Mobilā versija
+11.9°C
Ausma, Ausmis, Ingūna, Inguna, Inguns
Pirmdiena, 26. jūnijs, 2017
13. jūnijs, 2017
Drukāt

Neaizmirst piederību Latvijai. Saruna ar komponisti Lolitu Ritmani

Foto - Ligita KovtunaFoto - Ligita Kovtuna

Lolita Ritmane: “Nu gan jāķeras pie maizes darba – filmu mūzikas! Ja varētu sevi klonēt, domāju, ka viena Lolita būtu ļoti laimīga ar lielu sirdsdegsmi darboties pilnu laiku latviešu mūzikas pasaulē, kamēr otra turpinātu iet uz priekšu savā filmu mūzikas komponistes karjerā.”

Šonedēļ, no 16. līdz 18. jūnijam, Vācijas pilsētiņas Eslingenas ielas būs pilnas ar latvju zeltenēm un vīriem tautastērpos – vērienīgā sarīkojuma “Eslingenas Dziesmu svētkiem 70” dalībniekiem.

Tiek lēsts, ka Eslingenā ieradīsies aptuveni 600 dziedātāju, dejotāju un folkloristu no 11 valstīm – gan tepat no Eiropas – Vācijas, Šveices, Zviedrijas, Francijas, Norvēģijas, Īrijas, Anglijas, Dānijas u. c. –, gan arī no Kanādas, Austrālijas un, protams, no Latvijas. Šajos svētkos iecerēts tuvināt un vienot gan trimdas jeb vecās paaudzes latviešus, gan diasporu jeb tautiešus, kas uz ārzemēm pārcēlušies samērā nesen. Piektdienas, 16. jūnija, vakarā notiks ilgi gaidītā grupas “Čikāgas piecīši” dibinātāja Alberta Legzdiņa, Andra Ritmaņa un Lolitas Ritmanes radītās un astoņu latviešu kopienu pārstāvju apvienotā aktieru un dziedātāju ansambļa iestudētās dziesmuspēles “Eslingena” izrāde latviešu valodā ar vācu subtitriem.

Ir pagājuši 12 gadi, kopš Latvijā, Nacionālajā teātrī, ar lieliem panākumiem tika izrādīta Alberta Legzdiņa, tevis un Andra Ritmaņa dziesmuspēle “Eslingena”. Pa šo laiku īstenībā ir izveidojusies otra latviešu “trimda”. Ko tu, būdama trimdinieku atvase un viena no šī muzikāli dramatiskā stāsta radītājiem, gribi pateikt tiem tautiešiem, kas izrādi skatīsies Eslingenā?

L. Ritmane: Man īpaši nepatīk pārāk daudz izteikties pirms izrādes. Es pati ļoti gaidu, kad varēšu izbaudīt šo uzvedumu. Zinu, cik ļoti cītīgi Eiropas latviešu saime strādā pie šī iestudējuma. Un gribu likt pie sirds gan pašiem aktieriem, gan publikai iedziļināties saturā un iedomāties, kā tas notika 40. gados, kad mūsu draugi un radi bija spiesti atstāt Latviju, savu dzimteni, domāt par savu piederību Latvijai.

Ko tu zināji par Eslingenu pirms 2003. gada, kad sāki strādāt pie šī mūzikla?

Šo to jau zināju par bēgļu nometnēm kā tādām, bet īpaši par dzīvi Eslingenā uzzināju tikai tad, kad sākām strādāt. Alberts Legzdiņš jau labu laiku bija domājis par veidu, kā mēs varētu “Eslingenas” ieceri īstenot. To speciāli gatavojām Toronto Dziesmu svētkiem, “darba grupās” strādājot gan Kalifornijā, gan Toronto, gan Čikāgā. Aktierus un dziedātājus bija iecerēts aicināt arī no citurienes, kur tie pieejami. Tā XII Latviešu dziesmu svētkos Toronto, kas notika 2004. gadā no 1. līdz 4. jūlijam, dziesmuspēle piedzīvoja pirmizrādi. Dziesmu svētki vienmēr bijuši kā laba motivācija veidot kaut ko jaunu.

