Neakreditēta augstskola vilina jauniešus ar agresīvu reklāmu 1
EIHSEBA, Eiropas Tālmācības augstskola, Latvijas Biznesa koledža – tās ir savā starpā saistītas mācību iestādes, kuras vieno arī agresīva reklāma. “LA” nesen vērsās vairāki Eiropas Tālmācības augstskolas studenti, sūdzēdamies par mācību kvalitāti un naudas izspiešanu augstskolā.
Vilina ar reklāmas saukļiem
Bezmaksas studijas, budžeta vietas – ir saukļi, ar kuriem studentus centusies piesaistīt EIHSEBA, kas nule pārsaukta par Eiropas Tālmācības augstskolu (ETA). Savukārt tās meitas uzņēmums – Latvijas Biznesa koledža – izsūtījusi vēstules daudziem Latvijas iedzīvotājiem, apgalvojot, ka Eiropas Izglītības fonds ir apmaksājis viņu studiju maksu un piešķīris ikmēneša stipendiju studijām Biznesa koledžā. Taču, jau ieejot vēstulē minētajā interneta vietnē, kļūst skaidrs, ka visi tomēr pie budžeta vietām koledžā netiks. Jāizpilda tests, lai pie budžeta vietas tiktu “labākie”.
Tests jāizpilda arī, lai tiktu pie budžeta vietas Eiropas Tālmācības augstskolā. Tā kā tests jāpilda tiešsaistē un var meklēt pareizās atbildes gan interneta resursos, gan jautājot padomu citiem, nav grūti atbildēt pareizi uz lielāko daļu jautājumu.
Kad eksperimenta nolūkos esmu testu ar izdomātu vārdu aizpildījusi, pēc dažām dienām man pienāk apsveikuma vēstule: esmu uzņemta budžeta grupā. Tikai tāds nieks: jāiemaksā 297 eiro kā drošības nauda par pēdējo studiju semestri. Reklāmās nav teikts, ka šo naudu neatmaksā tad, ja students nolemj augstskolu pamest.
Turklāt nodrošinātā budžeta vieta ir tikai pirmo semestri. Pēc tam tā tiek zaudēta, ja ir kāds vērtējums zemāks par astoņām ballēm.
“Pārnāc uz EIHSEBA!” Tā tos, kuri jau studē, vilina augstskolas mājas lapā. Pirmais studiju semestris par brīvu ir arī tiem, kas pārnāk no citām augstskolām. Pēcāk jāmaksā – ja vien nopelnīts kāds vērtējums, kas zemāks par astoņi. Solot bezmaksas studijas, tiek pievilināti jaunieši, no kuriem tomēr prasa naudu. Gan jau ir gana daudz tādu, kuri cer kādu semestri atgūt vietu budžeta grupā un, cerību baroti, šajā augstskolā paliek. ETA rektora vietas izpildītāja Evija Liepa uzsvēra, ka “tās nav valsts apmaksātas budžeta vietas, tās apmaksā no mūsu iestādes budžeta”. Līdz ar to augstskolai ir tiesības pašai izlemt, ar kādiem nosacījumiem tās piešķirt. Studenti tiekot informēti, kādos gadījumos budžeta vietu var saņemt.
Kāds augstskolas students portālā “www.sudzibas.lv” raksta: “Pirmo semestri mācīsies par velti (tas nekas, ka būs jāiemaksā drošības nauda), bet pirmo semestri tu nebeigsi sekmīgi. Un tālāk par mācībām būs jāmaksā. Vismaz tā bija pagājušogad juristos.”
Varbūt pasniedzēji tīši neliek augstākas atzīmes par septiņi, lai augstskola varētu iekasēt no studentiem naudu? “Tā nevarētu būt,” attrauca Evija Liepa. “Jo tad nebūtu neviena, kas mācās budžeta vietās.” Augstskolā esot ap 30 studentu, kas visus studiju gadus mācījušies budžeta grupā.
Latvijas Biznesa koledžas (LBK) metodes studentu pievilināšanā viņa nevēlējās komentēt, bet ar koledžas direktoru Normundu Gūtmani neizdevās sazināties.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau iepriekš attiecībā uz LBK popularizēto Eiropas Izglītības fondu paziņoja, ka tas ir Latvijā veidots nodibinājums ar tādu pašu nosaukumu kā Eiropas Savienības (ES) aģentūrai. Taču šim Latvijā tapušajam fondam, kas gan nesen pārsaukts par Eiropas Stipendiju fondu, nav nekāda sakara ar ES finansējuma dalīšanu. IZM aicinājusi studentus būt piesardzīgiem un mudina rūpīgi iepazīties ar studiju līgumā atrunātajām prasībām, uzskatot, ka studentiem ir jāsaņem pilnīga un caurskatāma informācija.
