Foto – AFP/LETA

Monika Zīle: Nāve ģērbjas pusaudžu drēbēs 2

Civilizētā sabiedrība pamatoti uztraucas par vides piesārņojumu, un atkritumus bezatbildīgi izmetušajiem jārēķinās gan ar likumā noteiktajām sankcijām, gan līdzpilsoņu nosodījumu. Kaut arī mēslotāju joprojām netrūkst, par planētas tīrību patiesi norūpējušos aktīvistu pulka pieaugums ļauj cerīgi lūkoties nākotnē, kur mūsu pēcnācēji elpos labu gaisu, malkos dzidru ūdeni un mielosies ar nepiedraņķētā zemē audzētu maizi. Diemžēl skaisto perspektīvu apdraud sērga, kura, šķiet, pagaidām nav uzlūkota tikpat nopietni kā dabas aizsardzība, lai gan šis ļaunums iesakņojas arvien dziļāk un strauji izplatās ar jauno sakaru tehnoloģiju starpniecību.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 435
Lasīt citas ziņas

Aizvadītajā trešdienā kāds Sterlitamakas (Baškīrija) skolas audzēknis ienāca informātikas stundā ar nazi un, ievainojis trīs klases biedrus un skolotāju, pielaida uguni uz grīdas izlietam degšķidrumam. Laimīgā kārtā starpgadījums beidzās bez upuriem. Traumētajiem atgūties palīdz mediķi un psihologi, bet notikuma izmeklētāji iepazīstas ar tīmeklī publicētajiem nepilngadīgā slepkavnieka plāniem, kuros skaidri un gaiši rakstīts: “Iznīcināt cilvēkus!” Nodomu ilustrē viņu iedvesmojušie ASV līdzaudžu savas valsts skolās īstenotie slaktiņi, kur bojāgājušie un ievainotie skaitāmi desmitos. Lai gan pati par sevi vardarbība bērnu un pusaudžu vidē nav nekas jauns – gandrīz katra skolā gājušā atmiņās ir vieta savai “kaujai pie Knipskas” –, mūsdienās tās vaibsti kļūst arvien nežēlīgāki un asiņaināki. Par to uztraucas pedagogi, kuru profesijai ir visas izredzes jau tuvākajā nākotnē ierindoties starp dzīvībai bīstamajām. Cietsirdības noslieču strauju pieaugumu ievērojuši ar jaunāko paaudzi strādājoši psihologi.

Kārtējo uzbrukumu skolā iztirzājot, allaž tiek secināts, ka nāvējošā ieroča izmantotājam bijuši attīstības traucējumi vai problēmas skolā – sliktas atzīmes, klases biedru izsmiekls utt., un smaguma centrs lēnām aizslīd mācību iestādes virzienā, papildināts ar ieteikumiem pilnveidot audzināšanas metodes un veltīt vairāk uzmanības citu atstumtajiem. Netiek aizmirstas arī pusaudžu vidū iecienītās digitālās spēles, kuru agresīvajiem supervaroņiem vēlas līdzināties nenobriedušas personības, kas vēl nesaprot nogalināšanas neatgriezeniskumu. Tas, bez šaubām, ietekmē. Tomēr vislielākā nozīme ir ģimenes gaisotnei. Ka tajā gruzdošais pieaugušo ļaunums pret līdzcilvēkiem, čukstus veltītie lāsti pazīstamiem un skaļas svešinieku lamas kropļo bērnu apziņu, bažījušies arī iepriekšējos gadsimtos. Vēsture glabā Krievijas carienes Katrīnas II norādi “vecākiem bērnu klātbūtnē atturēties ne vien no sliktiem darbiem, bet arī no vārdiem, kuri musina uz vardarbību un attaisno nežēlīguma izpausmes”. Apmēram to pašu vēl senāk teicis dižais Konfūcijs, kā arī grieķu un romiešu filozofi – brīdinot nekurināt ļaunu domu uguni, kurai piemīt nežēlīgas iznīcības spēks. Bet visi šie labie padomi un brīdinājumi ir jāpameklē. Turpretī anonīmais emociju izvirdums, komentējot topošo īres likumu, tīmeklī pieejams bez grūtībām: “… ja šitā fašistu valsts sāks pret mani represijas, tad es sākšu SLEPKAVOT – vispirms namsaimnieku, pēc tam…” Pēc visa spriežot, raksta pieaugušais, kuram acīmredzot neienāk prātā, ka šīs klaigas var pamudināt uz asinsdarbu viņa mazbērnus.