Latvijā
Politika

“Nē, ZZS nebrūk. Esam saliedēti!” Saruna ar Armandu Krauzi6


Armands Krauze: “Visas apkārt klīstošās baumas, ka ZZS apvienība dalīsies un šķelsies, ir noraidāmas un vai tik netiek izplatītas pēc konkurentu vēlmēm.”
Armands Krauze: “Visas apkārt klīstošās baumas, ka ZZS apvienība dalīsies un šķelsies, ir noraidāmas un vai tik netiek izplatītas pēc konkurentu vēlmēm.”
Foto: Karīna Miezāja

“Latvijas Avīzes” redakcijā uz sarunu viesojas Saeimas deputāts no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs ARMANDS KRAUZE. Kāds ir opozīcijas politiķa skats uz notiekošo Latvijā?

“Mēs būsim spēcīga opozīcija un atmaskosim melus!” – tie ir jūsu teiktie vārdi, kad ZZS vēl svārstījās uz robežas par nokļūšanu koalīcijā. Kā klājies pusgadā ārpus valdības?

A. Krauze: To, cik esam stipra opozīcija, jāvērtē no malas. Ja runā par meliem, liekas, visa sabiedrība ieraudzījusi, kā ir tiem, kuri pirms vēlēšanām runāja par tiesiskumu, bet praksē īsteno beztiesiskumu. Konkrēti Jaunā konservatīvā partija (JKP) solīja brīnumus, bet, pie varas tikusi, tos nevar piešķirt.

Manā skatījumā JKP ir kā banda. Vārdos pret valsts nozagšanu, bet faktiski viņi ir tie, kas organizē valsts izzagšanu.

Kādā veidā JKP tad to dara?

Pirmkārt, iejaucoties daudzās jomās ar vēlmi nomainīt leģitīmi ieceltas un ievēlētas amatpersonas. Piemērs – Latvijas Universitāte. Valdība var neapstiprināt rektoru, ja vēlēšanās ir pārkāpts likums vai satversme. Rektors Indriķis Muižnieks ir ievēlēts bez būtiskiem pārkāpumiem, turklāt otrā reizē ar balsu vairākumu.

No malas apšaubīt 300 Satversmes sapulces dalībnieku lēmumu universitātē, kas ir autonoma un neatkarīga, ar tiesībām pašai izvēlēties pārvaldes institūcijas un amatpersonas – tā ir politiska iejaukšanās valsts vadošās augstskolas “iekšlietās”. Ja paseko līdzi, parādījusies iniciatīva, ka vajadzētu augstskolu pārvaldē likt valdības pārstāvjus, tātad politiskus pārvaldniekus.

Tas nozīmē JKP vēlmi salikt vietā savus ielikteņus, politiskos emisārus. Cits piemērs par Skultes ostā iecerēto būvējamo sašķidrinātās gāzes termināli. Es jau aizrādīju, ka JKP vēlēšanu programmā un valdības deklarācijā vērojami centieni pēc slēptas ostu privatizācijas. Un Skultē viņi virzās uz priekšu, kā ieplānots, neinteresējoties ne par vidi, ne iedzīvotājiem, jo galvenais ir aizstāvēt sponsoru intereses.

Protams, tas notiek, atsaucoties, ka tas ir nacionālas nozīmes projekts, kas nodrošinās enerģētisko neatkarību. Tās ir muļķības, jo mums jau ir starpsavienojumi, un Lietuvā ir nenoslogots gāzes terminālis, līdz ar to Skultes projekts sāk izskatīties pēc naudas atmazgāšanas shēmas.

Bet man izskatās, ka ZZS ir iemesls neapmierinātībai un iemesls skaisties uz JKP, jo viņi vāc prom no amatiem jūsu ieceltos cilvēkus, sākot ar “Latvijas dzelzceļu”, beidzot ar NEPLP.

Jautājums – vai mūsu varas laikā konkursos atrastie vadītāji ir “mūsu cilvēki”.

Jūs to noliedzat?

Jāskatās, kurš ir partijas biedrs, kurš ne. “Latvijas dzelzceļa” gadījumā ministra Linkaita paziņojums neatbilst starptautiski pieņemtiem OECD principiem. Kāpēc atjaunoja uzņēmumu padomes, pirms iestāties OECD? Lai būtu laba pārvaldība, lai varētu ietekmēt uzņēmumā notiekošos procesus. “LDz” ir padome.

