Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
11. maijs, 2015
Drukāt

Otrā pasaules kara upurus piemin gan Brāļu kapos Rīgā un Lestenē, gan Salaspils memoriālā

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Ziedus Salaspils memoriālā, godinot Salaspils nometnē ieslodzīto cilvēku piemiņu, noliek Salaspils domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars (no labās), Ministru prezidente Laimdota Straujuma, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, Ministru prezidentes biroja vadītājs Ringolds Arnītis, kā arī ārvalstu diplomātiskā korpusa pārstāvji.

Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā 8. maijā ap 300 cilvēku pulcējās Salaspils memoriālā, atdodot cieņu Salaspils nometnē kara gados ieslodzītajiem un nomocītajiem. Piemiņas pasākums notika gan Rīgas, gan Lestenes Brāļu kapos, kā arī citviet Latvijā.

Piemiņas brīdis Salaspils memoriālā notika pēc Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas iniciatīvas. Uz to bija pulcējušies Salaspils iedzīvotāji – vietējās pensionāru biedrības pārstāvji, skolēni, kā arī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs un ārvalstu diplomātiskā korpusa pārstāvji. Klātesošie memoriālā nolika ziedus.

“Tieši šeit, Salaspils nometnes vietā, kā vēsta uzraksts uz memoriāla vārtiem – “vaid zeme”. Šajā vietā dzirdam bojā gājušo un cietušo simboliskus sirdspukstus. Tas ir traģiskās pagātnes noziegumu atgādinājums 21. gadsimtam – neaizmirst un nekad vairs nepieļaut tādu drausmīgu noziegumu, kāds bija Otrais pasaules karš,” uzrunā sacīja L. Straujuma. Viņa uzsvēra, ka Salaspils nometne bija ciešanu vieta, kur gājuši bojā vairāki tūkstoši nevainīgu cilvēku – gan ebreji, gan latvieši, gan krievi, gan poļi, gan nometnē turētie baltkrievu bērni un daudzi citi. Tāpat premjere pieminēja, ka Salaspils gūstekņi bijuši arī nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, tostarp Latvijas Centrālās padomes loceklis Konstantīns Čakste, kā arī par disciplīnas pārkāpumiem ieslodzītie latviešu leģionāri un citi, kas pretojušies nacistiskās Vācijas okupācijas varai. Premjere pieminēja, ka nometni apsargājusi Viktora Arāja komanda. Ministru prezidente norādīja, ka šo iemeslu dēļ nepieciešams objektīvs stāsts par Salaspili: “Mūsu pienākums ir izstāstīt patieso stāstu, jo tas palīdzēs izskaust padomju gados izdomātos mītus. Tieši vēsturnieku pienākums ir apkopot vēstures mācības. Tāpēc esam gandarīti, ka top vispusīgs, akadēmisks vēstures pētījums par Salaspili. Pētījums, kas būs balstīts uz rūpīgi apzinātiem vēstures avotiem un faktu zinātnisku, nepolitizētu analīzi.” Pēc premjeres uzrunas Salaspils skolēni izpildīja dziesmas, jaunieši arī atstāstīja Salaspils nometnē ieslodzīto atmiņu stāstus.

“Esmu šeit katru gadu, galvenokārt 9. maijā. Augsti novērtēju to, ka šogad šeit ieradusies Ministru prezidente, kas beidzot izdarījusi to, ko sen jau vajadzēja darīt – valdības pārstāvjiem šo vietu vajadzētu apmeklēt biežāk,” teica Salaspils pensionāru biedrības loceklis Grigorijs Ivanovs, kuru sastapu pasākuma apmeklētāju vidū. Salaspils 1. vidusskolas audzēknis Gļebs Jarošņikovs pastāstīja, ka vietējie skolēni uz piemiņas pasākumiem šeit pulcējas katru gadu un arī vēstures stundās tiekot runāts par Salaspils nometni.

“Priecājos, ka pirmoreiz 25 gadu laikā šeit tiek rīkots oficiāls piemiņas pasākums,” teica Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs, kurš arī piedalījās piemiņas pasākumā. Vēstnieks arī apstiprināja, ka ievēro līdzšinējo praksi – nepiedalīties 8. maija piemiņas pasākumos Rīgas Brāļu kapos.

Godinot Otrajā pasaules karā kritušos Latvijas karavīrus, uz ziedu nolikšanu Rīgas Brāļu kapos 8. maijā pulcējās ap 200 cilvēku, to vidū valsts pirmās amatpersonas – Valsts prezidents Andris Bērziņš, L. Straujuma, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Pasākumā piedalījās arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, aizsardzības ministrs R. Vējonis, Saeimas deputāti, Rīgas mērs Nils Ušakovs, Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, diplomāti, dažādu organizāciju un biedrību pārstāvji, kā arī kara veterāni. Kara veterāni pie apģērba bija piesprauduši medaļas un ordeņus, Georga lentītes, bet citi – Latvijas karodziņus, rādot, ka piemiņas pasākumā ir vienojušies dažādu uzskatu cilvēki.

Lai godinātu Otrā pasaules kara cīnītājus, I. Mūrniece, R. Vējonis un citas amatperonas 8. maijā piedalījās arī pasākumā Lestenes Brāļu kapos. Saeimas priekšsēdētāja uzrunā klātesošajiem atgādināja, ka valsts uzdevums ir spēt sevi aizsargāt. Viņa akcentēja, ka Otrā pasaules kara un okupācijas režīmu represiju dēļ upuru skaits Latvijā bija milzīgs un tas uzliek par pienākumu mācīties no vēstures.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+