Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
20. marts, 2013
Drukāt

Nav vienprātības par augstākās izglītības finansēšanu

Foto - Līga VasiļūnaFoto - Līga Vasiļūna

Vismaz nākamajā un, visticamāk, arī aiznākamajā studiju gadā saglabāsies līdzšinējā studiju programmu finansēšanas sistēma, kad daļa studentu iegūst valsts apmaksātās studiju vietas, bet citi mācās par privātajiem līdzekļiem, lielākoties ņemot studiju kredītu. 


 

Taču Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) joprojām strādā pie studiju finansēšanas modeļa maiņas. Kā zināms, pašreizējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis jau pirms stāšanās amatā pauda viedokli, ka jāmaina finansēšanas modelis, liekot visiem Latvijā studējošajiem ņemt studiju kredītu, kas būtu jāatmaksā, sākot pelnīt Latvijā vidējo algu, bet tiem, kuri strādātu noteiktās profesiju grupās, iestādēs vai reģionos, kredīts tomēr nebūtu jāatmaksā.

Tagad gan ministrs vairs nerunā par studiju kreditēšanu: augstāko izglītību baudījušajiem pēc studiju pabeigšanas, sasniedzot vidējās algas līmeni, būtu jāmaksā paaugstināts nodoklis, kompensējot valstij viņu izglītošanā ieguldīto. “Tādējādi augstāko izglītību finansēs tikai tie, kuriem pašiem ir augstākā izglītība,” skaidro ministra padomnieks Reinis Tukišs.

Tāda sistēma būšot godīgāka nekā pašreizējā, kad finansējums augstākajai izglītībai nāk no visu nodokļu maksātāju makiem – arī to, kuri šo labumu nav baudījuši. R. Tukišs uzsver, ka šādu finansēšanas variantu jau piedāvājusi Stratēģiskās analīzes komisija, kad Valsts prezidents vēl bija Valdis Zatlers.

Taču R. Tukišs nevarēja atbildēt, ne cik pāreja uz šādu finansēšanas modeli varētu izmaksāt, ne par cik procentiem augstāks nodoklis būtu augstāko izglītību ieguvušajiem. Tādi aprēķini IZM pagaidām neesot veikti. Tā vietā tiks izsludināts iepirkuma konkurss un algoti speciālisti ārpus ministrijas izvērtēs gan šāda finansēšanas modeļa izmaksas, gan riskus. Vērtējums varētu tapt divu līdz piecu mēnešu laikā.

Tikmēr Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja, bijusī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete uzskata, ka visiem Latvijas studentiem būtu jādod iespēja studēt par brīvu. Tas varētu apturēt arī studentu skaita kritumu. Pēc I. Druvietes domām, nav pieļaujams, lai studentu skaits kristos zem 80 000. Patlaban augstskolās studē 94 474 studenti.

Viņa arī norāda: IZM piedāvātajā variantā valstij vairs nebūtu nekādas iespējas ietekmēt studentu plūsmu dažādās studiju programmās. Tagad valsts, piemēram, piešķir vairāk budžeta vietu eksakto zinātņu studiju programmās, bet mazāk – sociālo zinātņu jomā, kurā ir speciālistu pārpalikums.

Ja ieviestu IZM iecerēto modeli, nauda sekotu studentam, lai kuru studiju programmu viņš arī izvēlētos. I. Druvietes piedāvātajā modelī valsts varētu ietekmēt studiju vietu skaitu katrā nozarē.

Ja visi studenti mācītos par velti, augstākajai izglītībai no valsts budžeta būtu jānovirza 140 miljoni latu pašreizējo 58 miljonu latu vietā. I. Druviete norāda: 140 miljoni būtu jātērē vien tad, kad visi studenti visos studiju līmeņos mācītos par valsts finansējumu. Ja sākotnēji bez maksas studētu tikai maģistrantūrā un doktorantūrā, kā arī bakalaura studiju 1. kursā, pietiktu ar 40 miljoniem latu un summa līdz 140 miljoniem latu būtu jāpalielina pakāpeniski. “Tā nav nepaceļama summa, ja vien par to ir vienošanās,” teic I. Druviete. Deputāte spriež, ka jauns augstākās izglītības finansēšanas modelis varētu stāties spēkā 2014./2015. studiju gadā.

