redaktore, tulkotāja:
“Uzskatu, ka šobrīd, kad liela daļa cilvēku strādā par minimālo algu, ir nevietā apspriest samaksas samazinājumu par virsstundām. Turklāt pilnīgi piekrītu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības viedoklim, ka nepieciešamība organizēt virsstundu darbu rodas nepareizas darba organizācijas dēļ. Ja ģimenes cilvēkam ir jāstrādā virsstundas, tas nozīmē, ka viņš nevar pilnvērtīgi veltīt laiku saviem tuviniekiem, jo īpaši bērniem. Tad vismaz jābūt ieguvumam – labai papildu naudai, kuru izmantot kvalitatīvai atpūtai.
Pašlaik diemžēl cilvēki mēdz strādāt virsstundas, lai vienkārši spētu pabarot savu ģimeni un samaksāt komunālo maksājumu rēķinus, jo par darba algu to izdarīt nav iespējams. Tāpēc visi salīdzinājumi ar citām Eiropas valstīm, kur virsstundu piemaksa ir mazāka, nav korekti un adekvāti.
Šobrīd nestrādāju virsstundas, bet iepriekšējā darbā uzņēmumā, kur virsstundu darbs bija aktuāls, atlīdzību saņēmu kā papildu atpūtu, proti, brīvas dienas. Tas mani pilnīgi apmierināja, jo pamatalga bija laba un brīvās dienas bija pat vairāk noderīgas nekā nauda. Domāju, ka šāda izvēle – darba devējam un darbiniekam individuāli vienoties par virsstundu kompensēšanu papildu atpūtas laika veidā – ir pieļaujama ar noteikumu, ka tiešām tiek ņemtas vērā darbinieka vēlmes.
Manuprāt, Darba likums pašreiz labi aizsargā darba ņēmēju. Slikti tas, ka darba devēji šo likumu neievēro: netiek uzskaitīts darba laiks, netiek samaksāts par virsstundām, netiek slēgti darba līgumi, netiek ievēroti noteikumi par darba algas samazināšanu, nemaz nerunājot par prasībām, kas attiecas uz mācību atvaļinājumu, atpūtas laiku vai laiku jauna darba meklēšanai. Darbinieki baidās uzstāt uz savām tiesībām, jo var tikt atlaisti. Pašreizējā situācijā, manuprāt, Darba devēju konfederācijai vajadzētu veltīt visas pūles tam, lai jebkāda izmēra uzņēmumā tiktu ievērots Darba likums, nevis cīnīties par samaksas samazinājumu darba ņēmējiem.”
Enoks, lektors:
“Es uzskatu, ka LDDK sevi parādījusi kā nelietīgu organizāciju, kuru vada neizmērojama alkatība un absolūta necieņa pret cilvēkiem. Mans darbs neprasa strādāt virsstundas, tāpēc uz mani šādi centieni neattiektos, taču tas ir absurds jebkurā gadījumā. Vispār Darba likums darba ņēmēju, manuprāt, aizsargā diezgan labi, un neko daudz mainīt tur nav vērts.”
Kārlis, strādā:
“Nebiju neko vēl dzirdējis par šādiem LDDK centieniem, taču ir diezgan skumji, ja kaut kas tāds vispār tiek mēģināts. Es ik pa laikam strādāju virsstundas un to daru gan tāpēc, ka pienākumi to pieprasa, gan tāpēc, ka zinu – man par to samaksās. Ja būtu papildus jāstrādā, bet par to nebūtu atalgojuma, nezinu, vai būtu motivācija strādāt. Es ceru, ka LDDK neko nepanāks, bet nāksies vairāk sekot līdzi, kas notiek varas gaiteņos. Vispār jau Darba likums labi aizsargā darba ņēmējus, tāpēc grozījumu nepieciešamību nevaru komentēt, bet iesaku visiem tagad pievērst vairāk uzmanības šīm lietām un savām tiesībām.”
Ilze, Starptautiskās apmaiņas programmas vadītāja:
“Pašlaik neko neesmu par šādiem centieniem dzirdējusi. Bet, ja tādi tiešām ir un LDDK apsver iespēju samazināt piemaksu par virsstundām, tas ir ļoti skumji, un es nesaprotu šāda lēmuma loģisko pamatojumu. Man pašai arī sanācis ik pa laikam strādāt virsstundas, bet es varu paņemt papildu brīvdienas, kad tās sakrājas. Pašā Darba likumā neesmu īpaši iedziļinājusies, jo neesmu saskārusies ar situācijām, kuru dēļ vajadzētu to caurskatīt. Vajadzētu būt tā, ka likums spēj aizstāvēt darba ņēmēju. Jācer, ka tā arī ir.”
Santa, strādā:
“Šādus centienus vērtēju negatīvi. Kāpēc cilvēkiem būtu jācieš no tā, ka darba devējam ir daudz darba un ir jāstrādā virsstundas, lai par tām maksātu vēl mazāk, nekā paredzēts? Es pati neesmu strādājusi virsstundas, bet, ja tāda vajadzība rastos, gaidītu, ka man par šīm stundām arī atbilstoši samaksā. Par Darba likumu neko daudz nezinu un nevaru pateikt, vai tas spēj aizsargāt darba ņēmējus vai ne.”
Uzziņa LDDK uzskata, ka virsstundu darba apmaksai Latvijā, tāpat kā citās Baltijas un Eiropas Savienības valstīs, jābūt nevis 100%, bet 50% apmērā no pamatatalgojuma likmes, kā arī darba devējam un darbiniekam jābūt iespējai arī individuāli vienoties par virsstundu kompensēšanu ar papildu brīvdienām. |
