Kultūra
Kultūrpolitika

Vai Krievijas filmas uzņemšana Kuldīgā turpināsies? Dace Eversa par lomu filmā 16

Filmas pirmie kadri pagājšnedēļ tapa Ēdoles pilī. Foto – Kristīne Žilde-Krēvica (TV3)

Potenciāls apdraudējums propagandas karā vai gluži vienkārši vēstures lappuses, kuras mēs labprātāk aizmirstu? Uz šādu jautājumu šonedēļ nācās atbildēt tiem Latvijas pārstāvjiem, kas iesaistīti Krievijas filmas tapšanā. Iesaistīto ir gana daudz: no Kuldīgas un Ēdoles iedzīvotājiem, kuri iesaistījušies masu skatos, Latvijas aktieriem (uzņemšanā piedaloties Enriko Avots, Dace Eversa, Jānis Jarāns, Rihards Lepers, Leonīds Lencs, Leons Leščinskis, Rūdolfs Plēpis) līdz Kuldīgas novada domei, Kultūras ministrijai un pat Drošības policijai, kas brīdinājusi novada pašvaldību par iespējamu Latviju un latviešus nomelnojošu propagandu filmas saturā.

Kā vēstīja ”TV3 Ziņas”, seriāla “Parāde Alē” filmēšanu (pirmie kadri pagājšnedēļ tapa Ēdoles pilī) pēc Krievijas Pirmā kanāla pasūtījuma Latvijā veic SIA “Westline Production”. Reģistrēta vien pirms trim mēnešiem, kompānija pieder diviem Krievijas pilsoņiem – Oļegam Gazem un Aleksandram Robakam. Taču filmas sižets traktējams pretrunīgi un pilnīgi noteikti pieder Latvijas vēstures sāpīgākajām lappusēm. Scenārijā paredzēts – ir 1941. gads, PSRS teritorijā iebrūk nacistiskā Vācija, bet Latvijas mazpilsētā aizkavējusies Krievijas cirka trupa, kuras sastāvā ir arī ebreji, un vietējie nacistu atbalstītāji iesaistās ebreju vajāšanā.

Drošības policijas vēstulē Kuldīgas novada domei teikts: “Iepazīstoties ar minētās filmas scenāriju, ir jāsecina, ka filmā atainotie notikumi var tikt izmantoti un, visticamāk, arī tiks izmantoti, lai pastiprinātu Krievijas izplatītos negatīvos vēstījumus par Latviju – latviešu simpātijām pret fašismu un latviešu vispārēju, aktīvu dalību genocīdā pret ebrejiem.”

“Ir sliktie un labie latvieši”

Scenārija autors un režisors Oļegs Gaze TV3 teicis: “Bija pirmais scenārija variants, kurā es, slikti orientējoties Latvijas vēstures un politikas reālijās, biju iekļāvis epizodes, kas bija sāpīgas un nepatīkamas latviešiem. Es pieaicināju latviešu vēsturnieku un scenāriju izlaboju. Nekas ne par milimetru te netiks darīts tā, lai tiktu aizskarti latvieši vai Latvijas valsts.”

Tomēr spilgtākais personāžs seriālā, kas neglaimo Latvijai, esot atstāts. Viņš kļūst par fašistu līdzskrējēju un dodas šaut ebrejus ar vēl lielāku degsmi nekā paši nacisti. Filmas veidotāji gan nesaskatot tajā kādu politisku uzstādījumu. Aleksandrs Robaks teicis: “Bez šaubām, tur ir sliktie un labie latvieši. Viens no varoņiem, latvietis, ir pret padomju varu un pret ebrejiem. Viņš izveido savu kaujinieku grupu. Viņa māte, latviete, vēlas viņu vest uz pareizā ceļa. Ir arī mācītājs, kurš pastāvīgi ar viņu runā… Beigās māte no viņa atsakās, no tāda dēla.”

