Neandertālieši nav atstājuši gēnus mantojumā modernajam cilvēkam 0
Neandertālieši, izmirstot pirms 40 000 gadu, neatstāja savus gēnus mantojumā modernā cilvēka senčiem, atsaucoties uz jaunu pētījumu, vēsta britu laikraksts “The Independent”.
Jaunākās neandertālieša genoma analīzes apgāž 2010.gada pētījumu, kurā tika secināts, ka neandertālieši ir krustojušies ar “homo sapiens”, liekot noprast, ka daudzos mūsdienu cilvēkos varētu būt saglabājusies kripatiņa no neandertālieša.
Diskusijas par neandertāliešu izmiršanu un iespējamajiem seksuālajiem kontaktiem ar “homo sapiens” un šādu “jauktu laulību” pēctečiem ilgst jau desmitgadēm ilgi.
2010.gadā pētījumos tika sniegti pirmie ģenētiskie pierādījumi tam, ka viens līdz četri procenti no DNS dažiem modernajiem cilvēkiem ir kopīgi ar neandertālieti, liekot domāt, ka starp divām sugām pastāvējis īss hibridizācijas periods.
Tomēr jaunākais pētījums liecina, ka šī kopīgā DNS daļa nav atliekas no laika, kad neandertālieši un “homo sapiens” krustojušies, bet gan ir mantojums no daudz senāka posma cilvēces aizvēsturē, kad neandertāliešiem un “homo sapiens” bija kopīgi senči Āfrikā.
Lai gan jaunais pētījums neizslēdz iespēju, ka ierobežota sugu krustošanās varētu būt notikusi, nav šaubu, ka šāda krustošanās, ja vispār notikusi, nav atstājusi vērā ņemamas pēdas modernā cilvēka ģenētiskajā materiālā, ja vispār ir to ietekmējusi, norādīja pētījuma autors Kembridžas Universitātes doktors Andrea Manika.
“Man krustošanās jautājums nav par to, vai krustošanās notikusi, bet vai notikusi tāda krustošanās, kas ietekmēja cilvēka tālāko attīstību. Es domāju, ka tas ir ļoti, ļoti mazticams,” atzīmēja doktors.
Pētījums publicēts žurnālā “Proceedings of the National Academy of Sciences”.
