Nē – eksperimentiem mežā 4
Prātam neaptverama un sirdij nepieņemama ir katra degšana, kur nu vēl tīša dedzināšana.
Bet šobrīd, lūk, biologi un meža saimnieki lauž šķēpus par it kā jauna veida meža dedzināšanu kukaiņu un augu daudzveidības paplašināšanas nolūkos. Biologi Gaujas nacionālā parka teritorijā Cēsu apkaimē pie Strīķupītes Raiskuma pagastā iecerējuši kontrolēti dedzināt 50 gadus vecu priežu audzi, lai, nodegot zemsedzei, tur ieviestos jaunas kukaiņu un augu sugas, kuru eksistencei nepieciešama deguma vide. Nākotnē šāda dedzināšana ieplānota apmēram 250 ha platībā. Tas viss Eiropas Savienības finansējuma ietvaros.
Šis “mežu kopšanas” veids ieviests no Skandināvijas, kur meži aug uz klinšaina pamata. Tur augu un kukaiņu valsts ir visai nabadzīga un to pavairot ir svētīgs darbs.
Latvijā mežaudzes aug citos augšanas apstākļos. Augu, dzīvnieku un kukaiņu vide te ir bagātīga, kaut arī atšķirīga katrā novadā un konkrētajā vietā. Te nav jācīnās par katru kukaini un augu. Visam sugu klāstam nav jāaug un visiem dzīvniekiem nav jāmitinās visur.
Latvijas meži koku sugu sastāva un vecuma ziņā ir ļoti daudzveidīgi. Dod, Dievs, tādus visur! Šie meži savos biotopos glabā ļoti daudzveidīgu faunu un floru, tostarp arī aizsargājamus augus, kukaiņus un dzīvniekus. Meži ir Latvijas lielākā dabas bagātība. Kāpēc tos postīt ar nepārdomātiem, vieniem standartiem pakļautiem eksperimentiem?
Turklāt Latvijā katru gadu izdeg simtiem hektāru meža. Loģiski būtu paskatīties, vai šais degumos jau nedzīvo vēlamie kukaiņi un neaug vēlamie augi, nevis speciāli dedzināt, lai varbūt pēc tam tie tur ieviestos.
Un beidzot retoriskais jautājums: kāpēc visur ir jābūt visam? Ļausim dabai veidoties pašai, piepalīdzot ar gudrām un saprātīgām metodēm, kādas ir klasiskās mežsaimniecības ilgmūžībā pārbaudītās, – mežu kopšana, saprātīga izmantošana un atjaunošana. Tad meži būs vienmēr apritē un priecēs mūs kā krāšņumā, tā bagātībā materiālajā izpratnē. Lai Dievs mums palīdz!
Autors: DZIDRA KRIVMA, mežkope, mežzinātņu doktore