150 latu par akadēmisko izziņu!
Taču studentu vervēšanas metodes nav vienīgā šo mācību iestāžu problēma. ETA, kaut paguvusi mainīt nosaukumu un strādā jau vairākus gadus, tā arī nav saņēmusi IZM akreditāciju: nav akreditēta ne pati augstskola, ne tās piedāvātās studiju programmas.
Šī iemesla dēļ augstskolu septembra sākumā pameta viss Tiesību zinātņu studiju programmas otrais kurss. Jāteic, ka ievērojams studentu atbirums šim kursam bija jau iepriekš. Šā gada septembrī tajā bija palikuši vien septiņi jaunieši, kaut studijas bija uzsākuši ap 20. “Latvijas Avīzei” studenti stāstīja, ka nav bijuši apmierināti arī ar studiju kvalitāti, taču pamest šo mācību iestādi nolēmuši, kad uzzinājuši, ka augstskolas pārstāvji viņiem melojuši.
“Mums visu laiku teica, ka mūsu studiju programma teju tiks akreditēta,” pastāstīja studente Daiga Sulaine. “Taču tikko uzzinājām, ka akreditācijas dokumenti Izglītības un zinātnes ministrijā nav pat iesniegti. Bažījamies, ka studiju noslēgumā nevarēsim saņemt diplomus, tāpēc nolēmām no šīs augstskolas izstāties.”
Izstāties gan nebija tik vienkārši. Jaunieši cerēja turpināt studijas citās augstskolās, tāpēc viņiem vajadzēja akadēmiskās izziņas, kurās norādīts, kādus studiju kursus jau apguvuši, lai citās augstskolās tie nebūtu jāmācās vēlreiz. ETA par šo vienas A4 lapas formāta dokumentu pieprasīja 150 latus! “Līgumā gan bija teikts, ka par akadēmisko izziņu augstskola var pieprasīt maksu, taču summa nebija minēta. Sazinoties ar citām augstskolām, noskaidrojām, ka nekur par šo dokumentu neprasa 150 latus. Augstākā summa, ko prasa citur, bija 25 lati,” sacīja Daiga. E. Liepa toties norāda, ka augstskola saskaņā ar līgumu varēja prasīt jauniešiem maksāt 400 latus par līguma laušanu, tāpēc studentu sūdzībām par prasītajiem 150 latiem nav pamata.
Jauniešu lūgumam samazināt prasīto summu augstskola atteica. Tā vietā piedāvāja palikt augstskolā un turpināt studijas tālmācībā, maksājot tikai pusi mācību maksas. “Taču šī studiju programma arī nav akreditēta! Kāda tad jēga mums tur mācīties?” spriež studente Katrīna Beļaņina. Viņa vienīgā kursā abus studiju semestrus mācījās par brīvu, taču kā drošības naudu samaksātos gandrīz 300 eiro meitene ir zaudējusi, jo nevēlas turpināt studijas neakreditētā augstskolā. Studenti arī norāda, ka licence augstskolai izsniegta tikai līdz 2014. gadam, šajā gadā beigsies arī izsniegtās licences studiju programmām.
Jaunieši bažījas, ka 2014. gadā augstskola beigs pastāvēt un visi tās studenti paliks bez diplomiem. IZM noskaidroju, ka licence tiesību zinātņu programmas īstenošanai beigsies jau pēc desmit mēnešiem. Saskaņā ar Augstskolu likumu augstskola var darboties un īstenot studiju programmas, ja iegūta licence, taču diplomu izsniegšanai vajadzīga arī akreditācija.
E. Liepa augstskolas akreditācijas trūkumā vaino IZM. Viņa atzīst, ka dokumenti tiesību zinātņu virziena akreditācijai nav iesniegti, bet tā noticis tāpēc, ka IZM kavējot uzņēmējdarbības vadības un tūrisma vadības virzienu akreditāciju. Virzieni bija jāakreditē līdz 30. jūnijam, bet sēde, kurā jālemj par akreditāciju, nemitīgi tiek atlikta. Tagad izvēlētais datums ir 9. oktobris. Par tiesību virzienu akreditāciju augstskola domā lemt tad, kad saņems akreditācijas pirmajiem diviem virzieniem. E. Liepa atzina: pagaidām šo virzienu akreditācijai nevirza arī tāpēc, ka studiju programmu izvērtēšanā tieši toreizējās EIHSEBA tiesību zinātņu programmas guva ļoti kritisku ekspertu vērtējumu. Uz šī atzinuma pamata IZM akreditāciju var noraidīt.
