Mobilā versija
Brīdinājums +11.8°C
Agris, Agrita
Svētdiena, 24. septembris, 2017
4. septembris, 2017
Drukāt

Nāve uz žilbinoši balta fona. Saruna ar Edgaru Vērpi (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupola zālē baltums žilbina. „Lūgšu, lai izstādē vēl ieslēdz visas gaismas, tās padara telpu ārkārtīgi, pat šizofrēniski baltu,” tā personālizstādes “Intereses. Konflikts” atvēršanas priekšvakarā saka tās autors, mākslinieks Edgars Vērpe. … Reiz šajā zālē redzēju līgavu un līgavaini, mākslinieks turpina, līgavu pilnīgi nevarēja manīt, bija redzams tikai līgavainis, un tad es sapratu, ka šī zāle ir īstā vieta melnām gleznām…Izstāde „Intereses. Konflikts” tiks atvērta 9. septembrī un būs aplūkojama līdz pat 22. oktobrim.

Šīs personālizstādes darbu tēli – šāviņi – saistoties ar jūsu bērnības interesēm, kad vasaras pavadījāt Priekulē, Kurzemē. Otrā pasaules kara laikā tur notika ilgstošas kaujas, un vēl divdesmit gadus pēc beigām meži un lauki bijuši pilni ar nesprāgušiem artilērijas šāviņiem un visu veidu kājnieku munīciju…

Edgars Vērpe: – Ideja par šādu izstādi radās pirms trim gadiem, kad Ukrainā sākās karš, un mums visiem bija milzīgs pārsteigums, ka tepat apkārtējā telpā var notikt tādas lietas. Tas bija absolūti nepieņemami un nesaprotami. Vismaz man. Es varētu ilgi runāt par cilvēka dzīvības vērtību. Visapkārt pasaulē gruzd, svilst, cilvēki padarīti par bezvērtīgu lielgabalu gaļu, kurai vērtības nav nekādas, kaut gan katram mums par sevi liekas, ka esam milzīga vērtība. Un tas saprotams, jo nez vai jebkur pasaulē atradīsies cilvēks, kurš sevi novērtēs kā absolūtu, ar vienu klikšķi iznīcināmu nulli. Šodien varam uzzināt precīzus skaitļus, cik, kur ir krituši. Skaitļus nomaina skaitļi, arī ideālas vienības, kuras tiek sapakotas tikpat ideālās formās – līķu maisos. Pavisam lakoniski šo šķietami formālo apmaiņu izsaka Krievijas Federācijas bruņoto spēku kravu apzīmējumi žargonā. Munīciju sauc “GRUZ 100”, savukārt kritušos – “GRUZ 200”. Šos ciparus esmu apspēlējis tādējādi, ka man ir divsimt mazas bildītes vai fragmenti ar simt dažāda veida šāviņiem, kas samontētas vienā lielā darbā pa visu sienu. Manā darbā „Gruz 200”’- tie ir līķi, mūmijas. It kā visi vienādi, bet tomēr atšķirīgi. Mēs visi esam ārēji diezgan līdzīgi, bet diez vai kāds no mums būtu gatavs identificēties ar tiem, kas maisos. Krieviem esot pat filma “Gruz 200-” par Afganistānas laikiem. Taču, kamēr mēs paši uz savas ādas un savām acīm kara šausmas neesam piedzīvojuši, par tām varam tikai spriedelēt…

Lai cik nopietna arī būtu kara tēma, ir sajūta, ka jūs caur šiem šāviņiem skatāties tā mazliet ironiski divdomīgi.

– (Iesmejas.) Man kādreiz jautājuši- kāpēc munīcija sarkana.? Tādā krāsā bija manas bērnības”’ rotaļlietas.” Divdesmit gadus nogulējusi zemē, mūsu atrastā munīcija bija tieši šādā rūsas tonī un nevis tādā krāsā, kā karavīriem šodien vai toreiz kara laikā. Kopš bērnības man munīcija asociējas ar rūsu. Var jau atrast arī citas kopsakarības – varbūt rūsa munīciju vinnēs, bet varbūt nē…

Interviju ar Edgaru Vērpi meklējiet otrdienas “Latvijas Avīzes” pielikumā “Kultūrzīmes”.

Pievienot komentāru

Cik bagātas ir ekrāna sejas?Britu sabiedriskā raidorganizācija atklājusi, cik maksā zvaigznēm. Latvijā konkrētas algas slēpj
Draugiem Facebook Twitter Google+