Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
6. oktobris, 2015
Drukāt

Cik nepieciešama ir jaunā administratīvi teritoriālā reforma? (11)

velcis_2

Guntars Velcis, Ērgļu novada domes priekšsēdētājs

Vaicāju pašvaldību vadītājiem, kāds ir viņu redzējums par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) diviem iespējamajiem novadu apvienošanas modeļiem.

 

Guntars Velcis, Ērgļu novada domes priekšsēdētājs: “Manā skatījumā veikt jaunu reformu “brīvprātīgi piespiedu kārtā” galīgi nav nekādas vajadzības. Aiz VARAM piedāvājuma, iespējams, stāv kādi pasūtītāji; kas tie tādi, varam minēt, varam arī mēģināt atšifrēt. Kad valdība nespēj atrisināt īstās problēmas, tad ķeras klāt kaut kam tādam, kas var radīt lielu troksni, bet īstenībā visam maz jēgas. Visiem novadiem ir savi plāni, attīstības programmas, visi strādā, bet še tev – ar slapju lupatu pa ģīmi! Tagad atkal sāks pārbīdīt beņķus un klaigās – jums būs labāka dzīve! Tāpat kā pirms iepriekšējās reformas. Bet par to, cik labāk mums kļuvis, nezin kāpēc “augšas” klusē. “Apakšas” jau gadiem runā, ka 2009. gada reforma nav devusi solīto, ka mūsu dižpilsētas Daugavpils un Liepāja ir lielākās dotāciju saņēmējas, ka… Nav vērts turpināt. Tagad atkal sāk runāt par mistisku pārvaldes kapacitāti. Jā, mēs esam neliels novads ar mazu iedzīvotāju skaitu, turklāt tāds novads, kas nāca pasaulē nevis reformas nobeigumā, bet gan krietni agrāk – jau 2006. gadā. Mēs paši apvienojāmies, visu rūpīgi izvērtējām, apspriedām, sanācām kopā un pieņēmām lēmumu. Visus šos gadus esam strādājuši, centušies, ne reizi pat īsti saplēsušies neesam. Daudzi projekti īstenoti, ceļus sakārtojam. Kāpēc atkal reformēt?”

 

Vija Dzene, Aknīstes novada domes priekšsēdētājaVija Dzene, Aknīstes novada domes priekšsēdētāja

Vija Dzene, Aknīstes novada domes priekšsēdētāja: “Reformai – nē! Mūsu mazajā novadā labāk redzam cilvēkus un viņu vajadzības, katrā apdzīvotā vietā ieguldām līdzekļus un attīstība notiek.”

 

 

 

 

 

 

 

Monvids Švarcs, Rēzeknes novada domes  priekšsēdētājsMonvids Švarcs, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs

Monvids Švarcs, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs: “49 novadu modelis vai 29 sadarbības teritoriju modelis – goda vārds, šobrīd neņemos spriest par VARAM iecerēm. Iepriekš arī teorētiski jau viss bija pareizi, bet kas praksē sanāca? Izņēmums izņēmuma galā… Vai tad kāds brīnums, ka mums novadi tik ļoti dažādi gan pēc lieluma, gan pēc iespējām, gan pēc dzīves kvalitātes. Ja iedzīvotāji zaudē interesi par to, kādā veidā tiek pārvaldīta pašvaldības teritorija, cieš daudz kas, sākot jau ar vēlētāju aktivitāti vēlēšanās. Ne jau politisks dokuments, bet gan reālie ap­stākļi nosaka, kam iet kopā. Rēzeknes novada teritorija, kurā apvienojušies visvairāk pagastu visā Latvijā – 25 –, ir optimāla. Plānveidīgi domājam par visas teritorijas attīstību, katrā pagastā darbojas iedzīvotāju konsultatīvā padome. Paši iedzīvotāji dod ierosinājumus un nosaka prioritāro secību. Piespiedu kārtā laba sistēma neveidojas. Nealkstam pēc jaunas reformas, lai jau izveidoto sabojātu.”

 

 

 

 

Uldis Kristapsons, Pāvilostas novada domes priekšsēdētājsUldis Kristapsons, Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs

Uldis Kristapsons, Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs: “Visu ko esam piedzīvojuši – nezin cik pētījumus, pļāpas, “burkānus” deva 200 000 latu apmērā. Bet vai kāds var pateikt, cik, saskaitot visu kopā, izmaksāja neparasti garā gatavošanās iepriekšējai reformai un pati tās īstenošana? Un kāds no visa tā ir ekonomiskais un sociālais pienesums? Mūsu novadā ir tikai divi pagasti un nelielā Pāvilostas pilsēta, kopskaitā tikai 3100 iedzīvotāju, kas neatbilst toreizējam uzstādījumam, ka jābūt vismaz 4000. Toties esam īstenojuši desmitiem projektu. Bet reizē esam vienīgais novads Latvijā, kam šobrīd nav nekādu kredītsaistību, naktīs varam mierīgi gulēt, iedzīvotāji – arī. Tāpēc par jauno reformu varu pateikt īsi – lai liek mūs mierā!”

