Kā ar savu rīcību mazināt sastrēgumus? 1
Lieliska “Drošākā autoparka” konkursa noslēguma tradīcija ir seminārs, kas ievada rezultātu paziņošanas garo dienu un to aizpilda. Un tas, ka tajā ir arī pārdomas rosinoši zinošu un interesantu vīru nelieli stāstiņi par satiksmes drošības pamatiem. Ne tikai tādas, ar skaitļiem bagātas, bet konkrētiem katra klātesošā rīcību rosinošiem priekšlikumiem trūcīgas runas, kādu diemžēl bija sagatavojis Valsts policijas pārstāvis Andris Locs.
Lūk, SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Un bagātīgi, unikāli, manuprāt, ilustrēts stāstījums par gaidāmajām pārmaiņām pasaules populācijā, ekonomikā, kuru izpratne, spēja tām mentāli pielāgoties ir jebkuras drošības pamats. Un tikai šķietami pretēji – tādi autobusa vadītāja darbību veicinoši “sīkumiņi” kā balts krekls un kaklasaite, detalizēti pārdomāta darba apmaksas sistēma, par ko runāja “Ventspils reisa” (sk. uzvarētāju sarakstu!) valdes priekšsēdētājs Arturs Lieģis. Šo un vēl citu semināra runātāju tēzes noteikti izmantosim nākotnē, par satiksmes un mūsu visu drošību runājot. Šodien daži fragmenti no avīzes lasītājam jau pazīstamā RTU lektora un tiesu eksperta Oskara Irbīša uzstāšanās.
Sastrēgums ir slikts. Sastrēgums laupa laiku, bojā nervus. Mazināt tos varot tikai ar Latvijas pašreizējā situācijā nereāliem, lieliem kapitālieguldījumiem infrastruktūrā. Oskars saka – nav tiesa. Šo to var izdarīt arī tūlīt. Bez ieguldījumiem. Ar katra izpratni un līdzdalību.
Kāpēc sastrēgst aplis?
Pirmais iemesls. Tava kustība pa loku (atļautie 50 km/h vai vēl vairāk – šeit taču radari nemēdz būt…) ir pārāk ātra, tava tuvošanās pievedceļam pārāk strauja, tā atbaida tur gaidošo. Samazini ātrumu par 20 km/h (laika zaudējums loka 200 metros aptuveni 10 sek.), un gaidošais droši iebrauks aplī, vinnējot, iespējams, nevis dažas sekundes, bet vairākas minūtes. Nākamajā aplī tu būsi viņa vietā un atgūsi zaudēto ar uzviju.
Otrais iemesls. Mūsu satiksmes noteikumi nereglamentē tavu pozīciju aplī ar vairākām kustības joslām. Tu drīksti riņķot pa ārējo joslu, kaut nogriezties tuvākajos atzaros neplāno. Un atkal baidīt gaidošos, likt viņiem nevajadzīgi gaidīt. Tādēļ – brauc aplī pa otro (vai trešo) joslu, uz ārējo pārkārtojies tikai pirms savas nobrauktuves.
Elementāri, Vatson… Kāpēc jau sen tā nedarām?
Vēl lielāku efektu sastrēgumu novēršanā varētu dot savas dzīves, sava darba režīma kardināla pārplānošana. Paša vai apzinīga darba devēja rosināta. Visiem jābūt darbā astoņos. Vai deviņos. Un, pārsniedzot ielu kritisko piepildījuma līmeni, tās nobremzē satiksmi gan šajā laikā, gan astoņas deviņas stundas vēlāk. Pietiktu 10 – 20 procentiem darbaļaužu pārkārtoties uz, piemēram, darba sākumu sešos (vai desmitos), un kritiskā piepildījuma robeža nemaz netiktu sasniegta. Tiesa, šo ierosinājumu mazliet utopisku padara nevis strādājošie vai darba devēji, bet skolas un skolēni, kuru pārvadājumi ar personisko transportu neapšaubāmi ir viens no rīta sastrēgumu cēloņiem.
Un vēl. Skolēnu un studentu ar motorolleru (moderni par skuteri sauktu) nez vai vedīsim. Bet vai pārāk bieži ērtie, protams, pierastie, protams, tomēr milzu telpu aizņemošie un burzmā neveiklie, lēnie automobiļi netiek lietoti viena cilvēka vai niecīgas kravas pārvietošanai? Vai pat nelielam uzņēmumam nederētu kāds koplietošanas motorizēts divritenis, kuru šādos gadījumos izmantot?
UZZIŅA
Drošākie uzņēmumi ceļu satiksmē
Par “BALTA” gada balvas “Drošākais uzņēmuma autoparks 2015” uzvarētājiem šogad tika pasludināti:
Pasažieru pārvadātāji
* SIA “Ventspils reiss”
* AS “Nordeka”
* SIA “VTU Valmiera”
Kravas vai speciālā pielietojuma autoparki
* SIA “Kurbads un Ko”
* SIA “CEMEX”
* SIA “HAVI Logistics”
Zemāka riska autoparki
* AS “Latvijas gāze»
* AS “Rīgas siltums”
*AS “Grindeks”
Straujāka izaugsme
* Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
Konkursu vērtēja pieredzējusi žūrija – “BALTA” vecākais risku parakstītājs Edgars Goldmanis, DBS valdes loceklis Edmunds Ozolnieks, autoeksperts un žurnālists Normunds Avotiņš, SEB līzinga pārstāvji Ģirts Belēvičs un Jānis Ģirnis, kā arī satiksmes psiholoģijas sertifikāta īpašniece, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas rektore Daina Voita.
Kā norāda konkursa žūrija, šo uzņēmumu darbībā ir vērojama augsta profesionalitāte un atbildība pret savu darbu, “darbarīkiem”, darbiniekiem, kā arī satiksmi kopumā. Gada balvas laureāti konkursa žūrijai ir pierādījuši, ka viņu autoparkos būtiski ir radīt un īstenot arvien jaunas, inovatīvas un efektīvas idejas autoparka attīstībai.