“Es saprotu, par ko varētu būt satraukums,” telefonsarunā man saka aktrise Dace Eversa, kas pēc sižeta tēlo māti latviešu puisim, kurš iesaistīts ebreju nogalināšanā (pašu slepkavu filmā paredzēts atveidot Krievijas aktierim). “Taču, lasot scenāriju, man neradās priekšstats, ka būtu mēģināts nomelnot latviešus. Patiesībā rodas priekšstats, ka tas puisis ir slims, viņam ir patoloģisks naids pret ebrejiem, un tam nav nekāda sakara ar viņa tautību. Mans atveidojamais mātes tēls ir pilnīgi saprātīga sieviete, kuru šausmina dēla agresija. Protams, man kā latvietei var rasties nepatīkamas sajūtas, taču – vai varam teikt, ka šādu gadījumu nebija?”

Dacei Eversai būtu jāsāk filmēties rīt Kuldīgā, taču pagaidām vēl nav zināms, kā projekts attīstīsies. Novada domes priekšsēdētājas pirmais vietnieks Viktors Gotfridsons pēc ilgstas apspriedes ar filmēšanas grupu apstiprināja novada domes priekšsēdētājas Ingas Bērziņas sacīto, ka pašvaldība ņēmusi vērā DP vēstuli un izlēmusi nesadarboties ar filmas veidotājiem. “Mēs viņus informējām, ko nozīmē šis lēmums, proti, ka pašvaldības institūcijas neiesaistīsies kārtības uzturēšanā, ielu slēgšanā un tamlīdzīgi. Ja viņi to var nodrošināt ar privātu pakalpojumu palīdzību, būtiski netraucējot pilsētnieku dzīvei, mēs arī to neaizliegsim,” sacīja Gotfridsons, uzsverot, ka pašvaldība šajā gadījumā pilnīgi norobežojas no politisko jautājumu risināšanas un paļaujas uz DP ieteikumiem.

Uzvara informatīvajā karā?

Radošajai grupai Kuldīgas domes lēmums rada nozīmīgus sarežģījumus, jo ir ainas, kuras bez pašvaldības atbalsta nofilmēt nav iespējams, norāda ražošanas menedžeris Didzis Eglītis. Tādējādi producentiem nāksies pārcelt filmēšanu uz citu vietu, kas, visticamāk, nebūs Latvijā.

Vai tā DP būs izpildījusi savu pienākumu, novēršot vienu it kā informatīvā kara epizodi Latvijā? Iespējams, tieši pretēji, uzskata vēsturnieks Aigars Urtāns, kuru filmas producenti pieaicinājuši par scenārija konsultantu.

“Sākotnēji scenārijā tiešām bija no Latvijas vēstures traktējuma viedokļa nepieņemamas interpretācijas. Taču filmas veidotāji, uzskatu, attiekušies pret savu darbu ļoti atbildīgi: arī Latvijā tika meklēts vēsturnieks, kurš varētu šīs epizodes koriģēt, jo viņu mērķis ir mākslas filma, nevis propagandas projekts,” stāsta Urtāns.

Vēsturnieks piebilst, ka viņa ieteikumi un precizējumi esot ņemti vērā un līgums bijis noslēgts tādējādi, ka viņš arī piedalītos epizožu filmēšanā un vajadzības gadījumā varētu veikt operatīvas korekcijas. Ja filmēšanu pārcels uz kādu Krievijas pilsētu, iespējas turpmāk ietekmēt sižetu latviešiem būtībā vairs nebūs – Urtāns norāda, ka viņš tādā gadījumā atbildību par uzfilmēto materiālu un tajā veiktajām korekcijām neuzņemsies un pilnībā norobežosies no šā projekta.

Ražošanas menedžerim Eglītim vakar bija pēdējā darbadiena projektā – viņam ar producentiem neesot izdevies vienoties par atsevišķiem līguma punktiem, kuri saistīti ar iespējām ietekmēt satura nianses un seriāla pirmsnodošanas versiju montāžas procesā, tomēr filmas radošās grupas darbību viņš vērtē kā ļoti profesionālu un teic – ir redzams, ka iecerēta mākslas filma ar zināmu romantizētu ievirzi, nevis propagandas gabals.

Arī Dacei Eversai radies priekšstats, ka iecerēta patiešām augstvērtīga mākslas filma. “Protams, var jautāt – vai filmu par šādiem latviešu vēsturē sāpīgiem jautājumiem vajadzētu uzņemt citas tautības pārstāvjiem. Taču – ja paši neuzņemam?” prāto aktrise. Viņa gan piekrīt: scenārijs ir tikai viena sastāvdaļa, gatavajā filmā ļoti svarīga kā režisora nostādne, tā arī materiāla montāža.

