Foto no LA arhīva

Pētījumā par karabīņu munīcijas nāvējošo iedarbību noskaidrojās, ka lodēm ir pietiekama nāvējošā iedarbība tikai līdz zināmam attālumam – un dažām tādas nav vispār.

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus

Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15

Kokteilis

“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 191

Lasīt citas ziņas

Jau kādu laiku ir pieejams vāciešu Karla Gremzes un profesora Dr. Zigfrīda Rīgera veiktais noslēguma ziņojums „Visaptverošs pētījums par svinu nesaturošo patronu nāvējošo iedarbību”. Tajā ietvertās atziņas ir balstītas uz vairāk kā 11 000 šāvienu atskaitēm un DEVA (Vācijas Medību un sporta ieroču pārbaudes centrs) veiktajiem šāviņu eksperimentiem, izmantojot ballistiskās ziepes un dažādas svinu saturošas un nesaturošas lodes. Medniekiem svarīgi būtu uzzināt par Gremzes un Rīgera noteiktajiem maksimālajiem trāpījuma attālumiem pārbaudītajām patronām. Trāpījuma efektu ietekmē dziļuma iedarbība / iespiešanās dziļums, enerģijas atdeve, kā arī enerģijas atdeves izplatījums. Pēc pētnieku uzskatiem lodes ieejas dziļumam jābūt vismaz 30 cm. Vēlamā enerģijas atdeves vērtība ir vismaz 100 džouli uz centimetru. Turklāt pirmajos 15 lodes ieejas dziļuma centimetros enerģijas atdevei jābūt vismaz 1500 džouliem. Tikai sasniedzot šos kritērijus, ir iespējama pietiekama nāvējošā iedarbība uz medījumu.

DAŽĀDI ROBEŽĀTRUMI

Ļoti svarīgs ir lodes robežātrums, kas tiek iedalīts tālāk sadalīšanās robežātrumā un deformācijas robežātrumā. Pēc Kneubīla (Kneu­bühl) domām ar sadalīšanās robežātrumu ir jāsaprot trāpījuma ātrums, sākot ar kādu lodes kodols (atlikušā masa) saglabā vairāk kā 90% no sākotnējās masas. Ar deformācijas robežātrumu jāsaprot trāpījuma ātrums, sākot ar kādu lodes kodolam, kura atlikušā masa saglabā vairāk kā 90% no sākotnējās masas, nav palielinājies šķērsgriezums šāviena virzienā. Jaunievedums ir medību robežātrums. Gremze/Rīgers savā pētījumā to definē šādi: trāpījuma ātrums, ko mēra metros sekundē un ar kādu patrona mērījuma vidē neizpilda medību robežsniegumu (robeždziļums pārsniedz 30 cm, robežiedarbība  pārsniedz 100 J/cm, robežiedarbības stāvoklis no šāviena puses 1-15 cm). Turklāt viena kalibra vienādām lodēm var būt atšķirīgi medību robežātrumi, ja tām ir atšķirīga lodes masa. No tā visa katram lodes veidam var noteikt maksimālo iedarbības saistībā ar drošu nāvējošo iedarbību (skatīt tabulu).

KONSTRUKCIJA IR SVARĪGĀKA PAR MATERIĀLU

Krīzes gadījumā Latvijas armijā plāno uzņemt ārvalstu pilsoņus, tostarp arī no Ukrainas

Maksims Krivuņecs: LFF filozofijas centrā jābūt klubiem un spēlētājiem, un tikai pēc tam visam pārējam

Veselam

Ai, galva sareiba… Kāpēc rodas reibonis un ko darīt, kad viss paliek miglā

Pētījuma rezultāti liecina, ka svinu saturošās, tā arī svinu nesaturošās lodes atbilst drošas nāvējošās iedarbības nosacījumiem. Trāpījuma ātruma un lodes iedarbības mijiedarbībā lodes efektīvais trāpījuma attālums, medījot pārnadžus, primāri ir atkarīgs no konstrukcijas. Ne visas pārbaudītās lodes atbilda Gremzes/Rīgera noteiktajiem medību ložu snieguma kritērijiem skatīt tabulu). Šis pētījums kalpo kā labs pamats, savlaicīgi izvēloties medību patronas pēc to snieguma. Tas ļauj medniekam izmeklēt saviem specifiskajiem medību apstākļiem piemērotāko kalibru un patronas.

12 no 45 pārbaudītajām lodēm nespēja nodrošināt pietiekamu nāvējošo iedarbību no 100 metru attāluma.

Trāpījuma ātrums, ko mēra metros sekundē un ar kādu lode mērījuma vidē vairs neizpilda medību robežsniegumu. Tā medību robežātrumu definē  Gremze/Rīgers.

Tabula – pārbaudīto patronu iedarbības attālums