Albertam Legzdiņam bija simt lapu ar atsevišķām ainām, dziesmu tekstiem, atmiņām no visa, ko viņš pats bija pieredzējis, dzīvojot latviešu bēgļu nometnē Eslingenā. Norunājām, ka Alberts sūtīs savas idejas man un manam tēvam Andrim Ritmanim, un mēs tad sūtīsim mūsu idejas atpakaļ viņam. Alberts arī vairākas reizes bija Losandželosā, lai kopā ar manu tēvu veidotu libretu. Man šķiet, ka materiāla pietiktu trim mūzikliem! Alberts lūdza mani komponēt mūziku, kā arī aranžēt mūziku tām dziesmām, kuras viņš jau bija pats komponējis. Andris kopā ar Albertu savija šo stāstu kopā, konsultējoties arī ar režisoru Gunāru Vērenieku un videoproducentu Artūru Rūsi, kura uzdevums bija veidot šim darbam vēsturisku fonu – izmantojot gan fotogrāfijas no Alberta personiskā arhīva, gan meklējot filmas un citus materiālus. Bijām samērā liela komanda. Līdztekus nosauktajiem vēl mūzikas ierakstu producents un skaņu režisors Marks Mattsons, horeogrāfe Tamāra Ēķe no Latvijas, diriģente Vizma Maksiņa no Toronto, Arnis Markitants, kurš kopā ar manu tēvu veica milzu administratīvos darbus, un vēl daudz, daudz darbarūķu, kuru darbs pie oriģinālā iestudējuma Toronto Dziesmu svētkos turpina dzīvot arī turpmākos iestudējumos. Tā vienmēr mēdz būt – vislielākā slodze ir pašam pirmajam uzvedumam. Šis process parasti ir ļoti sarežģīts, bet visiem spēkiem jācenšas darīt, lai taptu labs rezultāts.

“Eslingenas” izrādes Latvijas Nacionālā teātra skaisti izremontētajās telpās 2005. gadā bija patiešām nozīmīgs notikums visu mūsu dzīvē. Nekad neaizmirsīšu to, cik pretimnākošs bija Nacionālā teātra personāls ar tālaika direktoru Viesturu Riekstu priekšgalā.

Bijām ļoti priecīgi, ka 2014. gada novembrī Latvijā atkārtoti izrādīja mūsu “Eslingenu” (režisors Jānis Mūrnieks). Man bija izdevība būt klāt gan izrādē Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās un vērot, kā Latvijas profesionālie aktieri ļoti sekmīgi pielika savu garšu un savas krāsas mūsu “Eslingenai”. Priecājos, ka Jānis Mūrnieks būs režisors šim mūziklam Eslingenas lielajos svētkos.

Vēl ar prieku jāpiemin, ka nule aizritējušās Kultūras dienās Melburnā Austrālijā “Eslingena” piedzīvoja divas izrādes talantīgo Austrālijas latviešu aktieru un dziedātāju izpildījumā. Dzirdēju ļoti labas atsauksmes.

Kas tevi iedvesmoja, rakstot tieši tādu muzikālo tekstu, kāds tas ir, tostarp īpaši skaisto balādi, ko izpildīja Jūlija Plostniece?

Zinājām, ka mums būs vajadzīgas “lielas dziesmas” Jūlijai Plostniecei, Lindai Marutai Kronbergai un Artūram Rūsim, lugas “mīlestības trīsstūrim”, kā arī speciālas dziesmas pārējiem galveno lomu tēlotājiem un ansamblim. Balādi “Tevi atradīšu” rakstījām visi trīs kopā – vārdus Alberts un Andris, mūziku es. Man arī pašai šī dziesma šķiet viena no labākajām, ko esmu komponējusi. Ja zinu, ka solisti ir izcili, tad varu brīvi komponēt, zinot, ka nav jārūpējas par to, vai nebūs balss diapazons par plašu, vai melodijas par daudz dramatiskas vai varbūt sarežģītas.

