Nav reklāmu – nav naudas. Atbilde “LA” lasītājam 7
Man ir pieejami televīzijas kanāli LTV1, LTV7, LNT un TV3. Kaut ko interesantu skatīties var atrast visos, bet to traucē darīt nepārtrauktās reklāmas. Normāli noskatīties nav iespējams nevienu raidījumu. Jo interesantāki raidījumi, jo biežākas un garākas reklāmas, no kurām daļa ir pilnīgi nesaprotama māžošanās. Reklāmas lieki tērē manu laiku un elektrību, par ko ir jāmaksā. Ojārs Biķis Lielvārdē
Reklāmas pauzes komerciālajās televīzijās tiešām ir ārkārtīgi garas; sabiedriskajā televīzijā – LTV1 un LTV7 – arī tās ir, bet stipri īsākas. Un tas ir atbilstīgi likumam – Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) 42. pantā ir noteikts, ka reklāma un televīzijas veikals (izņemot “Televeikala skatlogu”) programmās katrā raidstundā nedrīkst pārsniegt 20 procentus, tātad piekto daļu. Un sabiedriskajiem medijiem jāievēro nosacījums, ka reklāmām atvēlētais laiks katrā raidstundā nedrīkst pārsniegt 10 procentus. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) informācijas centra vadītāja Agnese Berga uzsvēra, ka līdz šim NEPLP nav konstatējusi pārkāpumu LTV programmās, kas būtu saistīts ar reklāmu garumu.
EPLL 70. pants nosaka, ka sabiedrisko mediju finanšu avoti ir: valsts budžeta dotācija sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai: ieņēmumi no saimnieciskās darbības (tostarp no reklāmas); dāvinājumi un ziedojumi naudas līdzekļu un mantiskā veidā, tajā skaitā ārvalstu fizisko un juridisko personu dāvinājumi un ziedojumi un citi finanšu avoti.
Pašreiz diskutē par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus. Taču tādā gadījumā rastos problēmas ar finansējuma nodrošināšanu. “Ja sabiedriskie mediji iziet no reklāmas tirgus, tad ir nepieciešams palielināt valsts budžeta dotācijas sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai,” sacīja A. Berga. Konceptuālu atbalstu iziešanai no reklāmas tirgus jau tuvāko gadu laikā pauduši abi sabiedrisko mediju vadītāji – gan LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte, gan LR valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš. Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis vēsta, ka sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus ir viena no prioritātēm mediju politikas pamatnostādnēs 2016. – 2020. gadam. Optimistiskākais scenārijs esot, no reklāmas tirgus aiziet, sākot ar 2017. gadu, taču tam nepieciešami apmēram astoņi miljoni eiro, kas ir vairāk nekā trešā daļa no sabiedrisko mediju 21 miljona eiro lielā 2016. gada budžeta.