I. Druviete uzskata, ka valdošajā koalīcijā vēl jāvienojas, kuru ceļu iet, proti, kuru studiju finansēšanas modeli izraudzīties. Tikmēr IZM valda pārliecība, ka pērn, pieņemot valdības rīcības plānu, ministri jau vienojušies par R. Ķīļa piedāvāto modeli. Plānā gan vien teikts, ka IZM apņemas “izstrādāt un ieviest jaunu augstākās izglītības finansējuma modeli, pamatojoties uz detalizēti veikto analīzi un starptautiskā līmeņa ekspertu vērtējumiem”.

Nākamajam studiju gadam aptuveni 30 500 budžeta vietu starp augstskolām jau sadalītas un sadalījums būtiski neatšķirsies no valsts apmaksāto studiju vietu skaita tekošajā studiju gadā.

R. Tukišs teic, ka tā saukto budžeta vietu skaits varētu būtiski mainīties sadalē starp augstskolām aiznākamajā studiju gadā, ja tad vēl nebūs stājies spēkā cits augstākās izglītības finansēšanas modelis.

IZM tiek apspriesta arī iespēja, ka turpmāk valsts apmaksātās studiju vietas starp augstskolām varētu sadalīt konkursa kārtībā. Tas nozīmē – ja valstij vajag noteiktu skaitu kādas jomas inženieru, augstskolas piesakās konkursā par tiesībām šos inženierus sagatavot. Pagaidām vēl nav izspriests, vai šādā konkursā varētu piedalīties tikai valsts augstskolas vai arī tām konkursā vajadzēs konkurēt ar privātajām augstskolām.

 

Viedokļi

Kā vajadzētu mainīt studiju vietu finansēšanas kārtību?

Edvards Ratnieks, Latvijas Studentu apvienības prezidents: – Man reālāks un īstenojamāks šķiet Inas Druvietes modelis. Ja tiktu pildīts Augstskolu likums un augstākās izglītības finansējums ik gadu pieaugtu par 0,25 procentiem, bet 2014. gadā sasniegtu divus procentus no iekšzemes kopprodukta, ar to vien jau pietiktu, lai vismaz valsts augstskolu studenti varētu studēt bez maksas. Protams, jāizvirza dažādi nosacījumi. Piemēram, ka bez maksas ir tikai studijas latviešu valodā, ka studentiem jābūt sekmīgiem un tamlīdzīgi. Būtu gan jāizdomā kāda motivējoša sistēma, lai studenti censtos sasniegt pēc iespējas labākas sekmes studijās. Tagad šī motivācija ir valsts apmaksātā studiju vieta, ko var pazaudēt, ja ir sliktākas sekmes. Bezmaksas studijās šis dzinulis labi studēt zudīs. Tad, iespējams, būs jāmotivē ar stipendijām.

Armands Leimanis, Rīgas Juridiskās augstskolas students: – Man krietni labāks šķiet ministra Ķīļa piedāvātais finansēšanas modelis. Tagad augstskolas ik gadu saņem finansējumu aptuveni tikpat daudz valsts apmaksātajām studiju vietām kā pērn neatkarīgi no to darba rezultātiem, bet jaunajā modelī augstskolām vajadzētu konkurēt par studentu piesaisti, jo viņi ietu studēt tur, kur vēlas, nevis tur, kur ir budžeta vietas. Manuprāt, nebūtu lielu problēmu ar naudas atgūšanu. Paredzu, ka 90 procenti studējošo vai nu atmaksātu valstij par viņu studijām iztērēto, vai arī viņiem tas nebūtu jāatmaksā, jo veiktu valstij nepieciešamu darbu. Domāju, ka tie studenti, kuri mācās privātajās augstskolās un paši maksā par mācībām, ministra piedāvāto modeli lielākoties atbalsta. Savukārt tie, kuri studē budžeta vietās, par iespējamām pārmaiņām nav sajūsmā un, iespējams, labprātāk atbalstītu Inas Druvietes piedāvājumu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+