Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
6. jūlijs, 2012
Drukāt

Nav spēka? Ej taču atvaļinājumā!

izdeg_152

Pēdējā laikā jūtos ļoti nogurusi jau no paša rīta. Spēka nav nemaz, jūtos pilnīgi iztukšota fiziski un garīgi, pat vitamīni vairs nepalīdz. Lai gan arvien garākas stundas pavadu darbā, padarīt varu arvien mazāk. Atnāku mājās – arī tur gaida nemazgātas veļas kalni un nezālēm aizaugušas puķu dobes.

 

Esmu kļuvusi nervoza un kašķīga, moka bezmiegs, arī asinsspiediens lēkā te augšā, te lejā. Domāju iet pie ārsta, bet nezinu, pie kura speciālista vērsties .
Silvija Valmierā

 

Atbild psihoterapeite Baiba Gerharde: “Fiziskā un garīgā izsīkuma stāvokli, kad cilvēka spējas strādāt ir izsmeltas un nogurumu vairs nevar ignorēt, sauc par izdegšanas sindromu.

Sākumā cilvēks jūt, ka mainās ierastais darba ritms. Pienākumu izpilde prasa arvien vairāk un vairāk spēka, un pēc tam ir lielāks nogurums. Par totālu spēku izsīkumu liecina noguruma sajūta un bezcerība, nomākts garastāvoklis, viegla aizkaitināmība. Pakāpeniski pasliktinās attiecības ar citiem cilvēkiem, viegli var sastrīdēties, sīkumi iegūst pārspīlētu nozīmi. Daļai cilvēku parādās tieksme uzņemties vairāk pienākumu, nekā viņi spēj izpildīt, daļa tieši pretēji – sāk izvairīties no darba, vēl citi ņem darba problēmas līdzi uz mājām. Pasliktinās miegs, tas vairs nedod spirgtuma, atpūtas sajūtu. Samazinās intereses, neko vairs negribas darīt, nekas vairs nesagādā prieku, kļūst grūti koncentrēties un pieņemt lēmumus. Var parādīties arī dažādi fiziski simptomi, piemēram, galvas, muguras, vēdera un citas sāpes, paaugstināts vai pazemināts asinsspiediens, rasties miega traucējumi, saasināties hroniskas slimības, biežāk piemeklēt saaukstēšanās.

 

Vaina darbā 
un sevī pašā

Izdegšanas sindromam vairāk pakļauti to profesiju pārstāvji, kuru darbs saistīts ar palīdzības sniegšanu un kuri bieži saskaras ar cilvēku ciešanām, piemēram, psihologi, mediķi, policisti, ugunsdzēsēji, sociālie darbinieki… Lielākam izdegšanas riskam pakļauti arī tie, kuriem ikdienā darbs saistīts ar cilvēkiem – skolotāji, menedžeri, uzziņu dienestu darbinieki, pārdevēji. Piemēram, apkalpojošās sfēras darbiniekiem nereti jāpacieš klientu pārmetumi un dusmu uzplūdi, paliekot ārēji mierīgiem, ieturētiem un laipniem. Apdraudēti ir arī radošo profesiju pārstāvji, uzņēmumu vadītāj, jaunie speciālisti, kā arī cilvēki, kas sākuši strādāt jaunā darba vietā vai strādā maiņu darbu, it īpaši, ja ir naktsmaiņas.

 

Izdegšanas sindroma attīstībā nozīme ir gan situācijai darba vietā, gan personas īpašībām. To veicina augsts prasību un atbildības līmenis kopā ar zemu materiālo un emocionālo novērtējumu, neskaidri darba nosacījumi, pārliecīga kritika no vadības puses un sliktas attiecības starp darbiniekiem.

 

Nelabvēlīgi arī ir darba apstākļi, kuros dažādu iemeslu dēļ iespējams strādāt vairāk, nekā likumā noteikts, piemēram, nevis četrdesmit stundas nedēļā, bet krietni vairāk.

Visi cilvēki neizdeg vienlīdz ātri. Daži no mums ir noturīgāki pret lielām fiziskām un emocionālām slodzēm, citi – mazāk noturīgi. Ja runājam par izdegšanai “labvēlīgām” personības iezīmēm, lielāks risks ir cilvēkiem ar augstu atbildības izjūtu, kas visu grib padarīt ļoti labi, visu vēlas kontrolēt un vairākkārt pārbaudīt, cilvēkiem, kam grūti pateikt “nē”, uzticēt darbus citiem vai ir tieksme uzņemties vairāk, nekā iespējams izpildīt. Arī zema pašcieņa, mazvērtības izjūta, neticība saviem spēkiem un nespēja lūgt vai saņemt palīdzību bruģē ceļu izdegšanai. Liela nozīme ir arī sabalansētai ikdienai, tam, cik pilnvērtīgi izdodas atpūsties, izgulēties, paēst vai nav vēl kādi spēkus atņemoši faktori – mazi bērni, kopjami ģimenes locekļi, smagi sadzīves apstākļi.

 

Atpūta, atslābināšanās un skats no malas

Izdegšanas pazīmes (nogurums, intereses zudums par dzīves norisēm, apātija u. c.) ir ļoti nopietni signāli, kurus noteikti nevajadzētu ignorēt. Vislabākais risinājums būtu laikus apstāties un parūpēties par sevi, nevis “varonīgi” izturēt un nest pārmērīgo grūtību slogu tālāk. Es noteikti ieteiktu nekavējoties doties atvaļinājumā, pat ja tam nav izdevīgu apstākļu, jo darbaspēju un veselības atgūšana noteikti prasīs vairāk laika un līdzekļu. Laba izdegšanas sindroma profilakse ir astoņu stundu darba dienas ievērošana un pusdienas pārtraukuma izmantošana tam paredzētajam nolūkam.

Savā praksē neesmu sastapusies ar cilvēku, kuram nebūtu iespējams uzlabot savu pašreizējo situāciju, vienmēr var atrast izeju un kādu risinājumu, citreiz pietiek mainīt tikai dažas lietas, un visa kopaina kļūst citāda, spriegums atslābst, tomēr dažreiz cilvēks visas dzīves garumā tā arī neiemācās atrisināt savas grūtības, tādēļ ir vajadzīgs skats no malas vai iedrošinājums cīnīties par savām vajadzībām, nepadoties apstākļu spiedienam. Ātrākais un drošākais veids, kā iepazīt sevi, saprast, kas tad ir grūtību pamatā, ir psihoterapija – visefektīvākā ārstēšanas metode, kas ietekmē personību.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+