Neapdzen krustojumā! Vēlreiz par it kā sen zināmo “labas prakses” likumu 0
Pirms dažām nedēļām lasīju ziņu par diviem zēniem, kas savu ātro, taisno, pašpārliecināto braucienu uz visiem laikiem beidza zem kreiso pagriezienu sākuša kravenieka. Un atcerējos, protams, tūlīt gan par mūsu slaveno muzikantu, kurš, paldies Dievam, līdzīgā situācijā pirms daudziem gadiem izdzīvoja, par “Neoplan” autobusu, kura izšķīšana pret kokmašīnas sāniem tika vēl plašāk aprakstīta… Gluži vai bļaut, ne rakstīt vien sagribējās. Noslinkoju. Atkārtoties negribēju.
Taču vakar, nejauši nonācis sev gluži neierastā vietā – labējā sēdeklī, blakus kungam labākajos gados, kurš visai ātri un pārliecināti ved mani no Latgales uz Rīgu, nevaru klusu nosēdēt, kad viņš jau trešo reizi apdzen lēnākos vietās, kur tiem iespējams kreisais pagrieziens.
Nu nedari taču tā!!! Drīkst, jā, drīkst – tik vaļīgi ir mūsu satiksmes noteikumi. Bet nevajag! Jo…
Skatieties tāpēc vēl vienu reizi tipiskas Latvijas avārijas bildītes. Un lasiet “Stūres kluba” biedru komentārus. Varbūt tie tomēr kādu izglābs.
Oskars Irbītis, sertificēts tiesu eksperts: “Šajā situācijā traktora vadītājs galīgi ir aizmirsis spoguļos skatīties, visticamāk, ir aizmirsis arī pagrieziena rādītājus nomazgāt un, griežoties pa kreisi, neskatās, kas uz ceļa notiek, nepaskatās, vai kāds viņu jau neapdzen. Bet tam, kurš apdzen, pamanot traktoru, vairs nav nekādas iespējas paspēt izvairīties no sadursmes. Apmēram piektdaļa visu negadījumu ar cietušajiem mūsu valstī notiek pēc šāda vai līdzīga scenārija.”
Ivars Caune: “Ko lai saka… Situācija vienkārša un idiotiska. Ej tu tā relaksēti ap mājas stūri, un viens pēkšņi tev gāž ar dūri starp acīm. Skaidrs, ka izvairīties nav iespējams.
Kretīns, protams, ir traktorists, kurš nepaskatās spogulī un rauj pa kreisi. Taču – ja tu brauc ar kādiem 90 stundā un redzi, ka fūre ripo tikai ar 30 vai 40, tev sevišķi uzmanīgi jāvēro visas nianses, jāredz VISS. Arī tas, kas it kā smagā slēpts, bet, iespējams, tomēr saskatāms zem viņa, starp riteņiem u.tml. Tikai tā tu varbūt vari sevi pasargāt.”
Didzis Kalnietis: “Likumīgi nevainīgais” vieglā auto vadītājs vēl tikai pirms desmit sekundēm saldi čučēja, aizpīpēja vai nodarbojās ar vēl ko citu tā vietā, lai novērtētu, kas īsti priekšā notiek, kāpēc smagais samazina ātrumu vai pat sācis bremzēt. Arī sānu ceļš bija redzams labu gabalu iepriekš.
Smagā auto vadītājs varēja ar dažādām savām darbībām aizmugurē braucošajam vieglajam likt saprast, ka ieplānotais manevrs nebūs labs, jo traktorists, varbūt pat neieslēdzis pagrieziena rādītāju, tomēr manāmi rosās uz ceļa vidu un nomet ātrumu, tādējādi skaidri likdams noprast, ka tūdaļ “raus” pa kreisi.
Tātad, manuprāt, iztirzāšanai atvēlētajā fragmentiņā likumīgi vainīgais, protams, ir traktorists. Tomēr neformālie līdzvainīgie ir arī pārējie, kuri varēja izvairīties, ja būtu sekojuši līdzi situācijai un domājuši, tad arī būtu spējuši paredzēt, ar ko tas viss var beigties.”
