Foto – Juris Lorencs

Juris Lorencs: Ne no naftas vien tauta dzīvo 0

Baltkrievija nupat nopirkusi 80 000 tonnu naftas nevis no Krievijas, bet gan no Irānas. Paredzams, ka to nogādās Odesas vai Ventspils ostā un tālāk jau ar dzelzceļa cisternām uz Baltkrieviju. Salīdzinot ar Krievijas naftu, pirkuma cena gan varētu būt ap 30 procentiem dārgāka. Tātad lēmumam ir politisks raksturs. Vēl viens mēģinājums iespītēt “lielajam brālim” – Krievijai. Vēl viens nepatīkams, tomēr sīks bites dzēliens lāča dibenā pēc tam, kad Baltkrievija paziņoja par bezvīzu režīma iedibināšanu ar 80 pasaules valstīm. Sīks tāpēc, ka pagājušajā gadā Baltkrievija no Krievijas nopirka 18 miljonus tonnu naftas.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Bet ne jau no naftas vien tauta dzīvo, bet pirmām kārtām no savas kultūras un valodas, kas ir valstiskuma apziņas pamatā. Lai gan Baltkrievija līdz ar Krieviju un Ukrainu bija viena no trim PSRS likvidācijas iniciatorēm (turklāt pats lēmums tika pieņemts tieši Belovežas gāršā Baltkrievijā!), gandrīz visus iegūtās neatkarības gadus tās vadība maz darījusi, lai veicinātu baltkrievu tautas nacionālo paš­apziņu un stiprinātu no ikdienas aprites izspiesto valodu. Paradoksāli, bet šajā ziņā daudz labāk veicies, piemēram, bijušajām Centrālāzijas republikām, kuras tolaik pat nedomāja par aiziešanu no Padomju Savienības.

Pirms gadiem divdesmit savas valdīšanas sākumā prezidents Aleksandrs Lukašenko esot izteicies, ka baltkrievu valodā “nevarot izteikt neko nozīmīgu”. Tikai pēdējos gados Baltkrievijas politikas veidotāji ir sapratuši, ka tauta bez savas identitātes un valodas ir ne tikai viegli manipulējama, bet ātri var zaudēt savu neatkarību. Pagaidām visa Baltkrievija vairāk atgādina Austrumukrainu, kurā dzīvojošie cilvēki pat varbūt uzskata sevi par ukraiņiem vai vismaz piederīgiem šai valstij, tomēr ikdienā runā krieviski un atrodas krievvalodīgo mediju telpā.

CITI ŠOBRĪD LASA

2014. gada vasarā pēc notikumiem Krimā un Donbasā Lukašenko pirmo reizi teica publisku runu nevis krievu, bet pārsteidzoši labā baltkrievu valodā. Tad arī mūsu kaimiņvalstī sākās varas iestāžu atbalstītais “lienošās baltkrievizācijas” process, kā to ironiski, bet patiesībā ar dusmām dēvē Krievijas politologi. Minskas publiskajā telpā krievu valodas uzrakstus pamazām nomaina baltkrievu, palielinās valodas īpatsvars valstij piederošajos masu medijos. Tomēr no 250 Minskas vidusskolām pagaidām tikai piecās mācības pilnībā notiek baltkrievu valodā, vēl dažās ir baltkrievu valodas klases.

Vēsture liecina – lai kādas tautas valoda daudzmaz atkarotu savas pozīcijas, vajadzīga vismaz viena paaudze, kas pilnībā iziet nacionālo skolu no pirmās līdz pēdējai klasei. Tie paši krievu eksperti vairākkārt norādījuši, ka Maidana revolūcijas saknes esot meklējamas tieši ukraiņu skolā, kas neatkarības gados esot radījusi jaunu, brīvību alkstošu paaudzi.

Vai to sapratīs arī Lukašenko un citi politikas veidotāji Minskā? Varbūt. Par to, ka baltkrievi spēj reāli paraudzīties uz lietām un vajadzības gadījumā mainīties, liecina nesenie amatpersonu izteikumi par iespējamu nupat ieviestā bezvīzu režīma attiecināšanu nevis uz pieticīgajām piecām dienām, bet veselām četrpadsmit. Kā iemesls tiek minēts fakts, ka parastais ārstēšanās kurss Baltkrievijas sanatorijās esot desmit dienas, un tieši tas varētu interesēt ārzemju viesus. Tiesa, lai “izdakterētu” jau pašu Baltkrieviju, arī būs vajadzīgi vismaz desmit gadi ilga, pacietīga darba.