Tai jāseko, kā strādā valde, bet sanāca pretēji, kā nedara rietumvalstīs. Ministrs pāri padomes galvām izteica neuzticību dzelzceļa valdei. Tas ir klasisks piemērs par politisku spiedienu bez jebkādiem pierādījumiem un bez juridiska pamata.

Atgriežamies pie JKP solītā tiesiskuma, kura vietā ir beztiesiskums. Universitātes gadījumā ministre Šuplinska runā par juridiski nekorektu rīcību, kaut patiesībā vēlēšanas atbilda kā likumam, tā satversmei. Ministres izteikumi nav balstīti uz juridiskiem slēdzieniem, un te saskaramies ar politisku izrēķināšanos.

Tad jau neatbalstīsiet paredzamās tīrīšanas NEPLP, jo padomi vada Latvijas Zemnieku savienības biedre Ķezbere.

Nav noslēpums, viņa ir mūsu biedre, un es uzskatu, ka savu darbu valsts labā dara labi. Piedalīsimies NEPLP darba vērtēšanā un neesam pret pārmaiņām, bet lai pārmaiņas notiek tiesiski.

JKP tātad ir sliktie, bet vai zaļzemnieku galvenajam ienaidniekam nav jābūt Pūces kungam no “Attīstībai/Par”? VARAM ministrs piedāvā administratīvi teritoriālo reformu, ar kuru sagrauj ZZS ietekmes bāzi pašvaldībās un kuru daudzviet neatbalsta. Kāpēc neesat nevardarbīgās pretošanās centrā?

Mans viedoklis nav mainījies – reforma Latvijā ir vajadzīga, bet jautājums – kāda. Pašvaldību vadītāji, darbinieki nav vienīgie, kurus ietekmēs gaidāmās pārmaiņas. Galvenais – reforma jāveic novados dzīvojošo labā. Kas ir pašvaldība? Tā ir pašu valdība!

Tā nav dažu vadītāju, bet visu iedzīvotāju valdība, kā vismaz būtu jābūt. Ja rīko pārmaiņas, tad tādas, kuras vēlas un atbalsta lielākā daļa vietējo cilvēku. Šobrīd reformu veic sasteigti un daudzas lietas nav pārdomātas. Jaunās partijas priekšvēlēšanu kampaņās uzsvēra, cik nepieciešamas pārmaiņas valsts pārvaldē, samazināt ministriju skaitu u. tml.

Tagad tiek paņemts viens gabaliņš pārvaldes – to mēs reformēsim. Kas notiks ar valsts pārvaldi, vairs nevienu neinteresē. Lai gan starptautiskās institūcijas atzīst, ka Latvijas pašvaldības strādājušas labi, un kritiku vērš tieši valsts pārvaldes virzienā.

Valsts kancelejas plāns paredz mazināt ministrijās strādājošo ierēdņu skaitu par 6%, un tas esot izpildīts 4% apmērā.

Bet vai reformas nevar izdarīt vienlaikus? Man atkal jāmet akmens “jauno komunistu” virzienā, kur Linkaits pašlaik izsludinājis iepirkumu sabiedriskā transporta pārvadājumiem ilgus gadus uz priekšu. Kas tur ņemts vērā no ieplānotās administratīvi teritoriālās reformas? Nekas. Ja ir viena valdība, kurā ministri strādā kā komanda, tad lietas vajag saskaņot.

Pūces reformas gadījumā arī ar Iekšlietu, Izglītības, Labklājības ministriju, kā, teiksim, pēc reformas turpinās darboties valsts sociālās nodrošināšanas iestādes. Mēģināt realizēt reformu, kura nav iedzīvotāju interesēs un kura nav saskaņota valsts iestāžu starpā, nebūs pareizi. Tā buksēs kā jebkas, kas izdzīts cauri lielā steigā. Karte, kas uzzīmēta, ir raiba kā dzeņa vēders un iekļauj sevī daudzas neloģiskas lietas.

Varat minēt konkrētus piemērus, kur izpaužas neloģiskums?

Piemērs – Sēlija. Tas kā vēsturisks novads sen netiek izdalīts, tai pašā laikā sēļu identitāte tiek saglabāta. Tur ir sēļu novadu apvienība, tur glabā kultūrvēsturiskās tradīcijas, bet pēc Pūces “jaunieveduma” tiek atjaunots vecais padomju laika Daugavpils rajons, kurā ietilpst arī Ilūkstes novads. Manuprāt, veicot reformu, nedrīkst skatīties tikai tehniski – reku, administratīvais centrs, ap kuru griezīsies visa attīstība, un cits nekas mūs neinteresē. Bet ja mēs, latvieši, paši neglabāsim kultūrvēsturisko mantojumu…

Tad Daugavpils krievi to nedarīs!