 

 

 

 

 

 

Aivars Mucenieks, Ventspils novada domes priekšsēdētājsAivars Mucenieks, Ventspils novada domes priekšsēdētājs

Aivars Mucenieks, Ventspils novada domes priekšsēdētājs: “Mēs esam pietiekami lieli – 12 600 iedzīvotāju –, runas par reformu mūs īpaši nesatrauc. Vispirms vajag izvērtēt, cik investīciju piesaistīts katrā novadā, un tikai tad zīmēt jauno novadu karti.”

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Cik nepieciešama? Atbildēt

    Tik pat,cik Daugavas,Dņepras,Volgas savienošanas projekts!

  2. Nu es ar pa to Baltinavā priekšniece kā mazs barons sēž krēslā, saņem lielu algu, brauca ar novada mašīnu, benzīnu… un viss par nodokļu maksātāju naudu….

  3. Pilnībā piekrītu, ka novadu reforma vajadzīga, pat nepieciešama! Kur tas redzēts, ka uz 1 vai 2 pagastiem (piem., Baltinavas un Rugāju nov.) izveidots novads – ar tik daudz papīru pārcilātājiem, ka čum un mudž. Liekēži! Bet, ja pajautā par plānoto reformu, tā uzreiz piesauc iedzīvotājus, ka viņu labā strādā. Muldoņas! Tikai savā un savu draugu, radu labā, jo gandrīz ik mēnesi kādu no savējiem atkal pieņem darbā. Esmu tikai par to, lai novadi ir teritorijas ziņā līdzīgi bijušajiem rajoniem, kur labs piemērs ir Rēzeknes vai Gulbenes novads. Bet tādus liekēžu barus kā Rugāju domes sēdētājus ar steigu kvēpināt ārā, citādi bojā gaisu, ka smird pa gabalu.

    • Ja jau tik slikti Rugāju novadā, pārcelies uz Gulbenes , Balvu un Rēzeknes novadu, un galva nesāpēs, nervu sistēma būs mierīgāka un nevajadzēs ostīt smirdīgu gaisu! 🙂

    • būtu kaunējies un paklusējis! Ko pats esi novada labā izdarījis? Tie bļāvēji parasti paši neko nedara.

    • Ha,ha,ha naivais latgalieti nevajag pirms laika spriest par labumiem lielākā novadā, ko neesi saņēmis. Un mazā novada liekēži, kā tu nosauc viņus, apvienojoties sev vietas nodrošinās arī lielākā novadā, jo viņiem ir atbilstoša izglītība, darba pieredze, kontakti, draugi un radinieki. Bet tev vēl tagad nav nekā no tā visa, nav attiecīgās izglītības, draugu, radu un pats galvenais saprašanas par pašvaldības darbu. Tā ka ne jau vainīgi ir šie liekēži, bet gan tu pats kurš nevari un neproti dzīvē atrast savu vietu, un vaino visus pārējos. Apvienojoties lielākā novadā lielāki izdevumi būs tev, nevis šiem liekēžiem. Iesaku sākt ar sevi!

  4. kaut kā taču jācenšas radīt iespaidu, ka vismaz ministrs kaut nedaudz, tomēr strādā… meitiņas jau pamatā tikai, kafiju malkojot, papīru pārcilā.

  5. Tas jau dižajā ,varenajā Latvijā raksturīgi -visu sagraut un tad reforma reformas galā … Bija 26 rajoni,kāpēc bija jāveido pilnīgi viss no jauna ??? Kā lai savādāk parāda ,ka pelnījuši algas pielikumu…

  6. Jā,patiešām! Steidzīgi ir vajadzīga ministriju un ierēdniecības reforma! Nopietna un pamatīga! Bet novadiem jāļauj lemt pašiem.

  7. Jāņonkols no laukiem Atbildēt

    Nu būsim reiz atklāti: pagasti jāapvieno, jo laukos nav vairs cilvēku. Gribētu saukt pilnā balsī: Latvijas valdība, tauta pamet Tavu valsti! Dari kautko, lai to nepamet visi! Vispirms nepieciešama ražošanas attīstībai labvēlīgāka nodokļu politika PVN vietā. Galvenais emigrācijas iemesls ir neattīstītā ražošana ar tai sekojošo bezdarbu, nabadzību, zemo dzimstību un masveida darba spējīgo cilvēku emigrācija. Vienīgā izeja ir kardinālas nodokļu, politiskās un saimnieciskās reformas.

  8. Ir nepieciešama jauna-progresīva nodokļu sistēma un 7-8 ministrijas 13 ministriju vietā.

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (10)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+