Reklāmfoto

Ne Džuljeta, ne Kareņina. Mēdeja…
 1

Nedēļas sākumā dzimšanas dienu svinēja viena no spožākajām latviešu aktrisēm Lilita Ozoliņa. Viņas jubilejā Dailes teātra Mazajā zālē pirmizrādi piedzīvoja režisora Vladimira Kļimenko lugas “Mēdeja. Teātris” jauniestudējums režisores Lauras Grozas-Ķiberes režijā. 


Reklāma
Reklāma

 

TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Režisore L. Groza-Ķibere ar L. Ozoliņu sadarbojusies jau vairakkārt – gan pirms vairākiem gadiem jaunās režisores veidotajā izrādē “Ka tavu tēti!”, gan iestudējot L. Ozoliņas monoizrādi “Regīna”, kas tapa, izmantojot motīvus no Noras Ikstenas darba par rakstnieci Regīnu Ezeru.

Kā teicis izrādes “Mēdeja. Teātris” autors V. Kļimenko, neprātīgi mīlošā, greizsirdīgā, asiņainā, slepkavīgā Mēdeja ir pati teātra būtība – nevis, piemēram, Anna Kareņina vai Džuljeta. Izrādē – naids un mīlestība, aizvainots lepnums un atmiņas par pagātni. “Mirklīgais paiet. Cilvēka būtība paliek. Izrāde ir kā dzīve. To nevar apturēt. Dzīve arī ir teātris, tikai tajā neko nevar nospēlēt vēlreiz. Bet tā ir mana dzīve un citas nav. Vai bija to vērts?” saka lugas varone.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Es vienkārši ļoti cienu Lilitu – kā aktrisi un kā cilvēku. Pašlaik viņa ir labākajā aktieriskajā formā – tas ir tāds ārkārtīgi skaists briedums,” teic izrādes režisore. “Protams, mēģinājumos neskatos uz Lilitu Ozoliņu kā ikonu – tā būtu neiespējami strādāt. Mūsu attiecības ietver gan draudzeņu sarunās iecienītus tematus, gan mātes pamācības meitai. Godīgi jāsaka, šobrīd Latvijā grūti iedomāties daudz precedentu, kad mūsu priekšā ir tik skaista, spēcīga sieviete viņas labākajos gados. Lilitai Ozoliņai šobrīd patiešām ir daudz ko teikt, un viņa spēj to izdarīt. Manuprāt, ir grēks neredzēt un neizmantot iespēju paskatīties uz šādu personību, kādu mums ir maz.”

Izrādē darbojas divas Mēdejas un divas aktrises. Līdzās L. Ozoliņai izrādē spēlēs Dailes teātra jaunā aktrise Ieva Segliņa. L. Groza-Ķibere teic: “Ieva Segliņa man pašai ir patīkams pārsteigums, līdz šim nebijām kopā strādājušas. Viņa ir jauka, inteliģenta un daudzsološa. Varētu šķist, ka abas – Lilita un Ieva – spēlē paštēlos, tomēr tā nav.”

Izrādē kā aktieris un reizē mūziķis piedalās čellists Kārlis Auzāns, kurš uz Dailes teātra skatuves nav pirmoreiz (mūziķis piedalījies arī izrādē “Drakula. Svešās asinis”). K. Auzāns ir arī gaidāmās izrādes muzikālās partitūras autors. “Kārlis ar savu brīnišķīgo instrumentu rada kaut ko līdzīgu meditatīvai atmosfērai. Viņš ir kā maskulīnais punkts visā šajā “sieviešu padarīšanā”, izlīdzinot emocionālo vidi,” stāsta režisore, piebilstot, ka šī tomēr neesot tipiska sieviešu izrāde. “Domāju, izrāde sagādās patīkamu pārsteigumu ne vienam vien Lilitas Ozoliņas talanta cienītājam,” teic L. Groza-Ķibere.

Izrāde būs L. Ozoliņas dāvana skatītājam un aktrises pateicība Sargeņģelim par savu likteni. Izrādes kostīmu māksliniece – Jurate Silakaktiņa, gaismu mākslinieks – Mārtiņš Kudiņš. Lugu no krievu valodas tulkojusi Maira Asare.