Es to pirmkārt domāju par Latvijas valdības pienākumu. Nevajag no augšas mākslīgi ārdīt, iznīcināt to, ko novados gadiem pūlējušies glabāt un veidot. Otrs piemērs ir par lielām pilsētām. Atjaunojot Liepājas rajonu, cik cilvēku dzīvo Liepājā un cik lauku apvidos?

Kā uz zemēm dzīvojošie spēs ietekmēt deputātu sastāvu, ja lielā mērā noteikšana ir pilsētniekiem, kuri par kārtu skaitā pārsniedz lauciniekus? Skaidrs, ne jau apkārtējos pagastos virzītie kandidāti dominēs pilsētas domē – ja vispār tiks ievēlēti. Tas izjauc līdzsvaru, jo ievēlētie vispirms resursus virzīs pilsētai, kur dzīvo balsotāju maksimums, bet laukiem tiks pārpalikums.

Pūce kļuvis pielaidīgāks par vienu novadu – projekta kartē vēl radīts Ulbrokas novads, bet pārējais nav mainīts ne par matu. Vai kartes zīmētāji kontaktējas ar ZZS un mēģina rast sadarbību?

Es regulāri pie jebkuras iespējas iepazīstinu ar mūsu pozīciju reformas virzītājus.

Kāds ir ZZS plāns, virzīties uz reformu palēnām, vispirms “likvidējot”, pievienojot attīstības centriem mazākos novadus, kuri pēc iedzīvotāju skaita neatbilst likumā noteiktajam?

Ar “atbilst, neatbilst” var manipulēt. Būtiskākais ir, vai novads ir ekonomiski dzīvotspējīgs, vai nodrošina pakalpojumus un vai ir ar izaugsmes perspektīvu. Pašlaik ir novadi, kam būvvaldes un pat komunālos pakalpojumus sniedz kaimiņu pašvaldības. Jo vairāk funkciju nodod citiem, jo vairāk iezīmējas dabiskais ceļš un loģika, ar kuru jārēķinās, ka šī vietvara viena vairs nevar pastāvēt. Reformējot ir jāuzklausa iedzīvotāju, pašvaldnieku domas, jo nevar stūrgalvīgi lauzties uz priekšu.

Ministrs Pūce saka – ņems vērā datus kā argumentus. Iedzīvotājiem var būt viedoklis, bet ja tas nav valstisks, netiks uzklausīts.

Valsts ir tās iedzīvotāji un teritorija. Valstij jākalpo iedzīvotājiem. Valsts intereses ir iedzīvotāju intereses. To Pūces kungam vajadzētu aptvert.

Kāda ir jūsu prognoze – vai nākamgad pieņems likumu par administratīvi teritoriālo reformu, kuras rezultātā Latvija sastāvēs no 36 pašvaldībām?

Domāju, 36 ir pārsteidzīgi minēts skaitlis. Tādā gadījumā vara arvien attālinās no iedzīvotājiem un ejam pretējā virzienā no vēlmes, ka cilvēkus pēc iespējas vairāk iesaista lēmumu pieņemšanā. Pagasta, ciema iedzīvotāji jāiesaista lemšanā par pašvaldībā darāmiem darbiem un prioritātēm.

Kas vēl valstī notiek, par ko ZZS satraucas?

Viena lieta mani satrauc personiski. Pirms kāda laika man zvanīja no kāda medija. Ko es varot teikt par Levita prezidentūras pirmo mēnesi? Tobrīd nezināju, ko sacīt, bet tagad gan sakrājies. Levita kungs skāris jūtīgu tēmu, ko prezidentam nevajadzēja darīt. Nevajadzēja pārrakstīt vēsturi, kas attiecas uz Kārli Ulmani. Valsts prezidenta mājaslapā nu ir teikts, ka Kārlis Ulmanis ir Ministru prezidents un bijis vien Valsts prezidenta pienākumu izpildītājs.

Cik zinu, skaidrojošo tekstu plānots mainīt arī pie pilī izkārtajiem Ulmaņa portretiem. Tas neliekas pareizi. Kārlis Ulmanis lielai daļai valsts pilsoņu bija un atmiņā būs prezidents. Ulmanis ir simbols 20. gadsimta 30. gadu labklājībai un saimnieciskajam uzplaukumam. Ulmanis ir pretrunīgi vērtēta personība gan sakarā ar 1934. gada 15. maiju, gan ar rīcību 1940. gadā, ienākot padomju karaspēkam, bet par to nav runa.

