Nav ticības, ka rindas kļūs īsākas 2
Vai ticat, ka iecerētās reformas uzlabos medicīnas pakalpojumu pieejamību nodokļu maksātājiem?
Mudīte Andersone Liepājā: “Tagad ģimenes ārsts ir pieejams, taču, piemēram, pie acu ārsta ir garas rindas. Arī mīksto audu izmeklējumi jāgaida ļoti ilgi. Strādājošajiem maksa par medicīnu arī tagad nekādas lielas problēmas nesagādā, bet, piemēram, pensionāriem tas ir liels slogs, tāpat arī daudzajiem minimālo algu saņēmējiem. Es pat zinu cilvēkus, kas no ārsta apmeklējuma atsakās un sāpes piecieš, jo tas vienkārši nav pa kabatai. Tāpēc uzskatu, ka ir ļoti cītīgi jāizsver, vai jaunā kārtība nenodarīs pāri kādai cilvēku grupai. Nevaram vienkārši mehāniski pārņemt kādu ārzemju piemēru, mums vispirms jāsakārto algu un nodokļu sistēma. Nevar būvēt māju uz šķībiem pamatiem.”
Lidija Fiļipova Pļaviņu novadā: “Pati strādāju medicīnas iestādē, tāpēc ir neliela drošības sajūta, ka tad, ja man būs akūta nepieciešamība, palīdzēs kolēģi. Taču situācija ar speciālistiem šobrīd ir diezgan bēdīga. Piemēram, lai nokļūtu pie reimatologa, man jāgaida rindā divus mēnešus. Galvenā problēma ir valsts dotāciju trūkums, jo tad, ja pacients pats gatavs pilnībā apmaksāt pakalpojumu, viņu pieņem jau nākamajā dienā. Bet arī jaunā kārtība, ko plāno ieviest, nešķiet pieņemama. Veselības aprūpe nudien ir tā joma, kurā nedrīkstam izslēgt cilvēcisko faktoru. Primārā palīdzība ir nepieciešama katram – vienalga, esi klaidonis vai uzņēmējs. Jāsaprot, ka situācijas ir dažādas un ne vienmēr cilvēks nemaksā nodokļus apzināti un no brīva prāta. Katrā ziņā es nevēlētos, lai kāds mans piederīgais nonāktu situācijā, kad viņam nav pieejama medicīniskā palīdzība. Man arī nav ne mazākās pārliecības, ka jaunā kārtība uzlabotu veselības aprūpi nodokļu maksātājiem. Esošā sistēma ir tā nostabilizējusies, ka tajā grūti ko mainīt. Rindas būs šā vai tā. Tagad vairākums pakalpojumu ir centralizēti un šie centri ir pārblīvēti, turklāt rindas neveido vien nodokļu nemaksātāji. Es maksāju nodokļus no minimālās algas un nevaru atļauties pilnībā segt pakalpojuma maksu, lai no rindas izspruktu. Un tādu kā es Latvijā ir daudz.”
Atis Mateus Tērvetes novadā: “Pagaidām pie speciālistiem nav bijusi vajadzība doties, taču esmu drošs, ja vajadzētu – nāktos savu kārtu gaidīt garā rindā. Esmu bezdarbnieks un samaksāt ārstam no savas kabatas vienkārši nespētu. Taču situācija ir vienlīdz stulba arī nodokļu maksātājiem, kam plānveida operācijas tāpat jāgaida mēnešiem, pat gadiem. Rindās sēž slimnieki, nevis nodokļu maksātāji un nemaksātāji. Virspusēji lūkojoties, šķiet, ka jaunā veselības aprūpes finansēšana būtu taisnīga, tomēr, ja padomā, cik liela daļa Latvijā ir tādu, kas ir bez darba un nodokļus nemaksā, tad tā vairs neliekas. Tas nozīmētu vienkārši norakstīt tos cilvēkus, kas, neskatoties uz apstākļiem, vēl nav izmisumā sakravājuši somas un devušies prom no Latvijas. Tas būtu ļoti nepārdomāts solis. Arī nodokļu maksātāji būs cietēji, jo maksās gan nodokli, gan segs daļu maksas par pakalpojumiem. Esmu pārliecināts, ka nekāds nodoklis nespēs pilnībā nosegt veselības aprūpes izdevumus, tāpēc jārēķinās, ka kādas nodevas būs jāmaksā tik un tā.”
Albīna Aucē: “Šobrīd primārie pakalpojumi ir pieejami, taču, lai tiktu pie speciālistiem, ar ģimenes ārsta norīkojumu jāgaida diezgan ilgi un arī cenas visai augstas. Reizēm rindas garas, arī pilnībā sedzot pakalpojumu no savas kabatas. Runājot par plānu pāriet uz obligāto veselības apdrošināšanu, jāteic, ka neesmu pilnībā pret to, taču nedrīkstam aizmirst bezdarbniekus un citas sociāli neaizsargātās grupas. Mēs varam nonākt situācijā, ka šie cilvēki pie ārstiem vienkārši neies, jo tam nebūs naudas. Godīgi sakot, nav arī pārliecības, ka obligātās apdrošināšanas gadījumā nodokļu maksātāji varēs izvairīties no problēmām veselības aprūpē, ar kurām nākas saskarties tagad. Arī šobrīd taču maksājam nodokļus, bet bez rindām un pacientu nodevām neiztiekam.”
Fakti
Tiesībsargs Juris Jansons uzskata, ka Saeimas 1. lasījumā pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts, kas paredz veselības pakalpojumu pieejamību saistīt ar nodokļu maksāšanu, ir sociāli netaisnīgs un nesamērīgi ierobežos cilvēktiesības.
Iecerētā kārtība nenodrošinot ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu, tā vairošot bezdarbnieku un pabalstu saņēmēju skaitu, veicināšot sociālo atstumtību un pasliktināšot Latvijas iedzīvotāju tā jau kritisko veselības stāvokli.
