Ne acu nenovērst: atjaunots Anša Cīruļa meistardarbs Sūtņu zālē 0

11:00, 7. septembris 2016

Ziņas Kultūra

Sūtņu zāli sargā… Lielvārdes jostas
Kad Valsts prezidents Rīgas pilī pilnvaros kādas tālas zemes vēstnieku Latvijā, viesis nevarēs vien novērst skatu no atjaunotās Sūtņu akreditācijas zāles griestiem, sienām, mēbelēm – tik pasakaini un krāšņi te viss ir. Ne velti šis Anša Cīruļa meistardarbs iekļauts Latvijas kultūras kanonā. Restaurējot zāles ansambli, palikuši daži noslēpumi, ko atklāt ir aicināts katrs Latvijas un varbūt pat aizokeāna valstu pilsonis. Bet visu pēc kārtas! Sarunājos ar būvniecības kompānijas AS “RERE GRUPA” polihromijas restauratori Sandru Priežčiekuri un koka konstrukciju restaurācijas ekspertu Eduardu Krilovu.

Reklāma

Lasītākie

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154

Lasīt citas ziņas

Klausos restauratoru stāstījumā un skaitu laimīgos brīžus, kas glābuši Sūtņu zāli – Latvijas kultūras kanona pērli. Ugunsgrēkā Rīgas pilī 2013. gada vasarā liesmas līdz Sūtņu zālei nenonāca. Otrkārt, labi, ka pirmo reizi kopš pastāvēšanas pils ir degusi tieši mūsdienās. Dzēšot ugunsgrēku, Sūtņu zāli gan pamatīgi nolēja, un ak, šausmas, Anša Cīruļa griestu gleznojumu krāsa samirka, tomēr zinātne ir gājusi uz priekšu un gleznojumu varēja nostiprināt. Trešā laime, ka ugunsgrēka dzēšanas laikā mēbeles neatradās zālē, tās bija aizvestas restaurēt. Vēl pie laimīgām nejaušībām jāpiemin arī fakts, ka 20. gs. divdesmitajos gados Sūtņu zālē ielika betona griestus. Ja toreiz būtu palikušas vecās koka sijas, tagad pēc ugunsgrēka no Anša Cīruļa gleznojumiem nebūtu vairs nekā. Gandrīz vai jāsāk ticēt, ka Sūtņu zāli sargā Lielvārdes jostas, ko ar gudru ziņu katrai sienai savulaik apjozis mākslinieks Ansis Cīrulis.