Runa ir par viņu kā tautas ikonu, un ieslīgt detaļās “bija, nebija prezidents” ir aplam. Tas nav mūsu valstiskuma un mūsu pašapziņas celšanas labā. Jau 80. gados daudz man stāstīja par ulmaņlaikiem. Tai paaudzei Ulmanis bija prezidents, un viņu nešaubīgi uzskatīja par Latvijas patriotu, kurš savai valstij vēlējis un darījis tikai labu. Tāpēc ir riskanti un bīstami iegrimt juridiskos kalambūros.

Man jāaizstāv Levita kungs. Viņam bijis jāiztur liels spiediens no dažādu pasugu “liberāļiem”, kuri daudzu gadu garumā karsti lūdza un aicināja izmest Ulmaņa bildi no pils prezidentu attēlu galerijas. Levits to vis nedarīja, vien aprobežojās ar juridiski precizējošu tekstu.

Šais gados neviens cits prezidents netaisījās neko mainīt, arī Vaira Vīķe-Freiberga ne. Un vēl, kāpēc mēs, atjaunojuši neatkarību, par valsts galvu ievēlējām Gunti Ulmani? Tāpēc, ka viņš ir radinieks Kārlim Ulmanim, un simboliski, ka Kārlis bija pēdējais prezidents pirms okupācijas, un Guntis pirmais – pēc okupācijas.

Tie, kas vāvuļo riņķī, ka vajag Ulmaņa bildi mest ārā no pils, paši atgādina komunistu emisārus, kuri skraidīja apkārt, iznīcinot latviešu dārgos simbolus, brīvības cīņu pieminekļus un pārējās nacionālās zīmes.

Vai eksprezidents Raimonds Vējonis ir meklējis un atradis atpakaļceļu uz dzimto ZZS?

Šobrīd Raimonds Vējonis atpūšas. Visas apkārt klīstošās baumas, ka ZZS apvienība dalīsies un šķelsies, ir noraidāmas un vai tik netiek izplatītas pēc konkurentu vēlmēm. Esam saliedēti. Nupat jūlijā bija ZZS sporta spēles, kur ieradās par trešdaļu vairāk cilvēku nekā iepriekšējā gadā. Tas ir apliecinājums, ka jūtam sevi kā stipru, strādātgribošu kopumu.

Man jāatkārto jautājums – vai Vējonis ir atradis atpakaļceļu uz ZZS?

Šobrīd nav pieteicies, man nav bijusi saruna ar viņu pēc prezidentūras, bet ir vasara, atvaļinājumu laiks. Procedūra būtu, ka vispirms viņš atjauno darbību Zaļajā partijā un tad iesaistās ZZS.

Vai augstās bijušās amatu personas, kas pieradušas pie noteicošā vārda politikā, kā ekspremjers Māris Kučinskis, bijušās ministres Anda Čakša, Dana Reizniece-Ozola nepametīs apvienību, lai pievienotos kādai no valdošajām partijām?

ZZS deputāti Saeimā esam vienoti, strādājam kopā. Arī

tās ir nelabvēļu baumas un vēlme tos, kas spējīgi, kā bijušais premjers, paraut malā un teikt – jūs brūkat. Nē, nebrūkam.

Kā ar apvienības vadīšanu tiek galā jaunais ZZS priekšsēdētājs no Zaļās partijas Tavars? Viņš nesen raksturoja stipri piezemētus ZZS mērķus – balstīt mazos, vidējos uzņēmējus, cīnīties pret nabadzību.

ZZS valdes priekšsēdētājs ir rotācijas kārtībā amatā nonācis apvienības vadītājs, kurš publiski pauž ZZS ietilpstošo partiju nostāju. Viņš nav vienpersonisks politikas veidotājs, bet darbu organizators un publiskā seja. Saturu veido partijas.

No Zemnieku savienības puses mēs esam nacionālo interešu atbalstītāji un cīnītāji par Latvijas uzņēmēju interesēm, īpaši nešķirojot, vai tie lauku vai citu nozaru uzņēmēji, jo no uzņēmēju veiksmes un nomaksātiem nodokļiem ir atkarīga mūsu iedzīvotāju labklājība.

