Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
12. jūnijs, 2014
Drukāt

Nav vienprātības par minimālās algas celšanu; diskusiju turpinās augustā (4)

Foto - LETAFoto - LETA

Uzklausot Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumu par minimālās algas celšanu līdz 330 eiro no nākamā gada, Nacionālā trīspusējās sadarbības padome nolēma šo diskusiju turpināt augustā, kad būs zināmi makroekonomikas dati.

Starp sociālajiem partneriem nav vienprātības par minimālās algas palielināšanu – ja darba devēji uzskata, ka nav pamata palielināt minimālo algu, arodbiedrības ir pretējās domās – tā jāpalielina vēl vairāk, nekā rosina LM.

Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Pēteris Leiškalns uzsvēra, ka nav pamata palielināt minimālo algu no nākamā gada līdz 330 eiro, jo tas nedos cerēto rezultātu. Viņaprāt, tas būs saistīts ar bezdarba pieauguma risku zemāk kvalificētajos amatos reģionos.

Pretējās domās bija Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers. Kā piemērus minot Lietuvu un Igauniju, viņš aicināja minimālo algu palielināt līdz 340 eiro mēnesī. Vienlaikus gan viņš atzina, ka nav jēgas palielināt tikai minimālo algu, neskatot to kompleksi ar citiem atvieglojumiem, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu. “Mēs varam šodien pieņemt visskaistāko ciparu, bet, pārējiem lielumiem saglabājoties, mēs varam panākt pretēju efektu,” teica Krīgers.

Arī labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) piekrita ierosinājumam skatīt minimālās algas jautājumu kompleksi ar citiem sociālajiem atvieglojumiem un to darīt augustā, kad notiks arī diskusijas par nākamā gada valsts budžetu. Tam piekrita arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), atzīstot, ka šis būtu racionālākais risinājums, jo tad būs zināmi arī konkrēti cipari.

Jau ziņots, ka Labklājības ministrija rosina minimālo algu no nākamā gada 1.janvāra paaugstināt līdz 330 eiro, kas ir par 10 eiro vairāk nekā patlaban.

Labklājības ministrijas speciālisti prognozē, ka ekonomisko aktivitāšu pieaugums veicinās darba samaksas pieaugumu arī šogad.

Pērn vidējā bruto darba samaksa, salīdzinot ar 2012.gadu, pieauga par 4,6% un bija 716 eiro. Salīdzinot ar 2010.gadu, pērn vidējā bruto darba samaksa bija par 13,1% lielāka.

Līdz ar vidējās bruto darba samaksas pieaugumu pakāpeniski palielinās reālā darba alga. Kā skaidro LM pārstāvji, pieaugot patēriņa cenām, reālās algas pieaugums iepriekšējos gados bijis mērens – 2011.gadā tā pieauga par 0,1%, bet 2012.gadā – par 1,6%. Savukārt 2013.gada reālais atalgojums palielinājās par 5,6%, ko pamatā noteica patēriņu cenu saglabāšanās esošajā līmenī.

Ministrija atgādina, ka valdība 2011.gada martā apstiprināja LM izstrādāto koncepciju par minimālās mēneša darba algas noteikšanu turpmākajiem gadiem. Tā paredz, ka minimālo mēneša darba algu jāpārskata vienu reizi gadā. Tās apmēru un ieviešanas datumu nākošajā kalendārajā gadā jāsaskaņo ar sociālajiem partneriem Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē pirms lēmuma pieņemšanas Ministru kabinetā.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Liela ir vienprātība,ka minimālā pensija nav palielināma vēl vismaz 100 gadus!

  2. Lai būtu "sausais atlikums" Atbildēt

    Lai efekts būtu tieši mazo algu saņēmējiem, tad būtiski jāpalielina tieši neapliekamais minimums. Atlaidi par apgādājamiem daļa cilvēku nemaz nevar izmantot, jo alga ir pārāk maza /piemēram, ja mammai ir divi mazgadīgi bērni un viņa tos audzina viena/. Ja palielinātu minimālo algu, tad lielākie ieguvēji būs tie, kuru algas likme piesaistīta minimālajai algai, un šāds palielinājums vēl vairāk palielinās plaisu starp mazo un lielo algu saņēmējiem, par ko mūs kaunina Eiropa.

  3. Esmu priecīgs!

  4. Vienubrīdi termins vidējais netika lietots.Tagad šo principā neko neizteicošo terminu ekspluate pilnā sparā.

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (1)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (3)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+