Filmas pirmie kadri pagājšnedēļ tapa Ēdoles pilī. Foto – Kristīne Žilde-Krēvica (TV3)

Vai Krievijas filmas uzņemšana Kuldīgā turpināsies? Dace Eversa par lomu filmā 54

Potenciāls apdraudējums propagandas karā vai gluži vienkārši vēstures lappuses, kuras mēs labprātāk aizmirstu? Uz šādu jautājumu šonedēļ nācās atbildēt tiem Latvijas pārstāvjiem, kas iesaistīti Krievijas filmas tapšanā. Iesaistīto ir gana daudz: no Kuldīgas un Ēdoles iedzīvotājiem, kuri iesaistījušies masu skatos, Latvijas aktieriem (uzņemšanā piedaloties Enriko Avots, Dace Eversa, Jānis Jarāns, Rihards Lepers, Leonīds Lencs, Leons Leščinskis, Rūdolfs Plēpis) līdz Kuldīgas novada domei, Kultūras ministrijai un pat Drošības policijai, kas brīdinājusi novada pašvaldību par iespējamu Latviju un latviešus nomelnojošu propagandu filmas saturā.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Kā vēstīja ”TV3 Ziņas”, seriāla “Parāde Alē” filmēšanu (pirmie kadri pagājšnedēļ tapa Ēdoles pilī) pēc Krievijas Pirmā kanāla pasūtījuma Latvijā veic SIA “Westline Production”. Reģistrēta vien pirms trim mēnešiem, kompānija pieder diviem Krievijas pilsoņiem – Oļegam Gazem un Aleksandram Robakam. Taču filmas sižets traktējams pretrunīgi un pilnīgi noteikti pieder Latvijas vēstures sāpīgākajām lappusēm. Scenārijā paredzēts – ir 1941. gads, PSRS teritorijā iebrūk nacistiskā Vācija, bet Latvijas mazpilsētā aizkavējusies Krievijas cirka trupa, kuras sastāvā ir arī ebreji, un vietējie nacistu atbalstītāji iesaistās ebreju vajāšanā.

Drošības policijas vēstulē Kuldīgas novada domei teikts: “Iepazīstoties ar minētās filmas scenāriju, ir jāsecina, ka filmā atainotie notikumi var tikt izmantoti un, visticamāk, arī tiks izmantoti, lai pastiprinātu Krievijas izplatītos negatīvos vēstījumus par Latviju – latviešu simpātijām pret fašismu un latviešu vispārēju, aktīvu dalību genocīdā pret ebrejiem.”

“Ir sliktie un labie latvieši”

CITI ŠOBRĪD LASA

Scenārija autors un režisors Oļegs Gaze TV3 teicis: “Bija pirmais scenārija variants, kurā es, slikti orientējoties Latvijas vēstures un politikas reālijās, biju iekļāvis epizodes, kas bija sāpīgas un nepatīkamas latviešiem. Es pieaicināju latviešu vēsturnieku un scenāriju izlaboju. Nekas ne par milimetru te netiks darīts tā, lai tiktu aizskarti latvieši vai Latvijas valsts.”

Tomēr spilgtākais personāžs seriālā, kas neglaimo Latvijai, esot atstāts. Viņš kļūst par fašistu līdzskrējēju un dodas šaut ebrejus ar vēl lielāku degsmi nekā paši nacisti. Filmas veidotāji gan nesaskatot tajā kādu politisku uzstādījumu. Aleksandrs Robaks teicis: “Bez šaubām, tur ir sliktie un labie latvieši. Viens no varoņiem, latvietis, ir pret padomju varu un pret ebrejiem. Viņš izveido savu kaujinieku grupu. Viņa māte, latviete, vēlas viņu vest uz pareizā ceļa. Ir arī mācītājs, kurš pastāvīgi ar viņu runā… Beigās māte no viņa atsakās, no tāda dēla.”

“Es saprotu, par ko varētu būt satraukums,” telefonsarunā man saka aktrise Dace Eversa, kas pēc sižeta tēlo māti latviešu puisim, kurš iesaistīts ebreju nogalināšanā (pašu slepkavu filmā paredzēts atveidot Krievijas aktierim). “Taču, lasot scenāriju, man neradās priekšstats, ka būtu mēģināts nomelnot latviešus. Patiesībā rodas priekšstats, ka tas puisis ir slims, viņam ir patoloģisks naids pret ebrejiem, un tam nav nekāda sakara ar viņa tautību. Mans atveidojamais mātes tēls ir pilnīgi saprātīga sieviete, kuru šausmina dēla agresija. Protams, man kā latvietei var rasties nepatīkamas sajūtas, taču – vai varam teikt, ka šādu gadījumu nebija?”

Dacei Eversai būtu jāsāk filmēties rīt Kuldīgā, taču pagaidām vēl nav zināms, kā projekts attīstīsies. Novada domes priekšsēdētājas pirmais vietnieks Viktors Gotfridsons pēc ilgstas apspriedes ar filmēšanas grupu apstiprināja novada domes priekšsēdētājas Ingas Bērziņas sacīto, ka pašvaldība ņēmusi vērā DP vēstuli un izlēmusi nesadarboties ar filmas veidotājiem. “Mēs viņus informējām, ko nozīmē šis lēmums, proti, ka pašvaldības institūcijas neiesaistīsies kārtības uzturēšanā, ielu slēgšanā un tamlīdzīgi. Ja viņi to var nodrošināt ar privātu pakalpojumu palīdzību, būtiski netraucējot pilsētnieku dzīvei, mēs arī to neaizliegsim,” sacīja Gotfridsons, uzsverot, ka pašvaldība šajā gadījumā pilnīgi norobežojas no politisko jautājumu risināšanas un paļaujas uz DP ieteikumiem.