Ne zariņa nenolauzt? 0
Rīgā, Dzelzavas ielā 9, kur renovē pašvaldības bērnudārzu, ir nozāģēti vairāki lieli koki, ziņoja mūsu lasītāja Velta Knospe. ”Droši vien viņiem ir Rīgas domes vajadzīgās atļaujas, tomēr zvanīju vairākiem dabas aizstāvjiem. Visatsaucīgākais bija cilvēks pie ”zaļā telefona”. Bet vai viņi kaut ko darīs?” vaicāja Knospes kundze.
Papelēm zaru vēzis
Kā noskaidroju Rīgas domē (RD), atļauja koku ciršanai patiesi iedota. RD Apstādījumu saglabāšanas komisija ļāvusi cirst divstumbru papeli un astoņas papeles. Zaudējumu atlīdzības apmērs par dabas daudzveidības samazināšanu noteikts 180 latu. Rīgas pilsētas būvvaldes Apstādījumu inspekcijas galvenā apstādījumu inspektore I. Krastiņa paskaidro, ka ”papelēm ir atsevišķi kalstoši zari, vainagos izplatījies zaru vēzis”.
Cik nopietna ir šāda diagnoze? ”Tas atkarīgs no infekcijas pakāpes,” komentē Latvijas Dendrologu biedrības prezidents dendrologs Andrejs Svilāns. Ja infekcija nav vēl pārāk izplatījusies, varētu pietikt ar slimo zaru izgriešanu, bet, ja infekcijai ir augsta pakāpe, tad labāk koku nocirst, lai tas neuzgāžas uz galvas, turklāt, slimo koku nocērtot, tiks novērsta slimības izplatīšanās. Pret koku novērtēšanu ir jāizturas pietiekami nopietni.
”Piemēram, Mazajā Nometņu ielā bija atzinums par kādu kļavu, ka tā ir sakopjama. Stumbrs bija vesels. Bet, kad es ieraudzīju, ka sazarojumu vietā ir veselas piepju kolonijas, uzreiz devu atzinumu, ka kļava ir jānovāc. Īpašnieks nepasteidzās ar nociršanu. Pēc laika kļavas zari uzkrita uz kādas mašīnas,” atminas A. Svilāns.
Cērt arī veselos
Dažkārt ir atbalstāma koku ciršana arī tad, ja tie ir veseli, bet to suga nav pārāk vērtīga. ”Varu saprast iedzīvotājus, kas vēlas, lai pagalmā un istabās ienāk gaisma, ja māju sienas ir mitras, sākušas pelēt,” spriež A. Svilāns.
Pašvaldībām šādos gadījumos nākas izvērtēt prioritātes. ”Ja ir svarīgs būvniecības objekts un tajā vietā nav dižkoku, tad it kā varētu kokus cirst, tomēr dažkārt tie ir pietiekami vērtīgi, jo nodrošina zaļo zonu. Ko mēs ar kārtējo veikalu iegūsim? Agrāk pašvaldībā bija spēcīgs ekonomiskais lobijs, kas izdarīja spiedienu, lai uzblieztu būvi Uzvaras parkā. Sabiedrībai izdevās to atsist,” teic A. Svilāns. Tajā pašā Uzvaras parkā cita iedzīvotāju apturēta koku ciršana gan neesot bijusi prāta darbs.
”Padomju laikā tur tika sastādīta ozolu audze, kas tagad, kad paaugusies, sāk kauties savā starpā. Pa vidu kādu vajadzēja nocirst. Iedzīvotāji sašutuši pret to iebilda, taču rezultātā šobrīd koki ir ar kropliem vainagiem,” stāsta A. Svilāns.
Zaļais telefons
Mūsu lasītāja V. Knospe vēl vaicāja, vai tā saucamā zaļā telefona speciālisti reaģē uz iedzīvotāju sūdzībām.
Zvanot pa Vides aizsardzības kluba ”zaļo telefonu” 67226042, man atbild biroja vadītāja Ieva Rožukalne. Viņa apstiprina, ka pēdējā laikā saņemtas vairākas sūdzības par koku ciršanu: ”Kā pavasaris, tā visi sarosās zāģēt kokus. Šādu sūdzību gadījumā zvanītājam tiek ieteikts, kā pareizāk rīkoties, vai nu arī lietu ņemam savās rokās – paši sazināmies ar pašvaldības apstādījumu komisiju, valsts vides dienestu vai pašvaldības policiju,” stāsta I. Rožukalne.
”Bijuši gadījumi, kad zvana cilvēks no Balviem un saka: šobrīd cērt koku, brauciet palīgā. Bet mums pašiem grūts laiks. Finansējums nav pietiekams. Pārtiekam no projektiem, turklāt šobrīd nemaz nav programmu, kurās iesniegt projektus. Atbalsta tikai integrēšanu un vēl ko citu,” atklāta ir I. Rožukalne.
Ja turklāt izrādās, ka koku ciršana ir saskaņota ar pašvaldību, tad neesot liela pamata tās slēdzienam neuzticēties. “Tie inspektori, kas ir apstādījumu komisijā, strādā godprātīgi,” teic I. Rožukalne. Tiesa, citreiz gadoties, ka komisija devusi atļauju nocirst tikai dažus kokus, bet uz tā rēķina pieķer klāt vēl kādu.
Pārliecināties, kādas atļaujas par koku ciršanu ir dotas Rīgā, var Rīgas pilsētas būvvaldes mājaslapā www.rpbv.lv.
Kā liecina tur ievietotie RD Apstādījumu saglabāšanas komisijas lēmumi, šogad pieņemti 78 lēmumi par koku ciršanu sakarā ar teritorijas apstādījumu projektēšanu; 20 lēmumi saistībā ar būvniecību; 95 lēmumi – ar teritorijas sakopšanu. No koku cirtējiem pieprasīto zaudējumu atlīdzību RD varēs izmantot jaunu koku stādīšanai.
Uzziņa Plānotā teritorijas sakopšana Rīgā 2012. gadā (janvāris – aprīlis) Kopumā 95 lēmumi par koku ciršanu: atļauts cirst 509 kokus, atteikts cirst 32 kokus. Zaudējumu atlīdzība pieprasīta kopumā gandrīz 25 tūkstoši latu, sākot no Ls 14,40 līdz 6594 (lielākā summa prasīta no AS ”Latvijas elektriskie tīkli”). Kopumā seši lēmumi par pārkāpumiem – nesaskaņotu koku ciršanu. RD Mājokļu un vides departamentam izteikts mutisks aizrādījums par patvaļīgu koku zāģēšanu I Meža kapsētas teritorijā; privātpersonām un uzņēmumiem uzlikts naudas sods, sākot no 540 līdz 6150 latiem. Avots: www.rpbv.lv.
Sabiedriskā apspriešana Līdz šodienai, 7. maijam, iedzīvotāji vēl var pagūt izteikt savu viedokli sabiedriskajā apspriešanā par paredzēto koku ciršanu Grīziņkalna parkā, Ziedoņdārzā un Krišjāņa Valdemāra ielas posmā no Zirņu ielas līdz Upes ielai. |
