Nav skaidru kritēriju, kā pašvaldības nākamgad noteiks NĪN likmi 0
Patlaban nav īsti skaidru kritēriju, pēc kādiem pašvaldības nākamgad noteiks paaugstinātās vai pazeminātās nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes. Pastāv risks, ka pašvaldībās likmju noteikšanā dominēs subjektīvais faktors, ekspresintervijā biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja industriālo parku attīstītāja un apsaimniekotāja “NP Properties” valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.
Jau ziņots, ka nākamgad pašvaldībām būs tiesības noteikt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi no 0,2% līdz 3% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, taču nodokļa likme varēs pārsniegt 1,5% robežu tikai gadījumā, ja nekustamais īpašums netiek atbilstoši apsaimniekots.
“Formulējums “netiek atbilstoši apsaimniekots” nav skaidrs – vai tas nozīmē tikai to, ka īpašums ir sakopts un neapdraud cilvēku dzīvības? Šiem kritērijiem ir jābūt precīzāk noformulētiem,” sacīja Moiseja.
Otrkārt, ņemot vērā ekonomisko situāciju, ne vienmēr visi īpašnieki var apsaimniekot savus īpašumus atbilstoši tam mērķim, kādam tie ir paredzēti, norādīja Moiseja.
“Ja jau īpašniekam nebija naudas, lai pilnībā pabeigtu savu projektu, tad paaugstināts NĪN neveicinās šīs naudas atrašanos. NĪN nedrīkst izmantot kā soda līdzekli. Tad jāsaprot, vai mērķis ir nekustamo īpašumu sakārtošana valstī, vai arī papildu naudas iekasēšana,” sacīja Moiseja.
Viņasprāt, būtu ļoti labi, ja nākamajā Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodā tiktu izveidota speciāla programma, kuras ietvaros īpašnieki varētu sakārtot savus īpašumus. Tas, ka uzliks lielāku NĪN maksājumu, neatrisinās graustu problēmu, grausti tāpēc nepazudīs, uzskata Moiseja.
“Patlaban nav skaidri arī tie kritēriji, pēc kādiem pašvaldības varēs noteikt pazeminātās NĪN likmes. Piemēram, industriālo parku attīstītājs “NP Properties” vēlētos pretendēt uz pazemināto likmi, bet kritēriji nav zināmi. Tāpat uzņēmējiem ļoti svarīga ir prognozējamība, lai likme nemainās vismaz divus gadus, jo uzņēmumu darbs tiek plānots nevis vienu, bet vairākus gadus uz priekšu,” sacīja “NP Properties” valdes priekšsēdētāja.
Jautāta, kā uzņēmuma darbu ietekmē esošās NĪN likmes, Moiseja sacīja, ka patlaban “NP Properties” NĪN maksājumi veido 20% no saimnieciskās darbības izdevumiem. Ja NĪN likmes tiks paaugstinātas, tad izmaksas pieaugs vēl vairāk un uzņēmums nespēs vairs būt tik elastīgs ar nomas maksām saviem nomniekiem.
“Pašvaldībām būtu jāuzmanās, lai neveidojas apburtais loks, – paaugstinot NĪN, komersanti būs spiesti samazināt izmaksas un parasti tas notiek, atlaižot cilvēkus. Rodas bezdarbs, pieaug sociālās izmaksas, kuras pašvaldības kompensē, ceļot NĪN likmi. Labāk lai cilvēkiem ir darbs, NĪN likmes celšana nav risinājums,” uzskata Moiseja.
Šā gada 18.septembrī valdībā atbalstītie grozījumi likumā par NĪN paredz, ka gadījumā, ja pašvaldība neizvēlēsies savā teritorijā piemērot NĪN koridoru līdz 1,5%, tai ir iespējas saglabāt saviem iedzīvotājiem esošās nodokļa likmes 0,2%, 0,4% un 0,6% atkarībā no dzīvojamās platības kadastrālās vērtības, skaidro Finanšu ministrija (FM).
Savukārt likmi virs 1,5% varēs noteikt nekustamajiem īpašumiem, kuri netiek apsaimniekoti atbilstoši normatīvos noteiktajai kārtībai, piemēram, pašvaldības teritorijās esošajiem graustiem, kas degradē vidi un apdraud iedzīvotāju drošību, kā arī neapstrādātajai lauksaimniecības zemei. Minētā norma ir iekļauta likumprojektā, paļaujoties, ka pašvaldība, izvērtējot iespējamos gadījumus, kad nekustamais īpašums netiek atbilstoši uzturēts, un vienojoties par to savos saistošajos noteikumos, vadīsies pēc samērīguma principa, lai par nebūtiskiem pārkāpumiem netiktu nesamērīgi palielināts nekustamā īpašuma īpašniekam uzliktais nodokļa slogs, skaidro FM.
No 2013.gada NĪN noteikšanas un administrēšanas tiesības pilnībā būs nodotas vietējām pašvaldībām, jo tās uz vietas varēs precīzāk noteikt šī nodokļa likmi vai likmes atbilstoši katras pašvaldības mērķiem un vajadzībām. Ja pašvaldība izvēlēsies savā teritorijā noteikt nodokļa likmi vai likmes minētā koridora robežās, tai būs jāizdod saistošie noteikumi.