Amerikas latviešu sabiedrība un vieskolektīvu pulks no Latvijas pošas uz kārtējiem Dziesmu svētkiem, šoreiz – Baltimorā. Ko tajos dzirdēsim/redzēsim no tavas un citu Ritmaņu daiļrades?

Baltimorā kopkora koncertā ir iekļauta dziesma “Daugavas krastā” (Andra Ritmaņa vārdi, mana mūzika). Tādēļ ka būšu Eslingenā, diemžēl man nebūs iespējams pašai būt klāt šajos svētkos. Lasu internetā, ka ļoti daudzi plāno piedalīties. Zinu, ka šie svētki būs veiksmīgi – viņiem ir izcila svētku rīkotāju komanda, kā arī lieliska programma.

Un vēl – nupat pabeidzām mūsu ceļojošā uzveduma “Te nu mēs esam” tūri ar izrādēm Sietlā, Vašingtonas pavalstī un Portlandē, Oregonā Latviešu namā. Ir doma, ka varbūt mēs varētu ar šo izrādi doties uz Latviju vai Austrāliju, vai Rietumeiropu. Ikkatrā vietā, kur esam bijuši, izjutām lielu sirsnību un, pats galvenais, pozitīvu noskaņu un pārliecību, ka tas, ko darām, skatītājus uzrunā ļoti personīgi.

Dziesmu svētku gājiens Eslingenā 1947. gadā. Foto no LNA LVA bibliotēkas krājuma Dziesmu svētku gājiens Eslingenā 1947. gadā. Foto no LNA LVA bibliotēkas krājuma

Latvieši nāk! Atkal Eslingenā

* Svētki sāksies piektdien, 16. jūnijā, desmitos no rīta ar atklāšanas dievkalpojumu Eslingenas Dienvidu baznīcā. Plkst. 11.15 gājiens cauri pilsētai, izejot tās pašas ielas un pagalmus, kuros mitinājās latviešu ģimenes pirms 70 gadiem.

* Svinīgā atklāšana – pusvienos pilsētas tirgus laukumā, bet jau divos – uzvedums “Tikšanās ar Jāzepu Vītolu”. Starp plkst. 15 un 18 tirgus laukumā, stacijas laukumā un citviet ar priekšnesumiem priecēs latviešu dziedātāji un dejotāji. Bet vakarā notiks dziesmuspēles “Eslingena” izrāde latviešu valodā ar vācu subtitriem.

* Sestdien, 17. jūnijā, plkst. 12 – koru kopkoncerts, bet plkst. 15 uz koncertu aicinās visi dejotāji. Sestdienas vakarā – balle, kurā dalībniekus priecēs grupa “Dzelzs vilks”, Liepupes vīru ansamblis “Vēja muzikanti” un “Austrumkalns” no Londonas.

* Īpašs notikums sestdienas pievakarē septiņos būs tikšanās ar bijušajiem eslingeniešiem.

* Svētdien plkst. 12 – kopkoncerts, šoreiz piedāvājot iepazīties ar latviešu folkloru, bet nobeigumā plkst. 14 – Mārtiņa Brauna mesa “Daugava” Latvijas Universitātes vīru kora “Dziedonis” un Rīgas Tehniskās universitātes vīru kora “Gaudeamus” izpildījumā ar pašu komponistu pie klavierēm.

Pievienot komentāru

"Serebreņņikova lietā" rīkos protesta akcijuPēc tam, kad 21. jūnijā Maskavas Presņas rajona tiesa arestēja bijušo "Gogoļa centra" direktoru Alekseju Malobrodski, 28. jūnijā Krievijas galvaspilsētas teātru darbinieki nolēmuši rīkot protesta akciju, ziņo "Radio Svoboda".
Draugiem Facebook Twitter Google+