Kultūra – pēdējais sadarbības bastions

Jāpiebilst, ka vīzas filmas komandai izkārtoja ar Latvijas Kultūras ministrijas (KM) palīdzību. KM valsts sekretāra vietnieks starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Uldis Lielpēters skaidro, ka ministrijas sniegtais atbalsts ērtākai vīzu noformēšanai Krievijas filmēšanas grupai pamatots ar 2007. gadā noslēgto ES un Krievijas sadarbības līgumu. “Protams, tas bija, ja tā var izteikties, gaišākais brīdis ES un Krievijas attiecībās,” atzīst Lielpēters. “Tikai pēc tam nāca 2008. gada notikumi Gruzijā un 2014. gada notikumi Ukrainā. Taču līgums nav denonsēts. Kamēr tas spēkā, mēs uzskatām par pareizu nesaraut visas saiknes, un, lai cik saspringtas attiecības būtu citās jomās, saziņa un sadarbība kultūras jomā tiek uzturēta visilgāk.”

Lielpēters atgādināja, ka atbalstu KM sniedz arī citu valstu, kurām ar Latviju ir vīzu režīms, kultūras apmaiņas projektiem. Turklāt ir iespēja atgūt daļu filmas uzņemšanā Latvijā nomaksāto nodokļu. “Protams, ja redzēsim, ka mūsu labticīgā sistēma tiek ļaunprātīgi izmantota, būsim spiesti to pārveidot,” piebilda Lielpēters, atgādinot, ka kino industrijā par ārzemju projektu piesaistīšanu mēs sacenšamies arī ar kaimiņiem, citstarp igauņiem, poļiem, ungāriem.

Jāpiebilst, ka “Parāde Alē” nav Krievijas un Latvijas kopprodukcija un tās uzņemšanu nav atbalstījis Nacionālais kinocentrs.

Galerijas nosaukums

Viedoklis

Piedalīties vai ne – katra brīva izvēle

Jāpiebilst, ka pērn medijos līdzīgas diskusijas izraisīja Krievijas seriāls par Federālo drošības dienestu “Netiesājamie”, kura pēdējās sērijas arī tika uzņemtas Latvijā. Kā ziņoja “lsm.lv”, krievu producenti “Central Partnership” vēstīja, ka scenāriju konsultē bijušais dienesta līdzstrādnieks Andrejs Lugovojs, kuru Lielbritānija uzskata par galveno aizdomās turēto Kremļa kritiķa Aleksandra Ļitviņenko slepkavības lietā. Viens Latvijas pārstāvis – kinorežisors Dāvis Kaņepe – pēc scenārija izlasīšanas no dalības projektā atteicās. Vairāki kino nozarē strādājošie LTV atzinuši – ziemā vietējā tirgū darba ir maz, tāpēc šādi kopprojekti ir maizes darbs. Seriāls “Netiesājamie” tika uzņemts par privātu naudu, un piedalīties vai ne – tā ir katra paša izvēle, teica Nacionālā kino centra (NKC) vadītāja, kinozinātniece Dita Rietuma: “Šeit neviens nevar nostāties blakus un rādīt ar pirkstu – ai, ai, ai, tā nevar darīt! Visi ir pieauguši cilvēki, mēs dzīvojam demokrātiskā valstī. Cilvēkam ir jāprot izdarīt izvēles un pieņemt lēmumus – vai viņš spēj savienot savu darbu ar sirdsapziņas grēmām, vai šādu grēmu nav, viss ir brīnišķīgi un viņš vienkārši piedalās filmas vai seriāla uzņemšanā.” Attiecībā uz kino projektiem, kas piesakās valsts atbalstam ārzemju filmu uzņemšanai, NKC kā atbildi uz arvien augošo Kremļa propagandu konkursa statūtos iestrādājis nosacījumu, ka līdzfinansējumu nevar saņemt arī projekti, kas “satur cilvēka cieņu pazemojošu propagandu vai izrāda necieņu pret Latvijas nacionālajām vērtībām un Latvijas simboliem”.

LA.lv