Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
8. marts, 2013
Drukāt

Ne par zirga gaļu jāuztraucas


Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Vai jāuztraucas par zirga gaļu pārtikā? Vai var paļauties uz produkta marķējumā rakstīto? Un par ko būtu jāuztraucas vēl vairāk? PVD ģenerāldirektors Māris Balodis intervijā žurnālistiem Ivaram Bušmanim un Uldim Graudiņam.


 

– Katru dienu jūs vai jūsu Eiropas kolēģi pārsteidzat ar kādu jaunu atklājumu par zirga gaļas klātbūtni pārtikā. Vai jūs te saskatāt skandālu?

– Šim notikumam nav nekāda sakara ar pārtikas drošumu. Šī ir Eiropas telpā radusies ažiotāža, kas varētu pārmesties arī uz Krieviju. Jo Krievijas kolēģi nupat vienā Austrijas uzņēmuma produkcijā konstatējuši zirga DNS klātbūtni.

Cik liela ir šī problēma? Pērn Latvijā nokauti 416 zirgi salīdzinājumā ar apmēram simt tūkstošiem nokautu liellopu un vairāk nekā trīssimt tūkstošiem nokautu cūku. Tas ir maziņš piliens, kas ir pārvērties skandālā. Ikdienas procedūrā tas būtu nopelnījis administratīvo protokolu, sodu un tas nekur skaļi neizskanētu.

– Vai attiecīgā ražotāja visu gaļas produktu izņemšana no lielveikalu plauktiem ir adekvāta reakcija?

– Domāju, ka ne. Mēs šobrīd runājam par iespējamu patērētāju maldināšanu.

– Iespējamu? Laboratorijās taču konstatēja neuzrādītu zirga gaļu?

– Katrs gadījums ir citāds. Ir gadījumi, kad kautuve pavadzīmē pārstrādes uzņēmumam zirga gaļu noformē kā liellopu. Tā ir biznesa partneru maldināšana.

– Aptaujātās kautuves minēja, ka tā ir vispārpieņemta prakse…

– Gaļas uzņēmumi tagad ieņem pozīciju, ka nav zinājuši, ka tā ir zirga gaļa.

– Jūs tam ticat?

– Neticu. Gaļas rūpniecībā strādājošie nevar neatšķirt zirga liemeni no liellopa. Nākamais aspekts ir cenu starpība, kas liek uzdot jautājumus. Taču faktu pārbaudē darbs tiesībsargājošajām institūcijām, jo krāpniecība jāizmeklē policijai, ne PVD.

Bet, piemēram, uzņēmums “Kuršu zeme” zirga gaļu nav pircis – tikai liellopu gaļas atgriezumus no Polijas un kotlešu masu no vienas Latvijas kautuves. Tāpēc nevaram pateikt, vai uzņēmums apzināti ir pievienojis zirga gaļu vai ne. Maldināšana ir notikusi. Taču citā posmā.

– Rēzeknes gaļas kombināts legāli izmanto zirga gaļu savos produktos, taču Lietuvā neuzrādīta tā atrasta “Studentu brokastu” konservos…

– Lietuvieši, protams, atrada latviešu produktos. Savos viņi nav atraduši…

– Jūs palīdzēsit kaimiņiem?

– Centīsimies (smejas).

– Šajā zirga gaļas skandālā briti to atrada franču lazanjā, vācieši – poļu gulašā, čehi – zviedru frikadelēs, slovēņi – luksemburdziešu lazanjā… Vai tā ir mērķtiecīga ievestās produkcijas kontrole?

– Jebkurš skandāls tiek izmantots, lai paregulētu tirgu. Visvieglāk to izdarīt, atrodot trūkumus ievestajā produkcijā. Tas ir jautājums Eiropas Komisijai: vai uzdevums bija meklēt zirga gaļu vienam otra produktos vai pirmkārt saprast, kas notiek savās mājās? Pamatuzraudzība jāvērš uz to, lai konkrētajā valstī saražotie produkti būtu droši un nekaitīgi.

– Spriežot pēc PVD paziņojumiem, jūs vairāk pārbaudāt vietējos nekā ārzemniekus…

– Tā nu gan nevarētu teikt. Liela daļa paraugu, ko esam noņēmuši un nosūtījuši uz Anglijas laboratoriju, nav vietējo uzņēmumu ražotā produkcija, jo mūsējos varam pārbaudīt bez laboratoriskiem izmeklējumiem, kaut vai veicot izsekojamības pārbaudi. Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumos, kuros šobrīd notiek pārbaudes saistībā ar zirga gaļu, ir paņemti astoņi paraugi, bet mazumtirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos esam paņēmuši 26 dažādās valstīs ražotu produktu paraugus. Pēc apmēram divām nedēļām varam sākt gaidīt atbildes.

