Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
20. jūnijs, 2016
Drukāt

Krevele no deguna nepazūd… vairākus gadus! (2)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Man uz deguna vairākus gadus ir sarkans plankums, kas knieš un rada cietu kreveli. Pie ārsta netieku, bet aptiekā iedeva Bepanthen Plus un bišu vaska ziedi Ramona. Diemžēl šie līdzekļi nepalīdz. Pieliku sakarsētu kumelīšu tējas paciņu – kļuva labāk, krevele arī mazliet atmiekšķējās, tomēr nevar pavisam dabūt nost. Varbūt varat kaut ko ieteikt? MAIJA RĪGĀ

 

Jūsu aprakstītās pazīmes un simptomi “Derma Clinic Riga” vadītājam, dermatologam Raimondam Karlam rada aizdomas par aktīnisko keratozi, taču galīgo diagnozi var precizēt tikai klātienē.

Lielāko daļu ādas slimību iespējams diezgan viegli noteikt, jaunveidojumu tikai aplūkojot. Nepieciešamības gadījumā ārsts veic dermatoskopiju – ar nelielu ierīci, kas atgādina lupu, dermatologs gandrīz 50 reižu palielinājumā var pamanīt to, kas nav saskatāms ar neapbruņotu aci, jo ierīces izstarotā polarizētā gaisma iekļūst dziļāk ādā un iegūst elektroniski saglabājamu attēlu.

Ja veidojums patiešām ir aktīniskā keratoze, dermatologa konsultācija ir ļoti nepieciešama. To uzskata par pirmsvēža vēstnesi, bet neārstēta vai pašārstēta tā var pārtapt par plakanšūnu karcinomu vai citiem ādas vēža veidiem. Vairākums aktīnisko keratožu pāris nedēļu it kā izzūd, bet atgriežas, tāpēc ārstēšana ir nozīmīga. Ja to nedara, bojātās šūnas turpina augt un var attīstīties ādas audzējs.

Aktīnisko keratozi dēvē par saules keratozi, jo šo ādas slimību veicina galvenokārt ilgstoša uzturēšanās saulē bez aizsardzības pret ultravioleto starojumu, kas bojā ādas šūnas. Problēma visbiežāk skar cilvēkus pēc 50 gadu vecuma.

Tomēr aktīniskā keratoze ne visiem izskatās vienādi. Lielākajai daļai raksturīgs sausums, zvīņošanās un raupja virsma. Dažas ir ādas krāsā un ir vieglāk sataustāmas nekā saskatāmas. Keratozes var būt kā smilšpapīrs, var būt vairākas un klāt plašus ādas rajonus. Citas izskatās kā sārti veidojumi, sarkani zvīņaini plankumi vai ar kreveli pārklāti veidojumi no sarkanas līdz brūnai vai dzelteni melnai krāsai. Arī izmēri mēdz būt atšķirīgi – no kniepadatas galviņas lieluma līdz vairākiem centimetriem. Dažkārt aktīniskā keratoze strauji aug augšup un veidojums atgādina dzīvnieka ragu, daži aug taisni, citi ieliecas.

Ārstējot dermatologi bieži izmanto krioterapiju jeb t.s. piesaldēšanu ar šķidro slāpekli, fotodinamisko terapiju (gaismas jutīgu vielu un speciālu gaismu), ķīmisko pīlingu (speciālu šķīdumu, kas noloba ādas veidojumu), lāzerterapiju, kiretāžu (mehāniski noņem veidojumu). Dažkārt jālieto ārsta izrakstīti medikamenti.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Vairākus gadus un netiek pie ārsta. Apbrīnojami, lai neteiktu vairāk. Tā ir vienkārši nevēlēšanās doties pie ārsta un nodarboties ar pašārstēšanos mājās.

  2. Pamēģiniet ūdeņraža pārskābi!

Draugiem Facebook Twitter Google+