Novados, kur esam pie varas, iestājamies par jaunatnes audzināšanu patriotiskā garā, atbalstām mazpulkus un jaunsargus. Tas ir mūsu devums ZZS kā nacionālpatriotiskam spēkam. Partneriem no Zaļās partijas jāceļ augstāk zaļo ideju karogs, un to viņi dara.

Septembrī sākas Saeimas darba cikls. Kāda būs ZZS priekšlikumu bagāža?

Būtiska lieta ir panākt, ka ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek vienīgo mājokli līdz simt tūkstoš eiro vērtībā. To likām priekšā jau pavasarī – lai atceļ maksu nelielu māju, dzīvokļu īpašniekiem, bet miljonāri, kam pieder villas, lai maksā. Tobrīd pozīcija to noraidīja. Vasarā Bordāna kungs “aizņēmās” mūsu ideju, nāca ar līdzīgu priekšlikumu. Budžeta pieņemšanas ietvaros centīsimies urdīt vairāk šādas idejas, jo tās nāk par labu iedzīvotājiem.

Sakiet, vai ilggadējā LZS vadoņa Augusta Brigmaņa pieredze tiek izmantota un klātbūtne apvienībā jūtama?

Kad kandidēju uz LZS priekšsēdētāja amatu, man bija uzstādījums, ka atjaunināšanai jānotiek, bet klātesot pieredzei, kura palīdz ar padomu. Šodien Augusts droši vien kuļ labību uz lauka un viņam ir vairāk laika, ko veltīt Pūres zemnieksaimniecībai, taču Brigmanis sniedz padomus un paliek iesaistīts arī partijas darbā.

Un kā apvienības darbā iesaistās ventspilnieks Aivars Lembergs?

Lemberga kungs piedalās apvienības darbā, nevienā brīdī neesam domājuši, ka “Latvijai un Ventspilij” priekšsēdētājs varētu piedalīties mazākā apjomā. Tieši otrādi, vēlamies, lai viņš iesaistās vairāk. Skatoties atpakaļ, daudzās ZZS virzītās lietās, par kurām Aivaram Lembergam bija atšķirīgs viedoklis, bijām kļūdījušies, bet viņam izrādījusies taisnība. Konkrēti nesaukšu, bet, ja mēs būtu ieklausījušies, kā veikt reformas, iedzīvotāji būtu apmierinātāki nekā ar esošo izpildījumu. Attiecīgi labāks būtu ZZS vēlēšanu rezultāts.

Lemberga izteiktos priekšlikumus “Rīdzenes” viesnīcā jūs arī ņemtu vērā?

Šitās tenkas nelasu. Runāju par valstiskām lietām, piemēram, par nodokļu reformu.

Jautājums biškopim – kāds ir šīgada medus ievākums?

Saistītie raksti

Man ir atlikušas dažas saimes, kuras paretam pārraugu, jo, strādājot politikā, biškopībai neatliek laika. Medus ievākums biteniekiem šogad viduvējs, bet pats komerciālos nolūkos medu neražoju.

Uz Saeimas jumta nevilksiet augšā stropus?

Saeimas kolēģiem nepatika mana ideja, kaut vieta būtu ideāla. Turklāt stropi varētu būt ēkas apdrošināšanas polise, jo – pievērsiet uzmanību – kad dega Parīzes Dievmātes katedrāle, vieta, kur bija bišu stropi, neizdega, un bites ugunsgrēkā izdzīvoja.

LA.lv
LE
LETA
Latvijā
Plāno apturēt Saeimas ēkas atsevišķu telpu ekspluatāciju
2 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Daugavpilī policija vīrietim atsavina metamfetamīna un klonazepāma tabletes
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Viņķele pagaidām neiejauksies atbildīgo iestāžu darbā saistībā ar saindēšanos Siguldas pusē
2 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IR
Ilmārs Randers
Ekonomika
Rīgas lidostā aiz taksometru “zelta joslas” – viss pa vecam vai situācija uzlabojusies?
2 stundas
LA
LA.LV
Dabā
Brīvdienās laika apstākļus noteiks ciklonu darbība: prognoze 7 dienām
4 stundas
LE
LETA
Sports
Svarcēlājs Griškovs par aizliegto vielu lietošanu saņem četru gadu diskvalifikāciju
1 stunda
LE
LETA
Ekonomika
VIDEO: Purgaile sola pārmaiņas FKTK un atbalsta pievienošanu Latvijas Bankai
5 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Pie Āfrikas krastiem pirāti uzbrukuši Latvijas tankkuģim “Ance”
7 stundas