Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
15. jūlijs, 2015
Drukāt

Nāvējošā slīde uz Kokneses asfalta – atbalsis. Eksperti turpina Ata Jansona iesākto tēmu (13)

a10soseja_jansons_12

Pirms nedēļas publicējām rakstu par vienu no iespējamiem pēdējā laika traģisko avāriju iemesliem uz jaunās Kokneses šosejas. Saņēmām daudzas atsauksmes, arī video formā – RTU pasniedzējs Oskars Irbītis savam komentāram pievienojis līdzīga negadījuma animāciju.
Tādēļ vēlreiz par sānslīdi uz sausa asfalta.

Īsi atgādinām Ata Jansona teikto.

atis1 (1)

– Ekstrēmi manevri lielā ātrumā… Konkrētajā negadījumā vainīgais auto apdzīšanas beigās esot „saslīdējis”. Uz sausa asfalta?! Neiespējami! Tā saka komentētāju vairums. Un kļūdās. Jo nezina auto kustības fiziku. Jo ir auto ražotāju reklāmu apžilbināti – ar ABS, ar ESP var visu… Jo ir ilgstoša, komfortabla, vienkārša brauciena eiforijā.
Un tad nāk šis liktenīgais brīdis. Kļūdiņa attāluma, pretīmbraucošā ātruma, savas dinamikas novērtējumā. Un instinktīvās izbailēs tiek mēģināts savienot grūti savienojamo.

Oskars Irbītis, sertificēts tiesu eksperts
irbits

– Kas notiek tad, ja pārspīlē darbošanos ar automobiļa vadības rīkiem? Notiek negadījums. Ilustrētais negadījums ir tipisks situācijai, kad modernu un labi aprīkotu automobili vada neprotošs, nezinošs autovadītājs. Šādi negadījumi parasti notiek tieši labos laika apstākļos, uz labiem ceļiem ar labu saķeri un braucot ar moderniem automobiļiem. Moderna automobiļa nelaime ir tā, ka tas darīs tieši to, ko tam liksiet.

Šajā situācijā sarkanā automobiļa vadītājs veica pārlieku strauju pārkārtošanās manevru vienlaikus ekstrēmi bremzējot. Automobiļa svars šajā gadījumā pārdalās – visvairāk tiek slogots priekšējais kreisais ritenis, visvairāk atslogojas aizmugurējais labais ritenis. Jo labāka saķere un augstāks masas centrs automobilim, jo lielāka spēku asimetrija, kā rezultātā automobilis kļūst nestabils un sāk svērties. Autovadītājs instinktīvi (nezināšanas dēļ) sāk strauji grozīt stūri, strauji atlaiž bremžu pedāli un spiež no jauna, kā rezultātā automobilis iesvārstās vēl vairāk, sākas sānslīde. Automobiļa elektronika pakļāvīgi cenšas palīdzēt automobiļa vadītājam un izpildīt viņa vēlmes – stūres stāvoklis liecina, ka automobiļa vadītājs grib strauji braukt no vienas ceļa malas uz otru un pēc iespējas straujāk.

Šajā gadījumā, bremzējot laidenāk un stūri grozot lēnāk, ar mazāku amplitūdu, nekas tāds nebūtu noticis – automobilis būtu pakāpeniski samazinājis kustības ātrumu, nebūtu “uzšūpots”.

Drošības atslēga ir kustības vienmērība. Var braukt arī ātri un droši, neveicot straujas kustības un manevrus. Bet arī, braucot salīdzinoši lēni, var izraisīt negadījumu uz līdzenas vietas, labos ceļa un laika apstākļos.

Vienlaikus veikta strauja bremzēšana un pagrieziens ir bīstams manevrs – pat sportisti vajadzīgā palēninājuma lielāko daļu veic pirms pagrieziena, nevis līkumā. Spēki uz riteņiem ir ierobežoti – ir jāizvēlas ko tad īsti gribam – stūrēt vai bremzēt – ekstrēmā režīmā abiem saķeres spēka nepietiks.

Ivars Caune, daudzkārtējs Latvijas čempions autorallijā
caune3
– Murgs ne kino… Ko viņš tur dara?! Kāpēc viņš vispār bremzē?! Vietas precīzam, mierīgam manevram taču atliku likām! Laikam jau saspringts tāds kā viens nervu kamols. Laikam jau baidās pat no savas ēnas. Un tas stulbais nevajadzīgas bremzēšanas reflekss tiešām ir izplatīts. Paskatieties paši – ik kilometrā redzam stopsignālus, kas iedegas bez jebkādas vajadzības. Līkumos, apdzīšanas manevru beigās, visur, kur autoram šķitis, ka kāds vai kaut kas ir viņam par tuvu…

Bet – Atim un Oskaram taisnība – asa bremzēšana (pat ar ABS) atņem stūrēšanas precizitāti. Padara stūres reakcijas krasi atšķirīgas no vienmērīgā, līdzsvarotā ripojumā ierastajām. Tas, “papildināts” ar tik izplatīto haotisko stūrēšanas “tehniku”, noved uz aplamas trajektorijas. Grāvī, kokā, pretējā joslā. Slimnīcā vai…

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Man škiet, ka liela bēda ir tas, ka vairākums vadītāju nav mēģinājuši ar auto braukt uz saķeres zuduma robežas. Kā rezultātā vairākums vienkārši nezin ko darīt, kad rodās kāda arkārtas situācija. Ir tikai viens un ļoti nepareiz refleks, spiest bremzes pedāli cik vien spēka, kas tikai palielina avārijas risku.

