“Nē, īpašs statuss nav vajadzīgs!” 5
Pēc “Latvijas Avīzes” 29. oktobra numurā publicētās sarunas ar kustības “Eiropas krievu iniciatīva” veidotāju un žurnālistu Igoru Vatoļinu, turpinām publicēt saņemtās vēstules. Lasītājus aicinājām izteikt savas domas par viņa sacīto, piemēram, vai krievu valodai jāpiešķir īpašs statuss.
Tad vismaz reģionālās statusu
Ļ. cien. “Latvijas Avīze”! Ar lielu interesi izlasīju interviju ar Igoru Vatoļinu. Protams, mans viedoklis par krievu valodas nākotni nebūs skats no malas. Jo tā ir mana pirmā valoda, ko es tāpat kā ticību un Latvijas Republikas pilsonību mantoju no vecākiem vecticībniekiem. Manā ģimenē atceras, kāds bija krievu valodas statuss pirmskara parlamentārās LR laikā, un šodienas krievu valodas kā svešvalodas statuss man šķiet ne gluži atbilstošs vēsturiskiem un faktiskiem apstākļiem. Es atbalstu latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu, bet esmu pārliecināts, ka formulējumu “latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda” var papildināt ar tēzi, ka arī krievu valodai ir sava vieta zem Latvijas saules. Arī likumdošanā. Tāpēc es atbalstu Igora Vatoļina izteikto domu, ka krievu valodai derētu reģionālās vai nacionālās minoritātes valodas statuss. Man kā Latvijas krievu vecticībniekam ir rūgti vērot, ka šodien krievu valoda tiek uzskatīta par svešvalodu uz tā fakta pamata, ka karaspēka pārstāvji, kas ar Latvijas valdības piekrišanu ienāca manā zemē 1940. gada jūnijā, runāja krieviski. Bet starp tiem, ko viņi nogalināja un izsūtīja Baigajā gadā, bija daudzi jo daudzi krieviski runājošo. Arī vecticībnieku.
Patiesā cieņā
Vladimirs Sokolovs, Pilsoņu un nepilsoņu savienības vadītājs
Arī latviešu valoda ir bagātība, Vatoļina k-gs!
Man šķiet, ka Vatoļina k-gs lavierē tāpat kā Ušakovs (Vatoļina vērtējums). Krievijas oficiālās politikas atbalstīšana lien ārā kā āža kāja, piemēram, Krimas jautājumā. “Krievu valoda ir Latvijas bagātība,” saka I. Vatoļins. Neapšaubāmi, jebkuras valodas zināšanas ir bagātība. Arī latviešu valoda ir bagātība, tikai to joprojām negrib atzīt, manuprāt, vairākums krievu. Vismaz “Saskaņas” līderi un daži simttūkstoši to klaji pierādīja pavisam nesen valodu referendumā. Diemžēl to negrib saprast ne tikai pēc okupācijas Latvijā ieplūdinātais miljons, bet arī daļa latviešu! Vajadzētu vienmēr atgādināt, ka Latvija ir vienīgā neatkarīgā valsts Eiropā, kurā pamattauta ir ap 50%, bet tautas saglabāšanās un izdzīvošana ir iespējama tikai pie 75% līmeņa! Studējiet patieso pasaules vēsturi un pamēģiniet iedziļināties un izprast arī mazas tautas problēmas, Vatoļina k-gs! Īpaši tās tautas likteni, kuras vidū jūs dzīvojat.
Ādolfs Ločmelis
Jūrmalā
Jālikvidē okupācijas sekas
Mūsdienās runāt par krievu valodas tiesībām Latvijā motivē PSRS (Krievijas) īstenotās Latvijas okupācijas, kolonizācijas un rusifikācijas nelikvidētās sekas. I. Vatoļins iesaka šo problēmu risināt evolūcijas ceļā, nelikvidētās sekas pakāpeniski leģitimējot. Tas jau ir mēģināts teju 25 gadus, taču – neveiksmīgi, kā liecina referendums par krievu valodu kā otro valsts valodu. Ja īpaša statusa piešķiršanu krievu valodai pieprasītu Krievijā, kur pamatnācija ir krievi un tās lietošanu un pastāvēšanu apdraudētu, piemēram, ķīniešu vai latviešu valoda un mentalitāte, tad atbilde viennozīmīgi būtu: jā, krievu valodai jāpiešķir īpašs statuss! Ja krievi par savu dzīvesvietu izvēlējušies citu valsti ar citu pamatnācijas valodu un mentalitāti, tad atbilde ir tikai: nē, krievu valodai nav jāpiešķir īpašs statuss!
Andrejs Lucāns
Burtniekos
