Latvijā
Sabiedrība

Bēgļu atbalstītāju rindās arī Latvijas valstiskuma nīdējs Giļmans un Ždanokas palīgs Kuzmins 21

Foto – Timurs Subhankulovs

Sestdien vairāk nekā 50 cilvēku pie Raiņa pieminekļa pulcējās gājienam, lai aicinātu Eiropas valstu valdības nodrošināt bēgļiem drošu un legālu ceļu uz patvēruma valstīm. Gājienā lielākoties piedalījās jauni cilvēki, tostarp ārzemju studenti, nesot plakātus ar aicinājumiem būt līdzjūtīgiem un ievērot bēgļu cilvēktiesības.

Pasākumu rīkoja domubiedru grupa “Gribu palīdzēt bēgļiem”. Viens no dalībniekiem Artis Tauriņš uzsvēra, ka ar akciju tās rīkotāji esot vēlējušies parādīt, ka ne jau visi cilvēki Latvijā ir pret bēgļu uzņemšanu. “Mēs arī neesam par pilnībā atvērtām robežām. Jābūt labākai procedūrai – patvēruma meklētāju iepriekšējā darbība jāizvērtē rūpīgāk. Kad viņi ir nonākuši Latvijā, jābūt arī pēc iespējas efektīvākai integrācijas procedūrai,” sacīja A. Tauriņš.

Pasākumam lielu uzmanību bija pievērsuši žurnālisti, kā arī policija, kura gājienu pavadīja no Raiņa bulvāra cauri Vecrīgai un gar Brīvības pieminekli. Pirms gājiena satiku vienu no tā dalībniecēm Madaru Peipiņu, kura uzsvēra, ka uz pasākumu ieradusies, lai atbalstītu vērtības, kurām viņa tic – cieņu pret cilvēkiem un mīlestību. Jautāta, vai viņa būtu gatava pie sevis vai saviem radiem uzņemt kādu no bēgļiem, M. Peipiņa atbildēja, ka viņai gan neesot tādas iespējas, taču viņa esot ziedojusi organizācijām, kuras rūpējas par pārtikas pakām patvēruma meklētājiem. Pie pieminekļa satiku arī Rīgā strādājošo latgalieti Veroniku Jurču, kura uzsver, ka pieder katoļu konfesijai un uz atbalsta akciju bēgļiem ieradusies kopā ar māsu, lai paustu savu cilvēcīgo attieksmi pret iebraucējiem, kuriem nepieciešama palīdzība. Viņasprāt, ikvienam kristietim savā dzīvē ir jāglābj vismaz viens cilvēks. “Stāvēju uz barikādēm, iestājos par cilvēciskām vērtībām. Par latvisku Latviju ar cilvēcīgām vērtībām, nevis fašistiskām vērtībām. Mums bēgļi ir jāuzņem,” teic V. Jurča. Viņa uzskata, ka muļķīgs esot eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas aicinājums paņemt kādu no bēgļiem savā ģimenē. To viņa nedarīšot, taču varētu palīdzēt ar naudas līdzekļiem kādam fondam, kurš rūpējas par patvēruma meklētājiem, kā arī būt par brīvprātīgo mentoru, lai palīdzētu patvēruma meklētājiem integrēties Latvijas sabiedrībā. “Esmu gatava patvēruma meklētājus uzņemt pie sevis ģimenē brīvdienās, lai parādītu mūsu tradīcijas un virtuvi,” teica V. Jurča. Uz jautājumu, vai viņa piedāvātu patvēruma meklētājiem arī nogaršot Latgales tradicionālo dzērienu – šmakovku, viņa atbild apstiprinoši.

Gājiena priekšgalā tika nesta papīra laiva, kura simbolizē patvēruma meklētāju grūto ceļu uz Eiropu, bet uz kāda plakāta rakstīts: “Jēzus arī bija bēglis”, “Cilvēktiesības attiecas uz visiem”, “Bēgļi arī ir cilvēki” utt.

Kāda vecāka gadagājuma sieviete gājiena dalībniekiem veltīja rupjības. Tikmēr “Antiglobālistu” pārstāvis Andris Orols skaļi neuzvedās, bet notiekošo filmēja. Gājiens mierīgi vijās cauri Vecrīgas ielām, bet pie Brīvības pieminekļa to sagaidīja antiglobālistu grupa, kura mēģināja aizšķērsot ceļu, saucot, ka bēgļu uzņemšanas atbalstītājus nedrīkst laist pie Latvijas brīvības simbola. “Jūs paejiet malā, tūlīt sāksies karš,” iekliedzās aktīvists Sigurds Graudiņš, kurš uz savas sejas bija uzkrāsojis melnas svītras. Iejaucās policija, un astoņiem protestētājiem arī nepietika spēku, lai aizšķērsotu ceļu – gājiena dalībnieki aizgāja gar malu. “Es esmu nostājies uz kara takas, jo mana tauta tiek iznīcināta,” izvēli nokrāsot seju skaidroja S. Graudiņš. No protestētājiem izskanēja versija, ka gājiena dalībnieki pārstāvot organizācijas, kas esot finansiāli ieinteresētas bēgļu uzņemšanā.

Gājienā piedalījās arī zināmais Latvijas valstiskuma nīdējs Aleksandrs Giļmans. Viņš atbalstot bēgļu uzņemšanu. Viņš ir pārliecināts, ka atbraucēji veiksmīgi iekļausies krievu kopienā. Cits krievisko organizāciju aktīvists – Eiropas Parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas palīgs Aleksandrs Kuzmins – atzīst, ka esot ieradies uz pasākumu kā privātpersona. “Latvijai ir jāuzņemas daļa no atbildības, tostarp par to, ka tika īstenota karadarbība Irākā, kam sekas bija “Islāma valsts” rašanās, un to var izdarīt, uzņemot zināmu daļu bēgļu,” uzskata A. Kuzmins. Jautāts par Krievijas intervenci Sīrijā, kura pastiprinājusi bēgļu krīzi, bombardējot arī Sīrijas opozīcijas pozīcijas, A. Kuzmins atbildēja: “Es zinu par šiem pārmetumiem, tie būtu jāizmeklē, tāpat kā par NATO valstīm. Jābūt vienādai objektīvai attieksmei.”

 

Galerijas nosaukums
LA.lv