Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
23. aprīlis, 2013
Drukāt

Nav skaidri ārkārtas situācijas noteikšanas kritēriji


Foto - LETAFoto - LETA

Valdība, Krīzes vadības padomes rosināta, vakar ārkārtas sēdē sakarā ar plūdu draudiem lēma uz nedēļu izsludināt ārkārtas situāciju Daugavpils pilsētā un novadā.


Premjers Valdis Dombrovskis norāda, ka šādu lēmumu padome pieņēma, lai nepieciešamības gadījumā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sadarbībā ar Valsts policiju apdraudētajās teritorijās varētu veikt arī iedzīvotāju piespiedu evakuāciju. Tā varētu skart pat vairākus simtus konkrēto novadu iedzīvotāju – konkrēti Daugavpils novadā savas mājas atteikušies atstāt 154 cilvēki.

Vakar Daugavā pie Daugavpils ūdens līmenis par gandrīz metru pārsniedzis kritisko septiņu metru atzīmi. Applūst sāka Mežciema dārzkopības kooperatīvs, kurā mītošajiem iedzīvotājiem piedāvāts evakuēties.

Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska pauž, ka pastāv draudi tikt pārrautam vienam no aizsargdambjiem, pēc kā strauji var applūst plašas teritorijas. Aizsargdambja nostiprināšanas darbos iesaistīti arī bruņotie spēki, taču apgalvot, ka tas netiks pārrauts, Daugavpils novada vadītāja nevarot. Novada vadītāja ļoti pateicīga par lēmumu pasludināt ārkārtas stāvokli, jo pašvaldības pārstāvji norūpējušies par to iedzīvotāju dzīvību, kuri atsakās pamest savus mitekļus.

“Ja ceļš vai dambis tiks pārrauts, 231 kooperatīva māja applūdīs aptuveni desmit minūšu laikā,” norāda Jalinska. Ārkārtas situācija ļaušot strādāt bez birokrātijas. Savukārt Daugavpils pilsētas pašvaldības priekšsēdētāja Žanna Kulakova pauda, ka krīzes vadības padomes lēmums esot kā drošības garants un atļauja brīvi un operatīvi rīkoties nepieciešamības gadījumā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs skaidro, ka problēmas rada konkrētu kritēriju neesamība: “Valdībai katru reizi šādās vai līdzīgās situācijās, balstoties uz savām emocijām, jālemj, vai situācija ir ārpuskārtas vai ne, un tas, mūsuprāt, ļoti apdraud operatīvu darbību.” VARAM nolēmuši diskutēt ar Iekšlietu ministriju par iespēju likumu normās iekļaut precīzākus vadmotīvus, kādos gadījumos ārkārtas situācija pasludināma nekavējoties.

Valdības vadītājs pauda, ka citos plūdu skartajos novados ārkārtas situāciju neesot nepieciešams izsludināt, jo tur situācijas risināšanai varot balstīties arī uz esošo normatīvo aktu bāzi, piemēram, Civilās aizsardzības likumu, kas pašvaldībām ļauj operēt gan ar finanšu līdzekļiem, gan atbildīgo dienestu organizēšanu. V. Dombrovskis informē, ka zaudējumu apmēri pašvaldībās vēl tiekot aplēsti un par to kompensēšanu vēl tikšot lemts.

Viņš pieļauj, ka valsts atbalstu varēšot saņemt arī privātpersonas, līdzīgi kā tas notika Madonas vētras postījumu gadījumā, taču tas būšot atkarīgs no valdības lēmuma, pašvaldībām un to saistošajiem noteikumiem. Automātisku zaudējumu kompensāciju ārkārtas situācijas pasludinātajā teritorijā normatīvie akti neparedz, taču valdība varot lemt par finanšu piešķiršanu.

Pļaviņu novada pašvaldības vadītāja Gunta Žilde pauž nožēlu, ka valdība ārkārtas stāvokli neizsludināja nedēļas nogalē, jo tas palīdzētu tīri psiholoģiski – cilvēki būtu piesardzīgāki un nopietnāk raudzītos uz plūdu draudiem. Lielas bažas un traucējumus radījuši tūristi, kas izturējās pārgalvīgi, lai apskatītu plūdu skartās teritorijas. “Arī materiālie resursi ārkārtas situācijā būtu pieejami krietni vien lielāki,” teic G. Žilde. Viņasprāt, šoreiz novadam esot stipri paveicies, jo ūdens līmenis, kas piektdien bijis kritiski augsts, pēcāk strauji nokrities.

Gulbenes novada priekšsēdētājas vietnieks Dainis Švinka pauž, ka novads ar plūdu sekām varot cīnīties bez ārkārtas stāvokļa izsludināšanas, taču palu ūdeņi radījuši pamatīgus zaudējumus. Novads vēlētos saņemt kādu kompensāciju no valsts, un D. Švinka uzskata, ka to iegūt būtu vieglāk, ja teritorijā būtu ticis izsludināts ārkārtas stāvoklis.

19. aprīļa valdības ārkārtas sēdē tika nolemts neizsludināt ārkārtas situāciju novados, bet akceptēta iespēja pašvaldību un valsts iestāžu iespēja slēgt līgumus par resursu piesaisti, neizsludinot konkursu.

 

Uzziņa

Izsludinot ārkārtējo situāciju, MK ir tiesības noteikt:

īpašu pārvietošanās, pulcēšanās, saimnieciskās darbības kārtību vai ierobežojumus;

īpašu kārtību preču, medikamentu, energoresursu, pakalpojumu un citu resursu pieejamībai;

valsts un pašvaldību institūciju tiesības pieņemt lēmumu par iedzīvotāju evakuāciju, ja nepieciešams, arī piespiedu kārtā un nepakļaušanās vai pārkāpumu gadījumā viņus aizturēt;

valsts un pašvaldību pārstāvju tiesības iekļūt privātajā īpašumā un aizliegt personām atrasties noteiktās vietās bez atļaujām vai personu apliecinošiem dokumentiem.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+