    Ļoti iesaku tiem kas to nav darijuši padzenāt pa kādu placi, izjūtot sānslīdes nianses. Personīgi es to parasti daru ziemā, lai lieki nemocīt auto ar pārslodzēm. Šādi var gūt labu ieskatu, kas notiek ar auto kad vairs nav saķeres un iemācīties vadīt to, izveidojot jaunus PAREIZUS refleksus.

  2. 1. – ja nebija drošš- nevajadzēja apdzīt!!
    2. – pēc visa sižeta – tur bija pietiekami laiks – lai mierīgi pārkārtoties atpakaļ savā joslā bez tādām bremzēšanām!!!
    Šķiet, ka prasās CSDD testi un eksāmeni arī ārpus apdzīvotām vietām – tieši uz drošu – vai pat arī nedrošu apdzīšanu – lai cilvēks saprot – kad drīkst, kad nedrīkst un ko drīkst un ko nedrīkst darīt uz ceļa!!!

  3. mani noveerojumi: celjsh ir gana labs. cilveeki brauc taa itkaa domaatu ar peecpusi nevis ar galvu. stresaini, nomaakti dzenoties peec lielaa rublja muuzhiigi kaut ko kavee. kaut gan realitaatee neko nekavee, jo tik iisos attaalumos laika ieguvums ir nekaads. guutais labums un risks ir apmeeram shaads: 5min vai kapi,kroplis liidz kapa malai, utt.

    • Vot, vot, viss atkarīgs no blīves starp stūri un sēdekli.

    • es reāli nesaprotu – kur viņi šitā sastresoja un tik ļoti kavē – lielās metropolēs ar 10miljonu cilvēkiem autovadītāji TĀ nekavē, kā mūsējie. laikam, ja būtu teleporti viņi iemanītos viņus salauzt ar sabu steigu

  4. Protams, ka autovaditaju sagatavotiba biezi ir zem katras kritikas pat loti parastas situacijas, nemz nerunajot par ekstremam, kuras tas nav vispar…. Pie tam tas sakas ar instruktoru zemo limeni un lielo pofigismu par rezultatiem.
    Bet pat neskatoties uz to, uz sosejas ikdienas brauksanai nav jabut par ekstremu pasakumu, kura var piedalities tikai specialisti.
    Un tas runa pavisam par citu problemu, ko nez kapec visi “specialisti”, ka sarunajusi…, varbut ieintereseti taja…, apiet. Un ta ir MAGISTARALA cela PLATUMS, kurs NEDOD IESPEJU SISTEMATISKI NEPIECIESAMAJAM APDZISANAS MANEVRAM, jo pat so magistrali tiri objektivi parvietojas DAZADU ATRUMU transporta lidzekli. Atgadinasu, ka smagajam transportam atlautais atrums ir par 10 km/h mazaks.
    Aprekini, ka tur nav plusmas intensitates, lai buvetu plataku celu, kads tur tiesam ir nepieciesams, neiztur kritiku, jo tie visticamak ir nemti lielaka laika posma griezuma, nenemot vera, ka attiecigos laikos ta intensitate ir daudz lielaka. Un luk rezultats, kurs nemainisies, diemzel, ne ar policijas patrulam, ne radariem, ne atruma ierobezojumiem, jo tie NERISINA, bet APIET problemu, to novelot uz sadomatiem, no patioesas problemas novirzosiem apstakliem.
    Tapec VIENIGAIS SAKARIGAIS risinajums ir CELA PAPALASINASANA, kura butiba jasak NEKAVEJOTIES, lai noverstu negadijumu serjas.

    • Tātad tu piedāvā norakt nost esošos pamatus un piebērt klāt metru katrā pusē? 😉

      • Nepiedavaju ne rakt ne bert, ne kadus citus inzeneiertehniskus risinajumus, kuri ir to kompetence, kas par to naudu sanem.., un ne mazu…, tikai KONSTATEJU un AKTUALIZEJU konkretu PROBLEMU, kura IR JARISINA.

    • Ja gribas dabūt ES naudu, ceļu jātaisa atbilstoši ES prasībām. Attiecīgi, ja satiksmes intensitāte neļauj būvēt 2 joslas katrā virzienā, tad ES tam naudu nepiešķirs.
      Savukārt mūsu pašu budžetā tādam megaprojektam naudas nav un gan jau, ka arī tik drīz nebūs.