– Kāpēc, izsekojot nokauto zirgu skaitam, tīri statistiski agrāk nevarējāt atklāt, kur nonāca gaļa?

– Kā konstatējām iepriekš, 272 zirgi nokauti kā liellopi. Nav tādas statistikas, no kuras būtu redzams, cik produkcijas saražots no zirga gaļas, cik – no liellopu. Turklāt kautuve var zirga gaļu izvest uz Eiropu. Tikai izsekojot pavadzīmēm, iespējams gūt priekšstatu un arī tikai tad, ja tajās zirga gaļa vispār ir uzrādīta.

Pirms mēneša Centrāltirgū pārbaudījām autotransportu, kas pieved gaļu, – tikai daļai bija pavaddokumenti. Šī partija tika apturēta, bet vēlāk tik un tā nelegālā gaļa parādījās tirgū. Sākusi strādāt PVD informācijas analīzes un ātrās reaģēšanas daļa, kuras uzdevums ir izskaitļot nelegālus darboņus, falsificētus produktus, vietējo produktu aizstājējus.

– Eiropā izskanējušas bažas, ka zirgi baroti ar zālēm, kas varētu būt saglabājušās gaļā…

– Mēs plānojam paņemt desmit paraugus fenilbutazona noteikšanai zirga gaļā kautuvēs. Ņemot vērā, ka pagājušajā gadā atliekvielu kontroles programmas ietvaros esam pārbaudījuši zirga gaļu un neesam to konstatējuši, satraukumam nav pamata. Pērn Latvijā ir pārdoti 200 iepakojumi uz 10 tūkstošiem Latvijas zirgu – tas ir neliels daudzums. Latvijā kautiem zirgiem tiek veikta gan pirmskaušanas, gan pēckaušanas apskate, kas ietver iepazīšanos gan ar informāciju, ko sniedz dzīvnieka īpašnieks, gan arī ar ierakstiem par ārstēšanu zirga pasē.

– Cik dārgas ir analīzes, ko Lielbritānijā veic, meklējot zirga DNS?

– Ap divsimt mārciņām. Eiropas Komisija mums atvēlējusi 75% finansējumu 50 paraugiem.

– Pat ja cilvēks paņem līdzi stiprākās brilles un lupu un rūpīgi izlasa marķējumu, cik lielā mērā var ticēt produkta aprakstiem?

– Es uzskatu, ka lielākā daļa Latvijas ražotāju godprātīgi norāda to, ko viņi liek produkta sastāvā. Ir bijuši tikai atsevišķi maldināšanas gadījumi – piemēram, kad Polijā ražotajā sierā tika atrasti nepiena tauki un 17 tonnas aizsūtītas atpakaļ. Pēc šī skandāla notika pozitīvas izmaiņas. Neviens vairs nemēģina poļu Tilzītes sieru saukt par Krievijas sieru.

– Jā, to atklājām mūsu avīzes veiktajā sieru pārbaudē. Kāpēc jums vēlreiz to pašu sieru vajadzēja nest uz to pašu laboratoriju “Bior”, kur mēs? Žēlojaties, ka trūkst naudas, bet te tērējam divreiz par to pašu – gan mēs, gan jūs?

– PVD lēmumu var pieņemt tikai pēc parauga, kas noņemts oficiālās kontroles – valsts uzraudzības – ietvaros.

Mēs nedrīkstam balstīties uz analīžu rezultātiem, ko veicis kāds cits. Jo jebkurš tad varētu apstrīdēt parauga leģitimitāti. Tāda ir Eiropas vispārpieņemtā prakse: oficiālajai kontrolei jāatšķiras no paškontroles un sabiedrības kontroles.

– Uz Latvijas sieriem marķējumā norādīts cietinātājs. Uz ievestajiem tas nav norādīts. Vai mūsējie sierus gatavo citādi? Nenogatavinātus iecietina, vai? Vai arī ārzemnieki neuzrāda?

– Jebkura piedeva, ko lieto tehnoloģiskajā procesā, ir jānorāda marķējumā. Cietinātājs ir viena no pārtikas piedevām. Paskatīsimies, vai ievestajos sieros tas ir.

– Vai arī jūs paši pārbaudāt marķējuma atbilstību saturam?

– Bez plānveida un dažādām ārpuskārtas pārbaudēm pagājušajā gadā veicām arī septiņas kompleksas tematiskās pārbaudes, kurās skatījām tieši marķējumu. Skaļākais gadījums bija Polijas tomāti, kurus importētājfirma nākamajai firmai pārdeva jau kā Latvijas tomātus, trešā firma nodeva “Maxima” lielveikalu ķēdē kā vietējos. Lielu apjomu tomātu izņēmām no tirdzniecības.

