Voldemārs Krustiņš: Ne par saimniekiem, bet sulaiņiem? 18
Cīņas ap nekustamo īpašumu pārdošanu ārzemniekiem pilsētās un laukos turpinās. Par tām arī pagājšnedēļ nāca ziņas no Saeimas. Ir cilvēki, tostarp arī mūsu lasītāju vidū tādu nav maz – kaut pēc telefona signāliem spriežot –, kas savu nacionālo jūtu un domu dēļ ir nobažījušies. Viņi atzīstas, ka jūtas apdraudēti, jūtas kā saliņas ārzemju īpašumu platībās. Pēc Latvijas valsts nodibināšanas latviešus veicināja kļūt par saimniekiem savā zemē, bet tagad notiek pilnīgi pretējais, redakcijai protestē lasītāji un “LA” līdzjutēji. Viņi zobojas, ka uzpircējus tagad pārdēvē par investētājiem, bez kuru aktivitātēm Latvija, lūk, nebūtu dzīvotspējīga. A. Šlesers pēdējā laikā dažādos medijos iestājas par nekustamo īpašumu tirgošanu kā investīciju piesaistes paņēmienu un viņa kritizētājiem pirms Saeimas vēlēšanām ir daudz ko iebilst. Pārmetumi adresēti arī redakcijai, ka neatmasko A. Šleseru. Par ko?
A. Šlesers apgalvojot, ka īpašumu tirdzniecības ienākumi nodrošinot darba vietas. Jautājums: kādas un kam? Un – vai tādas mums vajadzīgas? Un tas ir jautājums arī valdības (pašreizējās, Straujumas) partijām un ministriem. Cilvēki stāsta: esot solīts, ka aizbraucēji uz ārzemēm varēšot atgriezties dzimtenē, turklāt ar “cilvēka cienīgām” algām. Šlesers solot – darbu auklēm, istabmeitām, dažādiem ārzemnieku apkalpotājiem. Ar labajām algām gan. Man vaicā – Krustiņ, vai ir likums, ka kalpotājiem ārzemnieku namos un uzņēmumos jāpieņem tieši vietējie, Latvijas pilsoņi? Ārzemnieki brauc šurp ar visu savu personālu, šoferiem un pavāriem (un kāpēc lai viņi to nedarītu?). Tāpat kā ar saviem prezidentiem, pārvaldniekiem un direktoriem.
Protams, A. Šleseram var pārmest, ka viņš zīmē pārāk skaistas, vismaz nomierinošas prognozes. Tomēr augšminētie apstākļi pastāv un jautājumi, kā Latvijas pilsoņiem dot iespējas atrast ne vien darbu, bet arī kvalificētu darbu, nav ne pagaidu valdības, ne valdītgribošo partiju saziņā ar sabiedrību.
Un vēl – lasot Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātu sarakstus Latvijā, tajos atrodami pat bezdarbnieki, gandrīz kā profesija! Ne viņi, ne tie, kas Eiroparlamentā “sēž” gadiem, tomēr neskaidro, ko tie darīs mūsu bezdarbnieku un darba meklētāju ārzemēs interesēs.
