Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
30. maijs, 2012
Drukāt

NBS attīstībā plāno ieguldīt gandrīz 400 miljonus latu

karaviru_zabaki

Aizsardzības ministrija (AM) tuvākajā desmitgadē Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstībā plāno ieguldīt 381 miljonu latu. AM šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē prezentēja ministrijas sagatavoto NBS attīstības plānu 2012.-2024.gadam.

Daļa komisijas deputātus šīs ieceres nosauca par ļoti ambiciozām. Finanšu ministrija (FM) par šiem plāniem ir skeptiska, ņemot vērā kopējo ekonomisko situāciju valstī.

NBS attīstības plānu jau tuvāko nedēļu laikā plānots skatīt valdībā, un tas tapis divu gadu garumā, veicot operacionālo analīzi, operāciju pieredzi, kā arī NATO izvirzītās prasības, komisijas sēdē skaidroja AM valsts sekretārs Jānis Sārts. Kopumā plānā ir ietvertas 72 minimālās nepieciešamās spējas, kuras prioritāri plānots attīstīt laikā līdz 2024.gadam.

2013.gadā ministrija sagatavošoties attīstības lēcienam, lai jau 2014.gadā varētu sākt attīstīt dažus no iecerētajiem lielajiem projektiem. Saskaņā ar šo plānu 2014.gadā iecerēts sākt Speciālo uzdevumu vienības attīstības projektu, kas ilgtu līdz 2017.gadam un izmaksātu 5,43 miljonus latu jeb aptuveni divus miljonus latu gadā.

Tāpat 2014.gada plānos ir sākt Kaujas inženieru spējas attīstības projektu. To iecerēts īstenot līdz 2019.gadam, bet kopējās izmaksas ir 89,82 miljoni latu.

2014.gadā ministrija arī vēlētos sākt Mehanizācijas projektu, kas ilgtu līdz pat 2020.gadam, un tā izmaksas ir 168,44 miljoni latu. Šī projekta gaitā plānots iegādāties bruņutransportierus, jo patlaban Latvijas armijas rīcībā nav tehnikas, ar kurām karavīri droši varētu pārvietoties starptautisko operāciju rajonos. Pašreiz vien esot pieejami dažas apvidus automašīnas, ar kurām mūsu karavīri tiek pārvadāti, bet pārējo tehniku nākas aizņemties no citu valstu armijām. Pēc Sārta teiktā, šādai situācijai jādara gals un pašiem jāiegādājas sava tehnika.

Ar 2015.gadu iecerēts sākt arī pilnīgu NBS transporta helikopteru nomaiņu, kas ilgtu līdz 2018.gadam un izmaksātu 24,62 miljonus latu.

Netiešās uguns atbalsta spējas attīstības projektu paredzēts sākt 2015.gadā, bet pabeigt 2018.gadā. Tas izmaksātu 41,14 miljonus latu. Šajā pašā laikā iecerēts arī sākt Brigādes līmeņa izlūkošanas spējas attīstības projektu, un tā izmaksas ir 51,90 miljoni latu.

Komisijas deputāts Jānis Klaužs (ZZS), noklausoties Sārta ziņojumu, piedāvāja saderēt uz liela dzēriena pudeli, ka nekas no šiem ambiciozajiem sapņiem nesanāks. Arī deputāts Jānis Ādamsons (SC) atzina, ka prezentācija ir kā no zinātniskās fantastikas.

Kā atzina Sārts, viņa pieredze liecina, ka plāni, kas attiecas uz finansējumu, mēdz nepiepildīties, taču šie plāni saskanot ar pašreizējo politisko lēmumu, akceptējot Valsts aizsardzības koncepciju, kas paredz līdz 2020.gadam aizsardzības finansējumu palielināt līdz 2% no iekšzemes kopprodukta.

FM, sniedzot viedokli Saeimas komisijai, norādījusi, ka attīstības plānā norādītais izdevumu sadalījums neatbilst budžeta likuma struktūrai, līdz ar to nav saprotams un nav salīdzināms ar gadskārtējo valsts budžeta likumu un AM bāzes izdevumiem 2013.-2015.gadam.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+