Tūdaļ sāksies augļu un dārzeņu sezona un droši vien atkal visi tirgos Latvijas gurķus, no kuriem liela daļa te nemaz nebūs audzēti. Te nesen tirdzniecībā maisiņos ar marķējumu “Audzēts Latvijā” bija skaisti burkāni – izrādās, ražoti Holandē. Taisnojās, ka vairumtirdzniecības bāzē kļūdījušies iesaiņojot.

– Kas, jūsuprāt, ir lielākās problēmas pārtikas produktu apritē?

– Marķējums noteikti nav lielākā problēma. Patiesībā sabiedrībai vairāk būtu jāuztraucas par E vielām, kuras marķējumā gan piemin, bet nenorāda to koncentrāciju. Jo tās ir ķīmiskas vielas, kas lielākā koncentrācijā var izraisīt dažādas blaknes, sākot ar īslaicīgiem nervu darbības traucējumiem līdz pat kancerogēnam efektam. Katrai vielai ir noteikts, kādā koncentrācijā to drīkst lietot. Izmantojot lielāku daudzumu, nekā vajadzīgs konservējošam efektam, var iespaidot veselību.

– Par ko visvairāk sūdzas iedzīvotāji?

– Saņemam ļoti daudz sūdzību – vidēji desmit sūdzības dienā, gadā trīs tūkstošus. Par nopirktajiem produktiem, to kvalitāti, neievērotiem uzglabāšanas nosacījumiem, temperatūras režīmiem, par derīguma termiņiem, par svešķermeņiem produktos, par higiēnas stāvokli. Pērn 40% sūdzību bija pamatotas.

Tikai balstoties uz sūdzībām vien, piemērojām naudas sodus 16 tūkstošu latu apmērā. Patērētāji kļūst aizvien informētāki, zinošāki un nav gatavi samierināties ar krāpšanu. Tas ne tikai palīdz dienestam darbā, bet arī mobilizē gan ražotājus, gan tirgotājus.

– Ja atveru paku – līdz termiņa beigām vēl die-
na –, bet piens jau skābs, vai ir pamats sūdzēties?

– Protams. Jo pirkāt pienu, nevis skābpiena produktu. Tālāk mūsu uzdevums ir noskaidrot, vai vainīgs veikals, nepareizi uzglabājot paku, vai vainīgs uzņēmums, neievērojot tehnoloģisko procesu. Visvairāk sūdzību gan bijis par produktu pārdošanu pēc derīguma termiņa beigām.

– Agrākos gados bija veikalu blēdības ar termiņu pārrakstīšanu…

– Mēs pat esam atraduši noliktavu, kur drukāto termiņu notīra ar nagu lakas noņēmēju un ar rokas “videojet” uzdrukā jaunu.

Pagājušā gada beigās uzgājām nelegālu veikalu Rīgā, Tapešu ielā, kur tirgoja salātus, kuru derīguma termiņš bija beidzies un kas bija nākuši no veikaliem “Iki” un “Maxima”. Tos pirms pārdošanas uzglabāja garāžā. Šis skandāls ir daudz lielāks un par to būtu jāsatraucas daudz vairāk nekā par zirga gaļu, jo šajā gadījumā bija bojāti produkti un reāls risks patērētāju veselībai.

– Atgriežoties pie uzpūstā zirga gaļas skandāla – tieši lielveikalu spiediens uz lētāku preci esot “pagrūdis” ražotāju liellopu gaļai pievienot lētāko zirga gaļu… Piekrītat?

– Es domāju, ka tas ir saistīts ar globālo tirgu un konkurenci. Diemžēl pieprasījums ir pēc lētākiem produktiem. Brīžiem uzņēmumi, lai noturētos virs ūdens, meklē iespējas izmaksas samazināt. Un tad sastopami šādi gadījumi, kad pievienota zirga gaļa vai gaļas nav vispār.

Zirga gaļa ir tikai viens veids, kā īstenot zemo cenu politiku. Tas noteikti nav vienīgais veids, kā patērētāji tiek maldināti. Domāju, ka šis skandāls ies plašumā, un labi, ka tas piespiedīs sabiedrību interesēties par produktu sastāvu. Iespējams, arī liellopu vai cūku gaļas nebūs tik daudz, cik norādīts marķējumā. Iespējams, gaļa tiks aizstāta ar kaut ko lētāku…

– Soju?

– Jā. Arī vistas spārnus un muguriņas samaļot ar visiem kauliem un pievienojot. Līdz šim mums nav bijis naudas produkta sastāva pārbaudīšanai. Mēs nāksim klajā ar priekšlikumu pārbaudīt šos patērētājus interesējušos parametrus augstāka riska produktu grupās. Ar attiecīgā finansējuma pieprasījumu šogad.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+