Mobilā versija
-0.4°C
Renāte, Modrīte, Mudrīte
Otrdiena, 24. oktobris, 2017
23. februāris, 2017
Drukāt

Juris Lorencs: Ne no naftas vien tauta dzīvo

Foto - Juris LorencsFoto - Juris Lorencs

Baltkrievija nupat nopirkusi 80 000 tonnu naftas nevis no Krievijas, bet gan no Irānas. Paredzams, ka to nogādās Odesas vai Ventspils ostā un tālāk jau ar dzelzceļa cisternām uz Baltkrieviju. Salīdzinot ar Krievijas naftu, pirkuma cena gan varētu būt ap 30 procentiem dārgāka. Tātad lēmumam ir politisks raksturs. Vēl viens mēģinājums iespītēt “lielajam brālim” – Krievijai. Vēl viens nepatīkams, tomēr sīks bites dzēliens lāča dibenā pēc tam, kad Baltkrievija paziņoja par bezvīzu režīma iedibināšanu ar 80 pasaules valstīm. Sīks tāpēc, ka pagājušajā gadā Baltkrievija no Krievijas nopirka 18 miljonus tonnu naftas.

Bet ne jau no naftas vien tauta dzīvo, bet pirmām kārtām no savas kultūras un valodas, kas ir valstiskuma apziņas pamatā. Lai gan Baltkrievija līdz ar Krieviju un Ukrainu bija viena no trim PSRS likvidācijas iniciatorēm (turklāt pats lēmums tika pieņemts tieši Belovežas gāršā Baltkrievijā!), gandrīz visus iegūtās neatkarības gadus tās vadība maz darījusi, lai veicinātu baltkrievu tautas nacionālo paš­apziņu un stiprinātu no ikdienas aprites izspiesto valodu. Paradoksāli, bet šajā ziņā daudz labāk veicies, piemēram, bijušajām Centrālāzijas republikām, kuras tolaik pat nedomāja par aiziešanu no Padomju Savienības.

Pirms gadiem divdesmit savas valdīšanas sākumā prezidents Aleksandrs Lukašenko esot izteicies, ka baltkrievu valodā “nevarot izteikt neko nozīmīgu”. Tikai pēdējos gados Baltkrievijas politikas veidotāji ir sapratuši, ka tauta bez savas identitātes un valodas ir ne tikai viegli manipulējama, bet ātri var zaudēt savu neatkarību. Pagaidām visa Baltkrievija vairāk atgādina Austrumukrainu, kurā dzīvojošie cilvēki pat varbūt uzskata sevi par ukraiņiem vai vismaz piederīgiem šai valstij, tomēr ikdienā runā krieviski un atrodas krievvalodīgo mediju telpā.

2014. gada vasarā pēc notikumiem Krimā un Donbasā Lukašenko pirmo reizi teica publisku runu nevis krievu, bet pārsteidzoši labā baltkrievu valodā. Tad arī mūsu kaimiņvalstī sākās varas iestāžu atbalstītais “lienošās baltkrievizācijas” process, kā to ironiski, bet patiesībā ar dusmām dēvē Krievijas politologi. Minskas publiskajā telpā krievu valodas uzrakstus pamazām nomaina baltkrievu, palielinās valodas īpatsvars valstij piederošajos masu medijos. Tomēr no 250 Minskas vidusskolām pagaidām tikai piecās mācības pilnībā notiek baltkrievu valodā, vēl dažās ir baltkrievu valodas klases.

Vēsture liecina – lai kādas tautas valoda daudzmaz atkarotu savas pozīcijas, vajadzīga vismaz viena paaudze, kas pilnībā iziet nacionālo skolu no pirmās līdz pēdējai klasei. Tie paši krievu eksperti vairākkārt norādījuši, ka Maidana revolūcijas saknes esot meklējamas tieši ukraiņu skolā, kas neatkarības gados esot radījusi jaunu, brīvību alkstošu paaudzi.

Vai to sapratīs arī Lukašenko un citi politikas veidotāji Minskā? Varbūt. Par to, ka baltkrievi spēj reāli paraudzīties uz lietām un vajadzības gadījumā mainīties, liecina nesenie amatpersonu izteikumi par iespējamu nupat ieviestā bezvīzu režīma attiecināšanu nevis uz pieticīgajām piecām dienām, bet veselām četrpadsmit. Kā iemesls tiek minēts fakts, ka parastais ārstēšanās kurss Baltkrievijas sanatorijās esot desmit dienas, un tieši tas varētu interesēt ārzemju viesus. Tiesa, lai “izdakterētu” jau pašu Baltkrieviju, arī būs vajadzīgi vismaz desmit gadi ilga, pacietīga darba.

Pievienot komentāru

Monika Zīle: Vērtīgs ceļa spieķis (1)Vai tiešām pienācis laiks saprast, ka nav tādas profesijas, kas garantē palikšanu izvēlētajā nodarbē līdz pensijai?
Uldis Šmits: Bet igauņi...Labāk pieaicināt pāris tūkstošus lietpratēju prioritārā nozarē nekā padarīt visu ekonomiku atkarīgu no viesstrādniekiem
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Trīs lietas, kas jāizdara vīrietim

Latvijas lielāko pelnītāju vidū šogad pirmo reizi iekļuvis bijušā politiķa Aināra Šlesera dēls Edvards, ar nopelnītiem 10,787 miljoniem eiro sarakstā ierindojoties 6. vietā. Šis fakts publicēts žurnālā “100 Latvijas lielākie pelnītāji”. Lielā pelnītāja godu E. Šleseram sarūpējusi SIA “Regma 1”, kurā viņam pieder 70% kapitāldaļu. Pārējie 30% pieder bijušajam politiķim, viesnīcā “Rīdzene” noklausīto sarunu varonim Aināram Šleseram, viņa sievai un otram dēlam.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (5)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Māris Antonevičs: "Jaunās sejas" gaidotIzmaiņas mediju uzburtajā pasaules kārtībā – izrādās, ka jauni, spilgti līderi ne vienmēr ir liberāli.
Draugiem Facebook Twitter Google+