Savukārt augstskolu nevar akreditēt, kamēr akreditāciju nav saņēmusi puse tās īstenoto studiju virzienu. “Jā, šīs situācijas dēļ mēs zaudējam daudzus studentus,” neslēpj E. Liepa. “Taču studenti iestājoties bija brīdināti, ka akreditācijas nav ne augstskolai, ne virzieniem. Arī studiju līgumā ierakstīts, ka 2014. gadā mums izsniegtās licences beidzas.”
Viņa noliedza, ka studentiem būtu melots, stāstot, ka akreditācija ir procesā. “Uzņemot šajā programmā studentus, rēķinājāmies, ka četru gadu laikā – tik ilgi ilgst studijas – akreditāciju saņemsim,” skaidroja E. Liepa.
Jauniešu neuzticība augstskolai toties ir tik liela, ka pat tie, kuri bija gatavi maksāt 150 latus, pagājušās nedēļas vidū vēl šaubījās, vai to darīt. Jo nauda jāpārskaita un nav garantijas, ka pēc pārskaitījuma izziņa tiešām būs rokā. Piektdien gan dažas studentes naudu samaksāja un pie dārgajām izziņām tika. Žēl, ka par situāciju, kurā acīmredzami tiek krāpti jauni cilvēki, IZM komentāri bija formāli. Kad jautāju, vai nav kādi ierobežojumi, cik dārgi var būt dažādi augstskolu pakalpojumi, IZM pārstāve Dita Bukovska atbildēja tikai to, ka ierobežojumu nav. Šķiet, ka IZM pat neapsver iespēju tādus ieviest.
Eksāmens e-pastā
Cenšoties pāriet uz 2. kursu citās augstskolās, jaunieši uzzināja, ka 2. kursā viņus nekur uzņemt nevēlas: ETA 1. kursā apgūtais nav bijis bakalaura programmas, bet gan koledžas līmenī. Tāpēc pati Daiga un viņas kursabiedrene Santa Ločmele nu mācīsies atkal 1. kursā, šoreiz Latvijas Universitātē. Uzņemšana universitātē gan bija beigusies. Meitenes uz lekcijām varēs iet kā klausītājas. Un tikai tad, ja pavasarī noliks eksāmenus, nākamgad varēs studēt otrajā kursā. Studiju dēļ ETA meitenes zaudējušas vienu gadu un gandrīz 738 latus studiju maksas. Tā kā Santa ir no Saldus, bet Daiga – no Neretas, meitenes arī krietni daudz naudas iztērējušas par dzīvošanu Rīgā.
Citas kursabiedrenes devušās izglītību turpināt biznesa augstskolā “Turība”. Tur viņas uzņemtas 2. kursā, taču vienlaikus būs jāapgūst arī 1. kursa studiju viela. Slodze dubulta, bet vismaz gads nebūs zaudēts.
Topošie juristi atzīst, ka “patiesībā to, kas šajā augstskolā notika, nevar saukt par studijām”. “Bieži bija tā, ka lektori vispār neatnāca uz lekcijām, pat uz eksāmenu. Izsūtīja pa e-pastu eksāmena jautājumus, uz kuriem elektroniski arī jāatbild,” stāstīja Santa,
kura šo augstskolu savulaik izvēlējusies tāpēc, ka LU nokavējusi iestāšanos, bet starp privātajām augstskolām toreizējā EIHSEBA bija vislētākā. E. Liepa toties teica, ka studentiem vajadzējis sūdzēties agrāk; turklāt daļa no viņu stāstītā esot meli. Pasniedzējs, kas izturējies pavirši pret saviem pienākumiem, vairs augstskolā nestrādāšot. Jau minētajā sūdzību portālā ir ļoti daudz sūdzību par EIHSEBA. “Pastāvīgi pajūk lekcijas – arī tāpēc, ka nav telpu, lai nodrošinātu visiem kursiem lekcijas.”
Varbūt augstskolas nosaukums arī mainīts tāpēc, lai jauktu potenciālajiem studentiem galvu. Sak, sūdzības par EIHSEBA uz mums neattiecas, esam ETA! Arī šīs aizdomas E. Liepa noliedza. Tālmācība Eiropā attīstās, tāpēc arī šis vārds izmantots nosaukumā. IZM pārstāve norādīja: augstskolai ir tiesības mainīt nosaukumu, taču tas jāsaskaņo ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu, arī neapmierinātos studentus IZM sūta uz turieni.