      • Zini, ka noverots, ar tam prasibam un to interpretaciju ir ka ir. Nez kapec tepat Igaunija, kurai ir apm tads pats budzets…, un ne par matu lielaka pieeja ES lidzekliem, ir ka cita pasaule, pavisam citi, loti normali celi un infrastruktura. Laikam problema ierednos un ka tie saprot gan savus pienakumus un naudas izlietojumu…, kurs mums kaut kurs sistematiski pazud…
        Ta ka, ja pacenstos, gan jau varetu visu ari attiecigi noformet… Ka piem Griekija pat pirms stasanas Eirozona bija visas valsts ekonomikas datus krietni sagrozijusi…, bet rezultats panakts, un , ka parasti pienemts partokratijas parnemtajas valstis, tie solidari 1 otru atbalsta un neviens ne par ko neatbild…
        Bet problema jau ir ta, ka tas butu valsts, tautas…, nevis pasu laba…. Un to pie mums nu neka nav iespejams parkapt…
        Neesmu iedzilanajies, jo ne mana kompetence, bet ir pamatotas aizdomas, ka tie kriteriji ir tadi, kadus datus tajos ieliek, un datus, par noslogojumu, intensitati, kura TIESAM ir pie vainas, kaut attiecigos periodos var pilnigi noteikti sabalanset. It seviski, ka sosejas PLATUMS IR REALA PROBLEMA, jo pie dazada transporta atrasanas uz tas, tie radits reals disbalanss kustibas vienmeriba un veidots haoss auto plusma.
        Nu ir vel 1 variants, ATLAUT ari smagajiem braukt plusmas atruma, kas ir ne visai realizejams, jo lielam vairumam ir iestradati atruma ierobezotaji.
        Ja par pasu soseju, tad visadi citadi ta tiesam ir diezgan pardomati uztaisita, bet pec novecojusiem standartiem un prasibam pret auto plusmu. Ir gan 2 limenu parvadi, gan paraleli lauku celi, pa kuriem parvietoties traktortehnikai, uc vietejiem transportiem. Bet ko tas dod, ja vel ir atstati dazadi plusmas dalibnieki, kuri brauc dazados atrumos? Neko. Jo palaizot kaut vai uz cela plusmu ar traktoriem…, tacu ne pa kadu soseju nebus nekadas normalas brauksanas. Un tiesi tas patreiz pastav uz si cela.
        Nu ka, piem, salikt vislabakos produktus zupa…, vislabakie pavari var to varit…, bet, ja nepielikt zupai saali, uc garsvielas.., tad gan darbs, gan produkti veja…, izskiests darbs un lidzekli…
        Te izskatas lidzigi…, un ta “sals” ir cela platums…
        Ko darit, ka, kadiem lidzekliem, tas ir iesaistito saja procesa jautajums.
        Bet KONSTATEJUMS IR NEPARSUDZAMS,, kuru nenoversot, diez vai kas labs, par nozelu mums visiem, uz ta cela gaidams… Tfu, tfu, tfu..
        Vienigi jacer…, ah kads naivums…, ka atbildigi bezatbildigie tiesam kustinas pakalas un kaut ko izdaris.

  5. Varbūt pēdējais laiks atzīt, ka pie vainas arī tomēr ceļa projekts? Kāpēc katrā virzienā tikai 1 josla?????? Tur bija nepieciešama šoseja nevis ar 2, bet kā minimums – 3 joslām. Tā domāju pirmo reizi braucot pa šo ceļu pirms diviem gadiem un domāju joprojām!!!

  6. Taisnība ir – pilni ceļi ar tiem, kas paniko un no mazas nelaimes uztaisa baisu negadījumu.

Ar motorizētu čemodānu var sasniegt ātrumu 13 km/hJa kādreiz lidostā radusies nepieciešamība dažu minūšu laikā nokļūt no viena termināļa uz otru, lai paspētu uz savu reisu, lielisks sabiedrotais būs motorizētais čemodāns "Modobag".
Radīts paroļu ģenerators, kuru hakeri nevarēs uzlauzt (2)Firma "Everykey", ko atbalstījis pats antivīrusu kompānijas "McAfee" dibinātājs Džons Makafī, izstrādājusi īpašu maziņu ierīci, kura ģenerē jaunu un drošu paroli ikreiz, kad vēlaties ienākt vienā no saviem interneta vietņu profiliem.
Ja gribi tilpumu. "LA" vērtē "Opel Zafira""Opel Zafira" tika prezentēta 1999. gadā un kopš tā laika ir toņa noteicēja septiņvietīgo kompaktvenu klasē. Pavisam šo gadu laikā saražots vairāk nekā 2,7 miljoni dažādu paaudžu Zafira automobiļu.
Vai Latvijas neceļu nākotne? (1)Par gada auto nominēt pikapu? Uz tādu izlēcienu žūrija nez vai būs spējīga
Draugiem Facebook Twitter Google+