Latvijas tatāru-baškīru kultūras biedrības “Čišma” priekšsēdētājs Zafars Zainullins atbild uz žurnālistu jautājumiem pēc bēgļu uzņemšanas darba grupas, kurai jāizstrādā Latvijas apstākļiem piemērota sistēma 250 patvēruma meklētāju uzņemšanai, sēdes.
Latvijas tatāru-baškīru kultūras biedrības “Čišma” priekšsēdētājs Zafars Zainullins atbild uz žurnālistu jautājumiem pēc bēgļu uzņemšanas darba grupas, kurai jāizstrādā Latvijas apstākļiem piemērota sistēma 250 patvēruma meklētāju uzņemšanai, sēdes.
Foto – LETA

Islāma līderis: Neaiztieciet mūsu reliģiju, un mēs neaiztiksim jūsu 74

Latvijas Islāma kultūras centra dibinātājs un pirmais vadītājs Zufars Zainullins pārstāv islāmticīgos, kuri Latvijā ienākuši padomju laikos: tatārus, azerbaidžāņus un uzbekus. Z. Zainullins labi pazinis arī vēlāko Latvijas Islāma kultūras centra vadītāju Imrānu Oļegu Petrovu un neesot varējis iedomāties, ka viņš kādreiz dosies karot uz Sīriju. Runājot par terora aktiem Briselē, viņš teic, ka esot žēl nogalināto cilvēku. Taču terorakti esot “sekas kariem, kurus rietumvalstis un arī Krievija vedusi un ved regulāri Tuvajos Austrumos”.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

– Kāda ir pašlaik jūsu saistība ar Latvijas Islāma kultūras centru?

Z. Zainullins: – Pašlaik kultūras centrā esmu padomes biedrs un atbildu par īpašuma lietām. Kad pieņem lēmumus, viņiem man ir jāziņo. Bet tagad Islāma attīstības banka (tās akcionāri ir 56 dalībvalstis, banka atrodas Saūda Arābijā. – Red.) finansējumu ir apturējusi, jo remonts jaunajās telpās Rīgā, Avotu ielā 19, ir pārtraukts. Laikā, kad vadīju Latvijas Islāma kultūras centru, mēs saņēmām naudu no Islāma attīstības bankas centra veidošanai. Pie mums tolaik brauca no bankas un pētīja, kā mēs darbojamies – kādi cilvēki nāk pie mums, kā darbojas imāms, kādas attiecības mums ir ar varasiestādēm. Banka mums palīdzēja arī ar finansējumu jaunām apmācību klasēm.

CITI ŠOBRĪD LASA

Mums bija svarīgi, lai musulmaņi pulcētos vienkopus, ietu uz mošeju, tad mēs redzam, kādi cilvēki tajā ir un ka kopiena nav sašķelta. Toreiz mums izdevās, jo pie mums brauca daudz labu pasniedzēju un islāma zinātnieku no Tatarstānas, Saūda Arābijas, Lielbritānijas un Vācijas.

Kad 2003. gadā sāku vadīt centru, atvedu uz mošeju arī televīziju. Ticīgie brīnījās, bet teicu, ka mums nav no kā slēpties, bet jāiet sabiedrībā. Ticīgie šo mūsu soli pieņēma.