Apdzīt lēnu transportlīdzekli ir daudz bīstamāk nekā ātri braucošu! Jo ātrais fiziski nespēj asi pagriezties. Tādēļ – nekad neapdzen lēnos vietās, kur iespējams kreisais pagrieziens! Noteikumi to atļauj, vainīgs ir viņš – tie pārāk vāji mierinājumi par ļoti bīstama mēģinājuma ietaupīt dažas sekundes sekām.
Komentāri
Apdrošinātāju statistika
LTAB dati liecina, ka šajā un pērnajā gadā LTAB Ceļu satiksmes negadījumu apstākļu izpētes un transporta trasoloģijas ekspertu komisija ir izskatījusi 167 lietas, kuru pamatā ir bijušas autovadītāju sūdzības par apdrošināšanas sabiedrību pieņemtajiem lēmumiem. 49 gadījumi ir bijuši saistīti tieši ar kreisā pagrieziena un apdzīšanas manevriem (17 lietas par kustību atpakaļgaitā un vēl septiņas par bezkontakta CSNg).
LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics: “Apdrošinātāja prioritāte vienmēr ir bijusi maksimāli objektīvi izvērtēt katra CSNg iesaistītā transportlīdzekļa vadītāja atbildības pakāpi un kādas cēloņsakarības ir bijušas par pamatu avārijai. Pēdējos gados pastiprinoties tendencei strīdu situācijām veidoties kreisā pagrieziena un apdzīšanas manevru gadījumos, nesen tika pieņemti grozījumi LTAB metodiskajos noteikumos par ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto personu atbildības pakāpes noteikšanu, nosakot, ka turpmāk vēl stingrāk tiks pievērsta uzmanība ne tikai tiem autovadītājiem, kuri veic kreiso pagriezienu, neņemot vērā to, ka priekšroka jādod arī aizmugurē esošajam spēkratam, ja tā vadītājs uzsācis apdzīšanas manevru, bet arī tiem, kuri apdzen, īpaši analizējot gadījumus, kad apdzīšanas manevrs tiek veikts neatļautās vietās, piemēram, tiek apdzīta sastrēgumā stāvoša automašīnu kolonna krustojumos, pie dzelzceļa pārbrauktuvēm vai gājēju pārejām.”
“If apdrošināšanas” atlīdzību daļas ekspertu aprēķini liecina, ka vidējais KASKO atlīdzības apmērs ir 811 eiro, taču par ceļu satiksmes negadījumiem, kas notikuši, veicot kreiso pagriezienu, tas ir 2268 eiro. Viens no šogad smagākajiem “If apdrošināšanā” pieteiktajiem negadījumiem notika jūnijā Rīgā, Graudu ielas un Vienības gatves krustojumā, kad automašīnā “Volkswagen Jetta” (2012) ietriecās “Volkswagen Passat” (2002), kā rezultātā cietušais auto bija norakstāms un aprēķinātā apdrošināšanas atlīdzība bija 17 700 eiro apmērā.
“If apdrošināšanas” atlīdzību daļas vadītāja Līga Bērziņa: “Kreisais pagrieziens ir viens no bīstamākajiem manevriem, jo tā sekas, īpaši ārpus apdzīvotām vietām, mēdz būt ļoti smagas. Tas saistīts gan ar lielo ātrumu, gan autovadītāju paradumiem neieslēgt vai pārāk vēlu ieslēgt pagrieziena signālu, lai ļautu aizmugurē braucošajiem samazināt ātrumu vai pārkārtoties citā joslā. Tāpat autovadītāji, kuri veic kreiso pagriezienu, ne vienmēr pārliecinās, vai aizmugurē braucošais auto nav uzsācis apdzīšanas manevru – esam saskārušies ar smagiem negadījumiem, kad autovadītājs laikus sāk palēnināt ātrumu, taču neieslēdz pagrieziena rādītāju, kas aizmugurē braucošo mudina pieņemt lēmumu par apdzīšanu, taču tad autovadītājs ieslēdz kreisā pagrieziena rādītāju un tūlīt arī sāk manevru.”
