Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
14. janvāris, 2014
Drukāt

Ne pensijas, ne pabalsta… Kur meklēt palīdzību? (3)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

“Savulaik jaunības trakuma dēļ biju ieslodzījumā. Tagad man ir 63 gadi, dzīvoju kopā ar vienu kundzi, abi iztiekam ar viņas pensiju – 120 latiem. Abiem piešķirts trūcīgā statuss, taču nevaram savilkt kopā galus. Reizi gadā pašvaldība piešķir 
50 latu malkas iegādei, bet ar to nav līdzēts. Esam strupceļā un nevaram saprast, kā rīkoties.” 
Arvīds 
Madonas novada Sarkaņu pagastā

Lai saņemtu vecuma pensiju, no 2014. gada vajag vismaz 15 gadu darba stāžu. Ja stāžs mazāks, pensijas vietā piešķir valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kurš pašlaik ir 64,03 eiro (Ls 45) mēnesī. To piešķir piecus gadus pēc valstī noteiktā pensijas vecuma sasniegšanas.

Līdz šim pensijas vecums bija 62 gadi, tad uz šo pabalstu varēja pretendēt, ja sasniegts 
67 gadu vecums. Taču jau no 2014. gada 1. janvāra pensijas vecums tiek palielināts katru gadu par trim mēnešiem, līdz sasniegs 
65 gadus. Attiecīgi attālinās arī vecums, kad var saņemt valsts pabalstu.

Piemēram, 2013. gadā cilvēkam paliek 
62 gadi, taču vajadzīgā darba stāža nav. Lai saņemtu valsts pabalstu, jāgaida vēl pieci gadi, līdz 2018. gadam. Bet 2018. gadā pensijas vecums būs jau 63 gadi un trīs mēneši. Lai saņemtu pabalstu, tad būs nepieciešams 
68 gadu un trīs mēnešu vecums (par pieciem gadiem vairāk). Tātad cilvēkam jāgaida līdz 2019. vai pat 2020. gadam atkarībā no dzimšanas datuma. Savukārt 2019. gadā pensijas vecums jau būs 63 gadi un seši mēneši, un 
2020. gadā – 63 gadi un deviņi mēneši, tātad valsts pabalstu šis cilvēks varēs saņemt 
69 gadu vecumā tikai 2020. gadā! (Lai to izrēķinātu precīzi, jāzina ne tikai dzimšanas gads, bet arī dzimšanas mēnesis). Tātad līdz laikam, kad varēs saņemt vecuma pabalstu, būs jāgaida 
nevis pieci, bet septiņi gadi!

Kā iztikt tagad? Sarkaņu pagasta sociālā darbiniece Staņislava Pommere paskaidroja, ka mūsu lasītājam ar kundzi, kaut arī laulība nav reģistrēta, ir kopīga mājsaimniecība. Ja viņš dzīvotu viens, viņam pienāktos garantētā iztikas minimuma jeb GMI pabalsts – 49,80 eiro (Ls 35). Taču tagad atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 299 vērā tiek ņemti abu 
kopīgie ienākumi – 170 eiro (Ls 120) mēnesī. Tie pārsniedz 49,80 eiro (Ls 35) katram cilvēkam, tādēļ GMI pabalstu pašvaldība nepiešķir. Šai mājsaimniecībai pašvaldība piešķir pabalstu malkas iegādei – 71 eiro (Ls 50) gadā. Abiem ir piešķirts trūcīgas personas statuss, tādēļ vajadzības gadījumā pašvaldība kompensēs izdevumus par ārstēšanos līdz 106 eiro (Ls 75) gadā katrai personai. Kā trūcīgie viņi saņem arī pārtikas pakas. Sociālā darbiniece ir apsekojusi viņu lauku viensētu un pārliecinājusies, ka tā ir kārtīga, sakopta, ir iekopts dārzs. Var redzēt, ka cilvēki neslinko, bet strādā.

Ko šajā situācijā var darīt? Ja nav pensijas un citu ienākumu, atliek meklēt gadījuma darbus, kādu laukos netrūkst. Vasarā daudzi pietiekami labi nopelna, lasot mellenes.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. pasakiet, atbildiet, kā dzīvot LV cilvēkiem pēc 50g., sevišķi Latgalē, ja darbu nevar dabūt (pazvanīju pēc sludin.tirgū par pārdevēju, prasa cik gadu?, pateicu -pēc 50g., uzreiz – oi, oi, nē, nē, tādus mēs neņemam), tak ko darīt, kā iztikt, kur griezties, kāpēc nevar pieņemt lēmumu, ja ilgstoši nevar atrast darbu cilv.pēc 55g.varētu piešķirt pensiju, kāpēc varēja iet no 55g.pensijā Padomju laikos, kad visiem bija darbs, a tagad nav pat jauniem kur strādāt?

  2. Lūk, tipisks “padomju tautības” lumpeņproletārieša piemērs, kur šis Homo Sovieticus visu mūžu ir pa dzīvi plenderējis un tagad šim jālamā “sliktā valsts” un “sliktā valdība”.

  3. Dzīvot kopā jau variet,bet vai esiet oficiāli sareģistrējušies,ko šaubos,esat izdarījuši.Manuprāt jau GMI jums pienākas un arī citi pabalsti.Pašvaldība izskatās nekompetenta un zmiedzas,nezin kādu apstākļu dēļ.

Draugiem Facebook Twitter Google+