Cik nepieciešama ir jaunā administratīvi teritoriālā reforma? 11
Vaicāju pašvaldību vadītājiem, kāds ir viņu redzējums par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) diviem iespējamajiem novadu apvienošanas modeļiem.
Guntars Velcis, Ērgļu novada domes priekšsēdētājs: “Manā skatījumā veikt jaunu reformu “brīvprātīgi piespiedu kārtā” galīgi nav nekādas vajadzības. Aiz VARAM piedāvājuma, iespējams, stāv kādi pasūtītāji; kas tie tādi, varam minēt, varam arī mēģināt atšifrēt. Kad valdība nespēj atrisināt īstās problēmas, tad ķeras klāt kaut kam tādam, kas var radīt lielu troksni, bet īstenībā visam maz jēgas. Visiem novadiem ir savi plāni, attīstības programmas, visi strādā, bet še tev – ar slapju lupatu pa ģīmi! Tagad atkal sāks pārbīdīt beņķus un klaigās – jums būs labāka dzīve! Tāpat kā pirms iepriekšējās reformas. Bet par to, cik labāk mums kļuvis, nezin kāpēc “augšas” klusē. “Apakšas” jau gadiem runā, ka 2009. gada reforma nav devusi solīto, ka mūsu dižpilsētas Daugavpils un Liepāja ir lielākās dotāciju saņēmējas, ka… Nav vērts turpināt. Tagad atkal sāk runāt par mistisku pārvaldes kapacitāti. Jā, mēs esam neliels novads ar mazu iedzīvotāju skaitu, turklāt tāds novads, kas nāca pasaulē nevis reformas nobeigumā, bet gan krietni agrāk – jau 2006. gadā. Mēs paši apvienojāmies, visu rūpīgi izvērtējām, apspriedām, sanācām kopā un pieņēmām lēmumu. Visus šos gadus esam strādājuši, centušies, ne reizi pat īsti saplēsušies neesam. Daudzi projekti īstenoti, ceļus sakārtojam. Kāpēc atkal reformēt?”
Vija Dzene, Aknīstes novada domes priekšsēdētāja: “Reformai – nē! Mūsu mazajā novadā labāk redzam cilvēkus un viņu vajadzības, katrā apdzīvotā vietā ieguldām līdzekļus un attīstība notiek.”
Monvids Švarcs, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs: “49 novadu modelis vai 29 sadarbības teritoriju modelis – goda vārds, šobrīd neņemos spriest par VARAM iecerēm. Iepriekš arī teorētiski jau viss bija pareizi, bet kas praksē sanāca? Izņēmums izņēmuma galā… Vai tad kāds brīnums, ka mums novadi tik ļoti dažādi gan pēc lieluma, gan pēc iespējām, gan pēc dzīves kvalitātes. Ja iedzīvotāji zaudē interesi par to, kādā veidā tiek pārvaldīta pašvaldības teritorija, cieš daudz kas, sākot jau ar vēlētāju aktivitāti vēlēšanās. Ne jau politisks dokuments, bet gan reālie apstākļi nosaka, kam iet kopā. Rēzeknes novada teritorija, kurā apvienojušies visvairāk pagastu visā Latvijā – 25 –, ir optimāla. Plānveidīgi domājam par visas teritorijas attīstību, katrā pagastā darbojas iedzīvotāju konsultatīvā padome. Paši iedzīvotāji dod ierosinājumus un nosaka prioritāro secību. Piespiedu kārtā laba sistēma neveidojas. Nealkstam pēc jaunas reformas, lai jau izveidoto sabojātu.”
Uldis Kristapsons, Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs: “Visu ko esam piedzīvojuši – nezin cik pētījumus, pļāpas, “burkānus” deva 200 000 latu apmērā. Bet vai kāds var pateikt, cik, saskaitot visu kopā, izmaksāja neparasti garā gatavošanās iepriekšējai reformai un pati tās īstenošana? Un kāds no visa tā ir ekonomiskais un sociālais pienesums? Mūsu novadā ir tikai divi pagasti un nelielā Pāvilostas pilsēta, kopskaitā tikai 3100 iedzīvotāju, kas neatbilst toreizējam uzstādījumam, ka jābūt vismaz 4000. Toties esam īstenojuši desmitiem projektu. Bet reizē esam vienīgais novads Latvijā, kam šobrīd nav nekādu kredītsaistību, naktīs varam mierīgi gulēt, iedzīvotāji – arī. Tāpēc par jauno reformu varu pateikt īsi – lai liek mūs mierā!”
Aivars Mucenieks, Ventspils novada domes priekšsēdētājs: “Mēs esam pietiekami lieli – 12 600 iedzīvotāju –, runas par reformu mūs īpaši nesatrauc. Vispirms vajag izvērtēt, cik investīciju piesaistīts katrā novadā, un tikai tad zīmēt jauno novadu karti.”
