×
Mobilā versija
Brīdinājums +15°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
14. janvāris, 2016
Drukāt

Nav reklāmu – nav naudas. Atbilde “LA” lasītājam (7)

Gata Šļūkas zīmējumsGata Šļūkas zīmējums

Man ir pieejami televīzijas kanāli LTV1, LTV7, LNT un TV3. Kaut ko interesantu skatīties var atrast visos, bet to traucē darīt nepārtrauktās reklāmas. Normāli noskatīties nav iespējams nevienu raidījumu. Jo interesantāki raidījumi, jo biežākas un garākas reklāmas,  no kurām daļa ir pilnīgi nesaprotama māžošanās. Reklāmas lieki tērē manu laiku un elektrību, par ko ir jāmaksā. Ojārs Biķis Lielvārdē

Reklāmas pauzes komerciālajās televīzijās tiešām ir ārkārtīgi garas; sabiedriskajā televīzijā – LTV1 un LTV7 – arī tās ir, bet stipri īsākas. Un tas ir atbilstīgi likumam – Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) 42. pantā ir noteikts, ka reklāma un televīzijas veikals (izņemot “Televeikala skatlogu”) programmās katrā raidstundā nedrīkst pārsniegt 20 procentus, tātad piekto daļu. Un sabiedriskajiem medijiem jāievēro nosacījums, ka reklāmām atvēlētais laiks katrā raidstundā nedrīkst pārsniegt 10 procentus. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) informācijas centra vadītāja Agnese Berga uzsvēra, ka līdz šim NEPLP nav konstatējusi pārkāpumu LTV programmās, kas būtu saistīts ar reklāmu garumu.

EPLL 70. pants nosaka, ka sabiedrisko mediju finanšu avoti ir: valsts budžeta dotācija sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai: ieņēmumi no saimnieciskās darbības (tostarp no reklāmas); dāvinājumi un ziedojumi naudas līdzekļu un mantiskā veidā, tajā skaitā ārvalstu fizisko un juridisko personu dāvinājumi un ziedojumi un citi finanšu avoti.

Pašreiz diskutē par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus. Taču tādā gadījumā rastos pro­blēmas ar finansējuma nodrošināšanu. “Ja sabiedriskie mediji iziet no reklāmas tirgus, tad ir nepieciešams palielināt valsts budžeta dotācijas sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai,” sacīja A. Berga. Konceptuālu atbalstu iziešanai no reklāmas tirgus jau tuvāko gadu laikā pauduši abi sabiedrisko mediju vadītāji – gan LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte, gan LR valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš. Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis vēsta, ka sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus ir viena no prioritātēm mediju politikas pamatnostādnēs 2016. – 2020. gadam. Optimistiskākais scenārijs esot, no reklāmas tirgus aiziet, sākot ar 2017. gadu, taču tam nepieciešami apmēram astoņi miljoni eiro, kas ir vairāk nekā trešā daļa no sabiedrisko mediju 21 miljona eiro lielā 2016. gada budžeta.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Kam vajadzīgs TV, ja ir internets? Izņemot ziņas, tur taču nav ko redzēt. Jau gadiem neskatos TV. Un jūtos lieliski. Neviens nezog manu laiku.

  2. Izvēlos interaktīvo TV. Interesējošos raidījumus ierakstu TV arhīvā, noskatos, kad ir brīvs laiciņš, reklāmas pauzes pārtinu. Protams, par to maksāju attiecīgu summu katru mēnesi.
    Vīramāte izvēlas virszemes TV, plāno dienu tā, lai nepalaistu garām mīļākos seriālus, reklāmas pauzes laikā iet uz virtuvi pagatavot tēju. Vakarpusē reklāmas pauzes laikā mēdz aizmigt.

  3. noslīkstiet pašreklāmu purvā! Atbildēt

    Ir reklāmas – zūd skatītājs; visticamāk, uz neatgriešanos. Ja pieejams internets, kādēļ man par savu naudu tie $ūdi jāskatās? Un nu jau arī “vienmēr pirmajam” kāds šo zarazu pielaidis …

  4. Ir jāmaina EPLL 42. pantu, kurā jānosaka, ka reklāma nedrīkst pārtraukt filmas vai raidījumus. Reklāma var tikt izvietota tikai starplaikos starp filmām un raidījumiem.

    • Pilnīgi piekrītu, ka reklāmas drīkstētu rādīt tikia raidījumu starplaikos. Lai paredz programmā tam laiku, un kas vēlas, lai skatās tieši reklāmu. Bet izbojāt filmas un kultūras raidījumus ir necienīgi pret skatītāju.

  5. Kad vēl tikko sākās runas par maksas TV ieviešanu, tika solīts, ka pazudīs reklāmas, jo televīzijas darbību apmaksās pats skatītājs.
    Kā tad tagad sanāk ar to?

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+